Tuvākajā laikā iegūs vairākus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju pilna genoma sekvences
Tuvākajā laikā gaidāmi vairāki nozīmīgi zinātniski projekti, kas svarīgi Latvijas iedzīvotājiem. Viens no tiem paredz, ka šopavasar iegūs vairākus tūkstošus iedzīvotāju pilna genoma sekvences. Tāpat plānots noteikt iedzīvotāju ģenētiskos riskus saslimt ar dažādām kaitēm, kā arī iecerēts pētījums par amatierzinātni.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, Latvijas nacionālās biobankas Genoma datubāzes vadītāja un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pasniedzēja Vita Rovīte intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pavasarī plānots izsludināt pieteikšanos viena miljona genoma projektam, kas ir visas Eiropas iniciatīva, lai iegūtu miljonu genoma sekvences no Eiropas iedzīvotājiem.
Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pilna genoma sekvences
Katrā valstī (atkarībā no tās iedzīvotāju skaita) ir noteikts, cik genoma sekvences nepieciešamas. Latvijā šis skaits ir aptuveni 3,5 tūkstoši iedzīvotāju.
“Mēs iesaistīsim jaunus dalībniekus biobankā, viņi varēs pieteikties. Mēs mēģināsim iegūt maksimāli dažādu Latvijas reģionu pārstāvniecību, lai dalībnieki nebūtu tikai no Rīgas, bet tiešām vienmērīgi pārklātu visu Latvijas teritoriju.
Dati palīdzēs dažādos pētījumos
Šī projekta ietvaros tiks iegūti 3,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pilnas genoma sekvences, kas kopā ar dažādu Eiropas tautu genoma sekvencēm tiks pētītas neskaitāmos kontekstos, gan lai salīdzinātu populācijas savā starpā, gan lai pētītu dažādus medicīniskos aspektus, kas varētu būt saistīti, raksturīgi konkrētām populācijām.
Varbūt mums būtu jāņem vērā noteikti genoma varianti agrīnajā diagnostikā pie noteiktām saslimšanām vai konkrētu medikamentu izmantošanā. Tas ir viens no liela mēroga projektiem, kurā Latvijas zinātnieki drīzumā piedalīsies.”
Pētīs vēzi, sirds slimības un diabētu
Savukārt otrs nozīmīgs projekts paredzēts Valsts Pētījumu programmas ietvaros. “Tas ir par poligēno risku noteikšanu Latvijas populācijā. Mēs esam izvēlējušies konkrētas saslimšanas, kas ietver gan dažas atsevišķas vēža formas, gan kardiovaskulārās slimības, gan diabētu.
Mēs pētīsim tieši Latvijas iedzīvotāju ģenētiskās izmaiņas, kas ir saistītas ar šo konkrēto slimību attīstību. Ko tas mums dotu? Tas dotu to, ka mēs varētu noteikt virkni ģenētisko risku, piemēram, šim cilvēkam no ģenētikas viedokļa ir palielināts risks saslimt ar krūts vēzi.”
Varētu ātrāk diagnosticēt slimību
Ja to izdotos izdarīt, tad Latvijā potenciāli varētu sākt skrīningu konkrētai palielinātā riska grupai piecus gadus ātrāk, lai varētu vēzi agrīnāk diagnosticēt un veiksmīgāk ārstēt.
“Ceram, ka divu gadu laikā tas rezultēsies ar Latvijai raksturīgo poliģenētisko (uz ģenētiku bāzētu) risku noteikšanu, ko tiešām varētu ieviest praksē, lai identificētu noteiktas iedzīvotāju riska grupas.”
Amatierzinātnes attīstība un popularitāte
Trešais nozīmīgais pētījums saistīts ar to, kā sadarbojas zinātnieki un sabiedrība. Tiks pētīts tā saucamais “Citizen-Science” [no angļu valodas – amatierzinātnes] aspekts.
“Mūsdienās aizvien populārāka vispārējā sabiedrībā kļūst amatierzinātne. Ko tas nozīmē? Iespējams, dzirdēts, ka iedzīvotāji veic putnu vai zvaigžņu novērojumus un ziņo savus rezultātus zinātniekiem, kas šos datus pēc tam izmanto savā zinātniskajā darbībā.”
Nofotografē savas brokastis un palīdzi zinātniekiem!
Aizvien populārākas šādas aktivitātes kļūst arī biomedicīnas jomā. To veicina tas, ka mums ir ļoti daudz viedierīču, kur varam ievākt dažādus ar biomedicīnu saistītus datus par sevi. Piemēram, tā var būt vienkārša aptaujas aizpildīšana, savu brokastu nofotografēšana un dažādu kustību veikšana un nofilmēšana.
Tik pat labi tā var būt speciāli izstrādāta spēle, ko cilvēks spēlē un tajā pašā laikā palīdz zinātniekiem analizēt savus kognitīvos procesus vai citus datus, piemēram, strukturālus molekulu datus savā telefonā.
Iedzīvotāju savāktie dati ir vērtīgi
Rovīte skaidroja, ka šāda pētniecība kļūst aizvien populārāka pasaulē. Zinātnieki ir ļoti ieinteresēti sadarboties ar sabiedrību šajā jomā, jo, pirmkārt, tas palīdz iegūt datus, ko var izmantot pētījumos, un tas ir ļoti vērtīgi. Tas arī veicina sabiedrības izpratni un uzticēšanos zinātnei. Iedzīvotāji redz, kas tā īsti ir un kā tā strādā.
Latvijā patlaban notiek sabiedrības aptauja par amatierzinātni, jo pētnieki vēlas uzzināt un saprast, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret to, kādas bažas viņi saskata un kāda varētu būt motivācija piedalīties šādos pētījumos.
Kas mums liktos droši, bet kas raisītu bažas?
“Tas mums palīdzētu saprast, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties, kā varētu amatierzinātni padarīt cilvēkiem pieejamāku, drošāku viņu izpratnē un kā veiksmīgāk sadarboties.”
Pētniece norādīja, ka aptauja ir interesanta, jo tajā doti dažādi piemēri: spēlīšu spēlēšana telefonā, anketas aizpildīšana un kādas lietas nofotografēšana. Tiek vaicāts, kas iedzīvotājiem liktos droši, kas motivētu un kas atbaidītu. Tas ļoti palīdzētu nākotnē veidot šādus pētījumus.
Aptauja pieejama šeit.
