Ukrainas kara bēgļu ierašanās dēļ pērn pieaudzis Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju skaits

Lietuvā šā gada 1.janvārī bija 2,86 miljoni pastāvīgo iedzīvotāju, kas ir par 54 000 vairāk nekā pirms gada, liecina Lietuvas Valsts datu aģentūras publiskotie dati. Savukārt Igaunijā 1.janvārī bija 1 357 739 iedzīvotāji, kas ir par 25 943 cilvēkiem jeb 2% vairāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta sākotnējie dati.

Lai gan mirušo skaits Lietuvā pērn par 18 400 pārsniedza jaundzimušo skaitu, imigrējušo skaits bija par 72 400 lielāks nekā emigrējušo skaits, tādējādi valsts iedzīvotāju skaits palielinājās par 54 000.

Pērn Lietuvā reģistrēja 21 900 jaundzimušo, kas ir par 1400 jeb 6% mazāk nekā 2021.gadā, savukārt mirušo skaits sasniedza 40 300, kas ir par 7400 jeb 15,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Lietuvā imigrēja 95 400 cilvēki, kas ir par 50 500 cilvēkiem jeb 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gadā.

62 000 jeb 65% imigrantu bija no Ukrainas, 9900 jeb 10,4% Lietuvā ieradās no Baltkrievijas, 5800 jeb 6,1% - no Lielbritānijas un 3200 jeb 3,3% - no Krievijas.

No visiem imigrantiem 81 000 nebija Lietuvas pilsonības. No ārvalstniekiem, kas ieradās uz dzīvi Lietuvā, 85% bija Ukrainas pilsoņi, gandrīz desmitā daļa bija Baltkrievijas pilsoņi un 3,5% - Krievijas pilsoņi.

No Lietuvas pagājušajā gadā emigrēja 23 000 pastāvīgo valsts iedzīvotāju, no kuriem piektdaļa jeb 4700 devās uz Ukrainu.

Savukārt Igaunijā pērn reģistrēti 11 588 jaundzimušie, kas ir zemākais rādītājs valsts vēsturē kopš datu apkopošanas sākuma 1919.gadā. Visus iepriekšējos vairāk nekā simt gadus Igaunijā tika reģistrēti vismaz 12 000 jaundzimušo gadā. Statistiķi atgādināja, ka šobrīd fertilajā vecumā ir sievietes, kas dzimušas pagājušā gadsimta 90.gados, kad Igaunijā bija zema dzimstība, tādēļ līdzās citiem faktoriem, dzimstības samazinājums saistāms ar to, ka jaunā paaudze ir skaitliski mazāka nekā iepriekšējā.

Mirušo skaits pērn sasniedza 17 245, kas ir mazāk nekā 18 587 nāves gadījumi 2021.gadā, tomēr par 1500 vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas. 2010.-2019.gadā Igaunijā reģistrēja vidēji 15 545 nāves gadījumus gadā, bet 2020.-2022.gadā šis rādītājs sasniedzis 17 214. Statistiķi pieaugumu skaidroja gan ar Covid-19 ietekmi, gan ar vispārēju sabiedrības novecošanos.

Neskatoties uz dabiskā iedzīvotāju skaita kritumu Igaunijā par 5657 cilvēkiem pērn, kas seko samazinājumam par 5317 cilvēkiem 2021.gadā, šogad 1.janvārī Igaunijas iedzīvotāju skaits bija par 25 943 jeb 2% lielāks nekā pērn.

Tas saistāms ar migrācijas ietekmi. Pērn Igaunijā imigrēja 42 022 personas un 10 422 cilvēki emigrēja no valsts, migrācijas saldo sasniedzot 31 600. 31 594 jeb 75% no cilvēkiem, kas pērn pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, bija no Ukrainas.

Statistikas dati liecina, ka Ukrainas pilsoņi lielāko imigrantu grupu Igaunijā veidoja jau kopš 2018.gada, tomēr to skaits bijis krietni mazāks. 2020.gadā uz dzīvi Igaunijā pārcēlās 2374 Ukrainas pilsoņi, bet 2021.gadā tādu bija 3047.

Pērn 3363 Igaunijas pilsoņi atgriezās no emigrācijas, savukārt 1446 imigrantiem, kas pērn ieradās Igaunijā, bija Krievijas pilsonība.

Pirmo reizi gadsimta laikā sievietes veidoja lielāko daļu imigrantu. Pērn no imigrantiem, kas ieradās Igaunijā, 60% bija sieviešu, kas arī saistāms ar to, ka Ukrainas kara bēgļu vidū lielākā daļa ir sievietes.

Statistiķi norādīja, ka sākotnējos datos par dzimstību un mirstību lieli pārrēķini nav gaidāmi, bet pārskatītie migrācijas dati, kurs plānots publicēt maijā, varētu būtiski atšķirties no sākotnējiem datiem, jo sākotnējie dati balstīti Iedzīvotāju reģistrē, kur cilvēki nereti nenomaina jaunāko informāciju par savu migrācijas statusu. Pārskatītajos datos tiks iekļautu arī dati no Policijas un robežsardzes departamenta un citiem reģistriem.