Katastrofālā bedre strauji tuvojas. Pasažieru pārvadātāji nobažījušies par lielo šoferu trūkumu

“Kopējā situācija ar autobusu vadītājiem ir nopietna, jo patlaban vadītāju trūkst. Tam ir vairāki iemesli. Šeit var izdalīt divas interesantas lietas.

Daudz šoferu slimo

Viena lieta ir pašreizējie apstākļi, kas saistīti ar ziemu. Diemžēl autobusu vadītāji ziemas periodā (līdzīgi kā visi citi iedzīvotāji) pastiprināti slimo.

Diemžēl uzņēmumiem nav lieku lielu rezervju, lai varētu šos saslimušos autobusu vadītājus aizvietot. Tas ir saistīts ar [valsts] konkursiem, kas šobrīd vēl notiek reģionālajos pārvadājumos. Tas ir saistīts ar īstermiņa līgumiem, kad pārvadātājiem līgumi tiek pagarināti gadu no gada, kamēr vēl nav iegūti ilgtermiņa līgumi.

Protams, arī energoresursu cenu kāpums un izmaksas ir ietekmējušas to, ka uzņēmumiem nav finansiālu iespēju, lai varētu šādos ārkārtas brīžos, kad liels skaits vadītāju ir      slimības lapām, viņus aizvietot ar citiem vadītājiem.”

Vajadzīga rīcība no valsts institūcijām

Ošenieks norādīja, ka autobusu vadītāju trūkuma problēma aktualizēta jau diezgan sen, turklāt ik pa laikam par to atkal tiek runāts.

“Rīcībai ir jāseko no valsts institūcijām. Mēs kā sabiedriska organizācija, kas pārstāv pārvadātājus, varam rosināt un norādīt uz lietām, kas ir kārtojamas, bet rīcībai jāseko no valsts institūcijām.

D kategorijas vadītāja apliecību var iegūt ātrāk

Diemžēl līdz šim vienīgais jautājums, ko mums ir izdevies panākt (jāsaka paldies Ceļu satiksmes drošības direkcijai, ka vienu brīdi viņi nāca mums pretī), ir par autobusu vadītāju vecuma stāža samazināšanu, lai iegūtu D kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

Vadītāja vecums nav pilnībā samazināts līdz mūsu iecerētajam līmenim, bet no 24 gadiem tas samazināts līdz 21 gadam. Līdz ar to jauniešiem ir iespēja D kategorijas vadītāja apliecību iegūt ātrāk.”

Nepieciešami aptuveni 3000 autobusu vadītāji

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents turpināja: “Kāpēc līdz šim mums bija diezgan labi ar autobusu vadītājiem un mēs varējām nodrošināt darbu? Tāpēc, ka kopumā Latvijā ar D kategorijas vadītāja apliecību ir vairāk nekā 57 tūkstoši cilvēku. Protams, ne visi strādā autovadītāja profesijā.

Bet šis ievērojamais daudzums ar D kategorijas vadītājiem dod iespēju nodrošināt mūsu vajadzību pēc autobusu vadītājiem. Mums nepieciešami aptuveni 3000 autobusu vadītāji.

Katastrofālā bedre tuvojas diezgan strauji

Skaitlis it kā ir liels, bet divas trešdaļas autobusu vadītāju ir vecumā virs 55 gadiem. Ļoti maz ir jauno autobusu vadītāju, kas ir jaunāki par 55 gadiem. Līdz ar to katastrofālā bedre tuvojas diezgan strauji.

Kā mēs to [risinājumu] saredzam? Pieminēts atalgojums. Jā, atalgojums ir viena lieta, bet otra lieta ir iespēja iegūt [D kategorijas vadītāja] kvalifikāciju krietni ātrāk, lai cilvēkam būtu iespēja [strādāt par autobusu šoferi]. Iespējams, viņš ar tikko iegūto kvalifikāciju uzreiz nesāks strādāt par autobusa vadītāju, bet tas viņam būtu kā rezerves variants, kad pamainās darba tirgus situācija.

