Rīgas dome maksās par bebru 500 eiro
Rīgas pašvaldība piešķīrusi 30 000 eiro bebru populācijas ierobežošanai pilsētā. Par grauzēju izķeršanu noslēgts līgums ar mednieku.
Galvaspilsētā ir vairāki simti bebru, un to populācija strauji augusi labvēlīgo apstākļu, piemēram, dabisko ienaidnieku trūkuma, dēļ. Bebri ir visur, kur ir ūdens, gan pilsētas kanālā, gan mazajās upītēs – Dreiliņupītē, Šmerļupītē, Mārupītē, Langā, Piķurgā, Bišumuižas grāvī, Mailes grāvī un citviet.
Jātērē nauda dambju nojaukšanai
Dzīvnieki mitinās arī daļā meliorācijas sistēmu nostāk no apdzīvotām vietām, piemēram, gar Jaunciema gatvi, Trīsciemā. Bebri dzīvo arī teritorijās, kurās nav ūdensteces, bet pie ūdens – Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi, pie Ķīšezera, pie Juglas ezera, gar Hapaka grāvi.
Bebri veido dambjus, applūdinot plašas teritorijas, turklāt saviem būvdarbiem nograuž vai sabojā kokus lielā skaitā un plašās zonās. Pašvaldība regulāri atbrīvo upes, meliorācijas grāvjus un citas ūdenstilpes no bebru dambjiem. Pēdējo trīs gadu laikā to nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro, izzāģēti arī bebru bojātie koki. Tomēr nojauktos dambjus bebri mēdz strauji atjaunot.
Ķers ar slazdiem
Domes Medību koordinācijas komisija pērn vienbalsīgi nolēma veikt bebru skaita samazināšanu, piesaistot licencētu mednieku. Ņemot vērā, ka nav vietas, uz kurieni bebrus pārvietot, nolemts daļu Rīgas nomalēs dzīvojošo grauzēju noķert, izmantojot slazdus. Nav plānots izķert visus bebrus, tikai samazināt to aktivitāti, lai plūdu risku novēršanas un avārijas darbi nebūtu jāveic katru otro nedēļu.
Iepirkuma konkursā neviens nepieteicās, pēc tam rīkota sarunu procedūra, kuras rezultātā ar vienu mednieku noslēgts līgums līdz nākamā gada beigām. Kopējā summa ir 30 000 eiro (vidēji 1250 eiro mēnesī), iecerēts noķert 60 līdz 80 bebru. Tas nozīmē, ka katrs noķertais bebrs izmaksās 375 līdz 500 eiro. Padomju laikos medniekiem par lielu bebrādu maksāja 160 līdz 180 rubļu, laikā, kad daudziem alga bija tikai 100 rubļu.
Nolīgtajam medniekam gan ir arī citi pienākumi – jāveic nomedīto dzīvnieku utilizācija, profesionāli jāapseko bebru dzīvotņu un postījumu vietas, tās jākartē, jānovēro bebri ar medību un termokamerām tumšajā laikā, iegūtā informācija jānodod pašvaldībai tālākai analīzei.
Centra bebri bauda pretimnākšanu
Kanālā starp Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri patlaban joprojām dzīvo trīs bebri, kuri pastaigu laikā priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus. Šie bebri netiks aiztikti, ne medīti, ne arī pārvietoti.
Pašvaldība pakāpeniski ar metāla sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un arī turpinās bebru piebarošanu ar zariem, jo citādi tie mēdz nodarīt nelielus bojājumus apstādījumiem.
Pēc domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma Nacionālā zooloģiskā dārza speciālisti jau vairākus gadus bebrus novēro un piebaro. Zarus piegādā apmēram reizi nedēļā atkarībā no tā, cik intensīvi bebri patērē pievestos krājumus.
Intensīvāka piegāde norit rudenī, jo šajā laikā bebri uzkrāj barību ziemai. Tie lielos daudzumos zarus velk ūdenstilpē, lai varētu ar tiem mieloties, kad ziemas spelgonī ūdeni pārklāj ledus kārta.
Barotavas divās vietās
Pavasarī un vasarā bebri pārtiek no ūdensaugiem, tāpēc nepieciešamība pēc zariem ir neliela. Piebarošanai paredzētos zarus izvieto kanālmalā pretī operas un baleta ēkai pie Krišjāņa Barona ielas un pie Latvijas Universitātes muzeja ēkas Kronvalda bulvārī, agrākās Bioloģijas fakultātes.
Novērojumi liecina, ka kanālā dzīvo viena bebru ģimene – divi vai trīs dzīvnieki, kas pērn nomainījusi iepriekšējos šīs teritorijas saimniekus. Jaunā saime esot mierīga un nerada būtiskus pārveidojumus pilsētas kanālā. Līdz ar “Rail Baltica” mezgla izbūvi Rīgas centrā bebri izvairās uzturēties šajā kanāla posmā.
