Kā rīkojas krāpnieki. Pārsteidzošākie lētticības gadījumi

22. martā viņš saņēmis e–pasta vēstuli ar priecīgu ziņa — par miljons dolāru vinnestu Austrālijas loto loterijā. Tomēr tā vienkārši saņemt laimestu nevarēja, vēlāk piesūtīti norādījumi, uz kādu Nigērijā reģistrētu bankas kontu pārskaitīt noteiktu naudas summu.

Rūjienietis noticēja necerētajai laimei un tā arī izdarīja. Sarakste turpinājās apmēram mēnesi, ik pa laikam radās negaidīti šķēršļi, kuru novēršanai atkal bija nepieciešams pārskaitīt naudu uz norādīto kontu. „Veiksminiekam” ļoti gribējās miljonu, un viņš kopumā pārskaitīja 2256 latus, līdz saprata, ka ir piekrāpts un solītās naudas nav un nebūs. Tad nu ar cerību labprātīgi pārskaitīto naudu atgūt vīrietis vērsās policijā.

Pilnīgi iespējams, ka šādu gadījumu ir daudz vairāk, tikai cilvēki aiz kauna nevēršas policijā, Kasjauns.lv komentē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma.

Lai arī policija gana bieži brīdina būt uzmanīgiem un neuzķerties uz „sieru slazdā”, ik pa laikam atrodas lētticīgie, kas notic „likteņa dāvanām” un, saņemot vilinošu piedāvājumu e–pastā, mobilajā telefonā vai ierakstītā vēstulē, ir gatavi izpildīt dīvainus nosacījumus, šķirties no prāvām naudas summām un gaidīt miljonus...

Valsts policijas Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Sanita Briede, kas izmeklē šādus gadījumus, min vairākus piemērus. Piemēram, 2009. gada decembrī sākts kriminālprocess pēc tam, kad kāds vīrietis, kurš lētticīgi izpildījis svešas personas e–pastā sniegtos norādījumus un bankā iesniedzis viltotus ceļojumu čekus cerībā saņemt solīto starpniecības naudu — 10% no darījuma summas.

www.jobinlatvia.com. „Atliek vien apbrīnot, cik vieglprātīgi mēs uz šādām adresēm nosūtām savus pases datus, personas kodus, dzīvesvietas adreses, kas vēlāk tiek izmantoti krāpniecisku darījumu veikšanai. Tāpat nepārdomāti aizpildām un parakstām finanšu dokumentus, kas jau attiecīgi ir krimināli sodāms pārkāpums!” komentē Jukāma.

Vēl skumjāku visu šo „teātri” padara fakts, ka vēlāk krāpniekam ir maz ko pārmest. Dace Jukāma: „Cietušie paši pilnīgi vieglprātīgi un brīvprātīgi veikuši visas darbības! Neviens nedraudēja, nespieda, nelika, tikai piedāvāja. Krāpnieki to lieliski izmanto, un par izdarīto maksā ne jau viņi!”

Par leģendu jau kļuvušas īsziņas mobilajā telefonā ar norādi, ka pret solīto vairākus simtus latu lielo laimestu jānosūta vien dažus latus vērti atjaunošanas karšu kodi. Kriminālā klasika jau ir viltus sociālās darbinieces, tāpat kā blēži, kuri zvana un stāsta, ka jūsu dēls izraisījis avāriju un nu jāatpērkas, lai nebūtu nepatikšanu. Nez kāpēc upuriem neiešaujas prātā, ka vajadzētu vispirms kaut vai dēlam piezvanīt, nevis sagatavot naudiņu.

Kādā līdzīgā gadījumā astoņgadīga meitene noticēja, ka mamma nejauši kritusi un parāvusi līdzi svešinieku, kurš sasitis klēpjdatoru. Bērns, vecākiem neko neprasot, sameklēja mājās mammas rotas un naudu, cik nu bija, un atdeva pilnīgi svešiem cilvēkiem.

Citā gadījumā kāds vīrietis, saņemot e–pastā paziņojumu par laimestu 500 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, devās uz banku un, daudz nedomājot, uz norādīto kontu pārskaitīja prasītās kurjera pakalpojumu izmaksas — 442 latus un 67 santīmus ( konvertējot prasītās 500 mārciņas).

Krāpniecību „laimētājs” atklāja tika, kad pēc nedēļas no mahinatora saņēma vēstuli ar informāciju, ka iespaidīgais naudas pārvedums ir arestēts ( it kā „cīņas ar terorismu” vārdā). Plus norāde – lai arestu noņemtu, uz minēto kontu jāpārskaita vēl 2400 mārciņu. Tas nu gan bija par daudz, un cietušais pēc palīdzības vērsās policijā.

