Jāturpina valdības atbalsts iedzīvotājiem energoresursu un mājokļa izdevumu kompensēšanai, pauda Bērziņa
Jāturpina valdības īstenotais atbalsts iedzīvotājiem ar energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu, kopā ar pašvaldībām piešķirtiem mājokļa pabalstiem un pensiju indeksēšanu, pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV).
To Bērziņa pauda, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas datus, kuri liecina, ka Latvijā nabadzības riskam 2021. gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%.
Sociālo lietu komisijas vadītāja atzīmēja, ka ir piešķirts ap miljardu eiro liels atbalsts iedzīvotājiem energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu un mājokļu pabalstiem, tāpat 2022. gadā jūtama bija pensiju indeksēšana.
Politiķe norādīja, ka jāturpina minētās iesāktās lietas un komisija no Labklājības ministrijas sagaida rosinājumus, kādus atbalsta pasākumus vajadzētu iestrādāt valsts budžetā 2023. gadam. Vaicāta par to, kādas būs budžeta iespējas, Bērziņa skaidroja, ka par to ir pāragri spriest un jāsagaida budžeta izstrādāšana.
Lielāks atbalsts nepieciešams vairākām grupām, tajā skaitā cilvēkiem ar invaliditāti, atzīmēja politiķe.
Komisijas priekšsēdētāja arī norādīja, ka nepieciešams nedaudz mainīt iepriekšējo politiku un atbalstu sniegt mērķētāk, jo vairāki atbalsta veidi līdz šim izmaksāti visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Saprotami, ka iedzīvotāji pozitīvi novērtē, ka "valsts atceras" par visiem, taču atbalstu primāri jāsniedz tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, atzīmēja Bērziņa.
Politiķe apstiprinoši atbildēja, ka mērķētāka atbalsta saņemšana nevar būt lieki birokrātiska. Komisijas vadītāja norādīja, ka šajā procesā nāktu par labu mājsaimniecību reģistra jeb datu bāzes izveide, kas pašvaldībām palīdzētu novērtēt mājsaimniecības locekļu apstākļus.
Kā ziņots, saskaņā ar CSP datiem pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2020. gadā tie bija 472 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021. gadā sasniedza 1077 eiro mēnesī, kamēr 2020. gadā nabadzības riska slieksnis bija 991 eiro mēnesī.
Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pērn bija Vidzemē - 36,2% un Latgalē - 34,6%, bet mazākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Rīgā - 15,9% un Pierīgā - 16,6%. Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8% iedzīvotāju, bet Zemgalē - 21% iedzīvotāju.
