Jurģis Liepnieks: "Viņiem vienkārši ir pienākums iemācīties latviešu valodu"
Runājot par to, kā nelojālos Latvijas pilsoņus padarīt par mūsu valstij piederīgiem patriotiem, rakstnieks Jurģis Liepnieks, saka: “Viņiem vienkārši ir pienākums iemācīties latviešu valodu un kļūt par latviešiem. Un viss! Kā viņi to izdarīs, tā jau ir viņu problēma. Un, ja nē, mēs viņus ienīdīsim”.
Ikdienā esam pamanījuši Latvijai nelojālus cilvēkus. Tos, kuri nav mūsu valsts pilsoņi, varam izraidīt no Latvijas un tad viņi mums galvassāpes vairs neradīs. Bet ko darīt ar tiem, kuri ir klaji agresīvi noskaņoti pret Latviju, kaut arī ir šīs valsts pilsoņi? To Jauns.lv vaicāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Lai noskaidrotu, cik Latvijai ir nelojālu pilsoņu, jāparaugās uz pirms desmit gadiem notikušo valodas referendumu, kad tika pieprasīts krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu. Skaitļi ir satraucoši: 25% nobalsoja par krievu valodā (Daugavpilī tie bija 85%, Latgalē – 55%, bet Rīgā – 36%), un tas ir milzīgs skaits.
Ne visus par krievu valodu nobalsojušos Liepnieks uzskata par Latvijai nelojāliem, bet 2-3% tik tiešām ir krasi pretlatvski noskaņoti - īsti kremlisti un putinisti, un tamlīdzīgi. “Stingri ņemot ar viņiem nebūtu jādara nekas, jo ir pārāk dārgi un neefektīvi strādāt tur, kur nav nekādu izredžu”, saka Liepnieks. Bet ar atlikušajiem 20%, kuri svārstās, kurā pusē nostāties – Putina vai Latvijas, jāpiedāvā stimuls, taka, ceļš, lai viņi izvēlētos Latviju, lai tas būtu moderni, izdevīgi un stilīgi.
Un pasaulē jau nav nekas daudz izgudrots, kā šajā “frontē” cīnīties’, kā vien “pātagas stratēģija” pret tiem, kas ir pret Latviju un “pīrāga stratēģija tiem, kas nostājas Latvijas pusē.
Diemžēl Latvijas sabiedrības vairākums šo problēmu nevēlas saredzēt – to “paslaucījusi zem tepiķa”. Esam nojaukuši Pārdaugavas okupekli un tad domājam, ka problēma kaut kādā mērā atrisināsies pati par sevi. Tomēr tā nav. Ja neko nemainīsim, tad situācija tikai pasliktināsies, prognozē Liepnieks un teic, ka to jau redzam jaunās Saeimas sastāvā: ““Stabilitātei!” ir daudz sliktāk nekā “Saskaņa”. “Saskaņas” paliekas strauji radikalizējas, un tas ir bīstami un ļoti slikti!”
Pētera Šmidres, Jurģa Liepnieka un Andreja Ērgļa pārdomas par to, kā mazināt Latvijai nelojālo sabiedrības daļu skaties šeit.