Tad viņam nebūtu jādomā: “Man tagad jāapgūst jauna profesija.” Viņam jau būtu D kategorijas vadītāja apliecība, ar kuru viņš varētu startēt kā autobusa vadītājs.

Jāpalielina autobusu vadītāju algas

Saredzam divus risinājumus. Viens ir īstermiņa risinājums. Lai patlaban nodrošinātu autobusu vadītāju pietiekamību, viennozīmīgi ir jāceļ darba samaksa. Tas ir katra uzņēmuma individuāls stāsts, bet nosacīti tas ir arī valsts stāsts, jo būtībā mēs pildām valsts pasūtījumu un zaudējumus par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem mums sedz valsts.

Protams, pilsētu pārvadājumos tos sedz pašvaldības. Tur situācija ir līdzīga. Jebkurā gadījumā: ja uzņēmēji, kas pilda pasūtījumus, gribētu būtiski palielināt vadītāju atalgojumu, viņiem jāgriežas pie pasūtītāja, vai tas ir gatavs palielinājumu kompensēt.

Mums līgumi ir par līgumcenām. Ja uzņēmums vienkārši pats palielinātu [autobusu vadītāju] atalgojumu, tad tam būtu jāmeklē, no kādiem resursiem atalgojumu izmaksāt, jo valsts maksā tik, cik ir paredzēts līgumcenā. Ne vairāk.”

Vajadzētu vairāk D kategorijas autovadītāju

Otrs – ilgtermiņa - risinājums, ko Pasažieru pārvadātāju asociācijā saskata, ir tāds, ka lielāks daudzums cilvēku iegūtu D kategorijas vadītāja apliecību. Vajadzētu piesaistīt profesijai vairāk jauniešu.

“Lai jauniešus piesaistītu, mēs to saredzam caur tehnikumiem un augstākās izglītības iestādēm. Vajadzētu valsts programmas, kur valsts varētu piedalīties ar finansējumu.”

Jauniešiem nav vairāki tūkstoši eiro

Ir jāpanāk, ka D kategorijas vadītāja apliecību jaunieši varētu iegūt ātrāk nekā 21 vai 24 gadu vecumā. Jauniešiem, esot izglītības iestādēs, vajadzētu dot iespēju iegūt D kategorijas vadītāja apliecību, Ošenieks teica. Protams, jāpārskata ierobežojumi, kad var iegūt D kategorijas vadītāja apliecību.

“Tas atrisinātu problēmu ilgtermiņā.” Kāpēc vajadzīgas valsts finansētas programmas? Lai iegūtu D kategorijas vadītāja apliecību, jauniešiem vajadzīgi vairāki tūkstoši eiro. “Tādas naudas lielākajai daļai jauniešu nav.” Tāpēc vajadzīgas valsts finansētas programmas. No tām iegūtu arī izglītības iestādes, jo būtu papildus modulis apmācību procesā.

Vajadzētu dot iespēju iegūt D kategorijas apliecību jau agrāk

Tiesa, šajā jautājumā ir sadursme ar savulaik Eiropas Savienībā noteikto, ka tik jauniem šoferiem nevajadzētu ļaut vadīt autobusus.

Bet asociācijā uzskata, ka jaunieši jau agrākā vecumā varētu iegūt D kategorijas vadītāja apliecību, bet tikai pēc noteikta laika to varētu izmantot, vadot pasažieru autobusus. Darba tirgū jaunieši savu D kategorijas vadītāja apliecību varētu izmantot tikai pēc dažiem gadiem, piemēram, no 21 gada vecuma.

Ošenieks sacīja, ka patlaban Latvijā trūkst aptuveni 150 autobusu vadītāju. Daļa šoferu ziemas laikā slimo, bet citas vakances nav aizpildītas ilgtermiņā.