Ir tāds vecs teiciens — kāds naivums tavos gados! Lai arī blēžiem nav attaisnojuma, šajos gadījumos lielā mērā pašu cietušo neapdomība vainojama pie viņu nepatikšanām. Žurnāls „Degpunktā” aprakstījis vairākus spilgtus gadījumus.

Mobilais tālrunis un 120 latu — tik izmaksāja kādai jūrmalniecei darījums ar pircēju no eksotiskās Nigērijas.

Novembra sākumā 28 gadus vecā jūrmalniece internetā ievietoja sludinājumu, piedāvājot mobilo tālruni par 60 latiem. Atsaucās sieviete, kura apgalvoja, ka ir no Lielbritānijas, solot par telefonu maksāt dubultā — 120 latu.

Tikai, kad „pircēja” prasīja naudu jau trešo reizi, kundze saprata, ka ir apkrāpta, un vērsās policijā. Sākts kriminālprocess, tomēr Latvijas policijas iespējas saukt pie atbildības Nigērijas darboni ir visai apšaubāmas.

Kāda jauniete tik ļoti vēlējās iepazīties, ka jauniegūtajam „draugam” uzticēja savu bankas karti un PIN kodu, lai viņš varētu izņemt piecus latus. Puisis pat atstāja ķīlā savu virsjaku, bet tā arī neatgriezās. Jaunkundze galu galā attapās, ka ir piemānīta. Atklājusi, ka no viņas konta zuduši 300 latu, jauniete devās uz policiju.

Kauns par savu lētticību bija tik liels, ja viņa sacerēja stāstiņu par laupīšanu Vērmanes dārzā, ko paveikuši vairāki nekrietni vīrieši. Tomēr patiesība ātri atklājās, un līdztekus kriminālprocesam par naudas zādzību ierosināts vēl viens — par nepatiesu ziņu sniegšanu policijai.

Saprātīgi ļaudis lidojumu biļetes pērk solīdās ceļojumu aģentūrās vai pazīstamu aviosabiedrību mājas lapās. Tomēr reizēm nezināmas izcelsmes piedāvājumi ir pārāk vilinoši...

Rīgā kāds ceļotgribētājs internetā ieraudzīja sludinājumu, kas piedāvāja aviobiļetes uz tālās Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru par nieka 145 latiem. Viņš nekavējās pārskaitīt naudu, no pārdevēja pat pienāca e–pasts, ka biļetes ir veiksmīgi iegādātas. Vēlāk gan, sazinoties ar aviokompāniju, pircējs saprata, ka ir piekrāpts, un devās uz policiju.

Kāds kungs Rīgā pagājušā gada vasaras sākumā internetā ievietoja sludinājumu, piedāvājot pulksteni par 8000 eiro. Drīz vien atsaucās pircējs, kurš vēlējās vērtīgo mantu apskatīt, un abi norunāja tikšanos. Pircējs interesi izrādīja, tomēr teicās vēl padomāt, tā nu abas puses tikās vēl divreiz. Trešajā reizē „kunde” paziņoja, ka „caur banku” pārskaitījis prasītos 8000 eiro un tuvāko divu dienu laikā banka ieskaitīs naudu pulksteņa īpašnieka kontā.

Septembrī policija aizturēja 31 gadu veco darboni, jau agrāk tiesātu par krāpšanu. Vērtīgais pulkstenis jau bija ieķīlāts lombardā par 2500 latu, tomēr policisti to atguva un atdeva likumīgajam īpašniekam. Atklātas arī citas krāpšanas, lieta nodota prokuratūrai.

Izlasījis internetā sludinājumu, ka par 500 latiem pārdod klēpjdatoru, ieinteresējās kāds rīdzinieks. Solītā prece atradās Bauskā, tāpēc pircējam radās ģeniāla ideja — abi kungi vienlaikus izsūtīs naudu un datoru ar starppilsētu autobusiem. Pircējs tā arī godīgi izdarīja, tikai pats autoostā neko pretī nesagaidīja...

Pēc trīs mēnešiem policija aizturēja divdesmitgadīgu agrāk netiesātu vīrieti. Aizturētais atzinis, ka ievietojis sludinājumu vien tādēļ, lai viņam zvanītu un par to uzkrātos ienākošo zvanu bonusi. Datora blēdim nemaz nebija, tomēr, izdzirdējis vilinošo piedāvājumu, viņš nespēja atturēties.

