Kāpēc Latvija zemestrīcē cietušajai Turcijai palīdz mazāk nekā daudzas citas ES valstis?

6. februārī Turciju un Sīriju satricināja postošākā zemestrīce pēdējo desmitgažu laikā. Virkne valstu, tostarp Latvija, bez kavēšanās ziņoja, ka sniegs Turcijai palīdzību. Palīdzēt Sīrijas iedzīvotājiem ir sarežģītāk, jo tās visvairāk cietušajos reģionos notiek bruņotas sadursmes un ir grūti tiem piekļūt.

Kā vēsta portāls "lsm.lv", ar lēmumprojektu par plānoto Latvijas atbalstu kolēģus otrdien valdības sēdē iepazīstināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rosinot Ministru kabinetu lemt par 70 tūkstošu eiro piešķiršanu Turcijai. Papildus tam uz Turciju ES civilās aizsardzības ekspertu grupas sastāvā devās viena Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve.

Tikmēr Igaunija nosūtīja 35 glābēju komandu un piešķīra šim mērķim 400 000 eiro no valsts budžeta. No Lietuvas uz Turciju devās 34 glābēji, trīs kinologi ar suņiem un pieci mediķi. Tāpat Lietuvas valdība jau trešdien lēma nosūtīt teltis, sildītājus, segas, medicīnisko un cita veida aprīkojumu 328 000 eiro vērtībā, kā arī piešķīra Turcijai 200 000 eiro finansiālo palīdzību. Savas glābēju vienības uz Turciju ES mehānisma ietvaros nosūtījušas kopumā 23 valstis. Daļa pat vairākas komandas vienlaikus.

Kāpēc varam tik maz? "Re:Baltica" lūdza skaidrojumu gan Ārlietu, gan Iekšlietu ministrijai, kuras padotībā ir VUGD. Dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs stāstīja, ka ES dažāda profila starptautiskajām glābēju komandām savulaik iedibinātas konkrētas prasības, lai palīgi netiktu sūtīti haotiski un nenodarītu vēl vairāk ļaunuma. Latvijas glābēji var doties un ir devušies palīgā citām valstīm postošos plūdos, bet atšķirībā no kaimiņiem mums nav komandas, kas var meklēt un glābt cilvēkus no sabrukušām ēkām.

VUGD pārstāvis Kolbergs stāstīja, ka dienests centies izveidot līdzīgu komandu, kas varētu doties palīgā meža ugunsgrēku dzēšanā, taču arī tas pagaidām nav izdevies.
"Bija tāda ideja, bet mēs atdūrāmies pret to, ka tas prasa vienlaicīgi 60 cilvēku komandas izslēgšanu no ikdienas aprites. Un, ja mēs paskatāmies uz šodienas ainu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur tomēr ir šis kadru trūkums, mēs arī to pat šobrīd nevaram atļauties no tāda aspekta," sacīja VUGD pārstāvis.

Ja nevaram nosūtīt glābējus, kāpēc finansiālā palīdzība ir tik maza? Ārlietu ministrija, kas gatavoja priekšlikumu par 70 tūkstošiem, pēc būtības neatbildēja, tikai norādīja, ka palīdzības veids un apjoms vēl varot mainīties atbilstoši Turcijas vajadzībām un Latvijas iespējām. Abas ministrijas norādīja, ka Latvija plāno sniegt arī humāno palīdzību Turcijai. Latvija no valsts materiālajām rezervēm zemestrīcē cietušajiem nosūtīšot 5000 segas, apsildāmās teltis un cita veida aprīkojumu 200 000 eiro apmērā.