Bērns piedzīvojis tādas traģēdijas, ka bļaušana un spļaušana viņam vairs nešķiet nekas īpašs
Daudz Latvijas bērnu cieš no fiziskas un emocionālas vardarbības, kā arī no vecāku nolaidības. Šādu vardarbību raksturo ilgstoša un pastāvīga vardarbīga rīcība, kas vērsta pret bērnu. Tādēļ arī sekas, ko rada vardarbība pret bērni, ir pietiekami smagas - tās izpaužas ne tikai bērna emocionāla rakstura grūtībās, bet arī personībā.
Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane, kura veic nepilngadīgo cietušo bērnu nopratināšanu, intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka saistībā ar vardarbību pret bērniem policijā ir gan kriminālprocesi, gan administratīvās lietvedības.
“Ja runājam par fiziskās un emocionālās vardarbības pret bērniem apjomiem, tad jāapzinās, ka galvenokārt personas, kuras veic fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem, tiek sauktas pie administratīvās atbildības.
Gadījumos, kad fiziska un emocionāla vardarbība jau radījusi bērnam sekas vai psihiskas vai fiziskas ciešanas, visticamāk, tiks uzsākts kriminālprocess un bērns tiks atzīts par cietušo. Tādēļ, lai apzinātu pret bērniem vērsto vardarbības apjomu, ir jāvērtē gan administratīvo lietvedību skaits, gan arī cietušo bērnu skaits kriminālprocesos.”
Smaga vardarbība, kas nodarījusi lielas ciešanas
Pēc Krimināllikuma 174. pantā noteiktā 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, cietušo bērnu skaits samazinājās, bet pērn sešos mēnešos tas bija nedaudz pieaudzis.
Kriminālprocesā ir tie bērni, par kuriem ir aizdomas, ka vardarbība ir nodarījusi bērnam miesas bojājumus vai psihiskas vai fiziskas ciešanas. Katra situācija tiek vērtēta individuāli.
Gadījumos, kad nevar pierādīt, ka vardarbība bērnam radījusi psihiskas vai fiziskas ciešanas, vainīgā persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības. Likumpārkāpumu smagums un tā ietekme uz bērnu noteiks, vai konkrētās darbības būs krimināli sodāmas vai administratīvi sodāmas.
Bērni var būt tik traumēti, ka kārtējā vardarbība nešķiet nekas īpašs
Bērni, kuri cietuši no emocionālas un fiziskas vardarbības, parasti cieš atkārtoti un ilgākos laika periodos. Bieži vien pāridarītāji ir bērnam vistuvākie cilvēki.
Ilgstoša emocionāla un fiziska vardarbība rada būtisku kaitējumu bērnam. Reizēm bērnu psihe ir tā deformēta, ka viņu uztvere saistībā ar piedzīvoto vardarbību ir izmainīta. Bērni, kuri pakļauti ilgstošai vardarbībai, turklāt no dažādu personu puses, var kļūt disociatīvi. Viņi visā notiekošajā it kā noskatās no malas, sāk uztver piedzīvoto vardarbību kā dzīves sastāvdaļu.
Var būt smagas sekas bērnu psihē
Šādās situācijās pierādīt bērnam radītās psihiskās vai fiziskās ciešanas ir grūti, nākas arī vērtēt, vai šādi ilgstoši vardarbīgi nodarījumi nav radījuši smagākas sekas bērnu psihē. Gadījumos, kad nevar pierādīt konkrēto saikni starp vardarbību un bērnam radītām sekām vai psihiskām vai fiziskām ciešanām, vainīgā persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības.
Piemēram, bērns, kurš piedzīvojis fizisku un emocionālu vardarbību, vecāku nolaidību savā bioloģiskajā ģimenē, kā arī emocionālu un fizisku vardarbību no saviem vienaudžiem, var daudz mazāk reaģēt uz emocionālu vardarbību no skolotāja, nekā bērns, kurš nāk no vides, kurā nav piedzīvojis vardarbību.
Simtiem protokolu
Diemžēl šādas situācijas policijas ikdienā ir realitāte. Bērni pieredz daudz un dažādas negatīvas lietas.
“Tas joprojām notiek, bet šādu ainu vairāk redzēs administratīvajās lietās, kur būs protokoli par emocionālu un fizisku vardarbību, kā arī nerūpēšanos par bērniem. Turklāt katram administratīvam sodam, kurš uzlikts par pārkāpumiem pret bērniem, pretī ir konkrēts bērns!”
Biežāk atsaucas sirsniņām internetā
“Vardarbībā cietušie bērni ir vieglāk ievainojami, arī runājot par seksuālo vardarbību. Tā ir viena no riska grupām, par kuru jādomā, kā šos bērnus stiprināt, lai potenciālais varmāka neizmantotu viņu ievainojamību.”
Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Armands Lubarts atzina, ka šādi bērni biežāk atsaucas uz dažādiem piedāvājumiem internetā, piemēram, sirsniņu sūtīšanai un mīlestības apliecinājumiem no malas, jo viņi savā ģimenē nesaņem mīlestību un atbalstu.
Vai šādas situācijas biežāk notiek nabadzīgās ģimenēs? “Es nevarētu teikt, ka tikai nabadzīgās ģimenēs, jo citreiz cilvēks, kuram nav tik lielas rocības, mīļāk izturas pret saviem bērniem nekā bagātais.”
Jo mazāks bērns, jo lielāks risks
Vardarbība skar visa vecuma bērnus. Runājot par risku, jāapzinās: jo mazāks bērns, jo viņš pakļauts lielākam un smagākam vardarbības riskam.
“Mazam bērnam nav iespējams aizbēgt no vardarbības, kā arī nav iespēju pretoties pāridarītājam. Turklāt ļoti mazi bērni nevar arī pastāstīt par piedzīvoto. Savukārt pusaudžu vecumā bērni var sākt klaiņot un runāt pretī pāridarītājam.”
Bērni ir vīlušies pieaugušajos
Atsevišķos gadījumos bērni vēršas pēc palīdzības pie pieaugušajiem, piemēram, pedagoga, psihologa. Tomēr liela daļa bērnu ir vīlušies pieaugušajos, tajā skaitā speciālistos.
“Atceros, ka viens zēns man pratināšanas laikā sacīja: “Ko jūs man varat palīdzēt? Man tik daudzi ir solījuši, ka palīdzēs, bet es šobrīd atkal dzīvoju kopā ar patēvu, kurš mani sita un manu māsu izvaroja.”
Lielākais ļaunums ir tad, kad vardarbībā cietušie bērni tiek pakļauti sekundārai viktimizācijai, kura notiek nekorektas rīcības rezultātā un nepareizi pieņemtu lēmumu dēļ. Mūsu uzdevums būtu panākt, lai savā darbā mēs nepazaudējam bērna uzticību, lai bērns, sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem, spētu atjaunot uzticību un sajustu, ka viņš tiešām kādam patiesi rūp un viņu kāds mīl.”
Sadarbojas ar sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesu pārstāvjiem
Šobrīd policijas galvenais uzdevumus ir pārtraukt pret bērnu vērstu vardarbību un novērst potenciālo apdraudējumu bērnam. Gadījumos, kad pret bērnu ir veikts likumpārkāpums, ir jāizvērtē konkrētā pārkāpuma apstākļi. Par konstatētiem pārkāpumiem pret bērniem tiek informēts sociālais dienests un bāriņtiesa.
Policijai galvenokārt nākas cīnīties ar vardarbības sekām. Šādos gadījumos būtiski ir strādāt preventīvi ar vardarbības cēloņiem, kā arī ar vardarbības radītām sekām, kas lielākoties ir policijas sadarbības partnera kompetencē.
Arī trolejbusa vadītājai un kaimiņam jāiesaistās
Lai noziegumi pret bērniem nenotiktu, vajadzīga arī visas sabiedrības iesaiste. Kaimiņu zvans policijai par iespējamu vardarbību blakus dzīvoklī vai skolas sniegtā informācija par bērna zilumiem uz ķermeņa palīdz pārtraukt pret bērnu vērstu vardarbību.
Svarīgi, lai katrs apzinātos savu atbildību, rūpējoties par visu bērnu drošību. Skumji, ka tikai traģiski notikumi liek mums kļūt vēl vērīgākiem. Pēc traģiskā gadījuma Liepājā iedzīvotāji pievērsa daudz lielāku uzmanību maziem bērniem un ziņoja par aizdomīgām situācijām.
Piedzērušies vecāki kaujas bērnu klātbūtnē
Policisti regulāri saskaras ar situācijām, kad māte un tēvs ir alkohola reibumā, abi kaujas, bet pa vidu ir bērni, kas dzīvo savam vecumam un vajadzībām neatbilstošos apstākļos, ciešot no fiziskas un emocionālas vardarbības.
Svarīgi apzināties, ka vardarbība pret bērnu var tikt vērsta arī netieši, tas ir, vecāki, kuri vardarbīgi izturas viens pret otru bērnu klātbūtnē, ir emocionāli vardarbīgi pret bērnu. Šādas situācijas kaitējuma ziņā ir līdzvērtīgas vardarbībai, kura vērsta pret pašu bērnu, policijas pārstāve piebilda.