Policija meklē divus vīrus, kas pamanījušies nopelnīt ap 30 000 latu. Viņi pagājušā gada beigās Rīgas centrā kādam kungam piedāvāja nopirkt divas masīvas zelta ķēdes, kopējais svars bija apmēram 1,5 kilogrami.

Potenciālais klients pieaicināja savu paziņu juvelieri, kurš pārbaudīja cēlmetāla kvalitāti un atzina, ka tā vērtība varētu pat pārsniegt prasītos 30 000 latu. Cerēdams uz labu darījumu, kungs ķēdes nopirka. Pārdevēji jau bija prom, kad pircējs atklāja, ka ķēdes tomēr ir viltotas. Vietā gan jautājums par juveliera kvalifikāciju.

Uzņēmīgam cilvēkam arī cietums nav šķērslis — kāds ieslodzītais pamanījās gan ievietot sludinājumu internetā, gan izveidot savu mājaslapu, solot „ātros” kredītus.

Nomaksājot 25 santīmus, aizdevuma kārotājs varēja pieteikties kredīta saņemšanai. Pēc pārskaitījuma saņemšanas krāpnieks sazinājās ar klientu un, uzdodoties par menedžeri, lūdza pārskaitīt drošības naudu — 10% no aizdevuma summas uz mājaslapā norādīto bankas kontu. Tas bija atvērts uz krāpniekam zināmas personas vārda. Mēneša laikā „iekrita” vairāk nekā 40 cilvēku.

Atsaucās kāda sieviete. Uzzinājusi, ka aizdevuma saņemšanai nepieciešams iemaksāt drošības naudu 25 latu apmērā, viņa tos arī pārskaitīja uz norādīto kontu. Divu nedēļu laikā neko pretī nesaņemot, viņa ziņoja policijai par krāpšanu. Aizturētais jauneklis atzinās desmit krāpšanu gadījumos, ir aizdomas, ka cietušo ir vēl vairāk.

Arī vasarā policija aizturēja divus vīriešus, kuri piedāvāja kredītus, iepriekš pieprasot samaksu par dokumentu noformēšanu un drošības naudu — ap 100 latu.

Vēlme pēc romantiskām attiecībām nelāgi beidzās kādai rīdziniecei.

Viņa internetā iepazinās ar kādu vīrieti, abi kopā apmeklēja kino, bet nākamajā vakarā kundze viņu uzaicināja pie sevis ciemos — ar palikšanu pa nakti. Nākamajā rītā, kad viesis bija prom, dāma konstatēja, ka viņai nozagta somiņa ar naudu, dokumentiem un mobilo tālruni.

Policija atklāja, ka „mīlnieks” iepazīšanās portālā reģistrējies ar svešu vārdu un pat izmantojis sveša cilvēka fotogrāfiju, kas ir līdzīgs viņam. Iespējamais vainīgais gan atrasts — viņš ir 27 gadus vecs un nav agrāk tiesāts. Likuma sargiem ir aizdomas, ka līdzīgi cietušas vēl vairākas sievietes.

Būvniecības nozarē krīze beigusies — dažs klients gatavs maksāt pirmajam pretimnācējam avansā, atsauksmes par līdzšinējo veikumu neprasot.

Jūrmalas policisti pielikuši punktu 25 gadus veca vīrieša „celtniecības biznesam”. Proti, kāds kungs uzķērās uz sludinājumu laikrakstā, kurā bija solīts veikt celtniecības darbus. Saticies ar potenciālo celtnieku, klients viņam iedeva naudu būvmateriālu iegādei un arī avansu par vēl neiesāktu darbu.

Pēc dažām dienām celtnieks pavēstīja, ka ar iedoto naudu visiem materiāliem nepietiek — un dabūja vēl papildu summu. Nākamajā dienā bija jāsākas darbam, tikai „amatnieks” vairs nebija sazvanāms. Policija viltnieku aizturējusi — tas ir 25 gadus vecs jau vairākkārt sodīts vīrietis. Izmeklēšanā atklātas vēl divas līdzīgas epizodes, kopējā skāde pārsniedz 2000 latu.

Līdzīgi gadījies kādai rīdziniecei, kura pirms četriem gadiem avansā par dzīvokļa remontu samaksāja 700 latu. Jau iepriekš par krāpšanām tiesātais strādnieks pazuda, un pat policijai izdevās viņu notvert tikai pērn.

Māris Puķītis/Foto: Valsts policija, AFP/LETA, Gatis Dieziņš/LETA

, Shutterstock