Vai drīkst izkalt padomju sirpjāmuru vai nacistu kāškrustu uz kapu pieminekļiem?

Ir vairāki likumi un noteikumi, kas aizliedz padomju un nacistisko simbolu izmantošanu un demonstrēšanu, bet nevienā no tiem nav konkrēti norādīts, cik saistoši tas ir attiecībā uz jaunu pieminekļu vai piemiņas zīmju uzstādīšanu kapsētās. Agrākos gados uzstādītos pieminekļus apbedījumu vietās neaiztiekam, bet vai jaunus pieminekļus ar sirpi un āmuru vai nacistisko Dzelzs krustu varam uzstādīt?

Jaunus okupekļus kapsētās neuzstāda

Virkne likumu liedz izmantot padomju un nacistiskās simbolus, okupācijas režīmus slavinošās atribūtikas izmantošanu un demonstrēšanu: starp šādiem normatīviem aktiem var minēt “Publisku izklaides pasākumu un svētku pasākumu drošības likumu”, likumus “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā un citus. Bet šajos likumos nav konkretizēts un izprotamas sekas iespējamajai varbūtībai, kad šos simbolus grib izmantot kapsētās, uzstādot jaunus pieminekļus vai piemiņas zīmes.

Piemēram, kāds tuvinieks var vēlēties mūžībā aizsauktajam Padomju Savienības darba veterānam uz pieminekļa visā spozmē uzkrāsot PSRS ģerboni ar sirpi un āmuru, vai kādam bijušajam nacisma ideoloģijas pārņemtam uz kapavietas akmens kroņa vietā nolikt ģipsī izlietu SS virsnieka formas cepuri.

Aptaujājot vairāku Latvijas pašvaldību kapsētu pārziņus un policistus, Jauns.lv nekonstatēja, ka kāds šādi būtu gribējies izrīkoties ar aizgājuša cilvēka “gaišo piemiņu”. Tomēr teorētiski tā varētu būt. Jauns.lv centās noskaidrot, kāda varētu būt atbildīgo institūciju reakcija šādā gadījumā laikā, kad Latvijā pilnā sparā norit dažādu okupekļu nolīdzināšana līdz ar zemi.

Jāizprasa atļauja no kapsētas pārziņa

Neviens no aptaujātajiem ar šādu situāciju nebija saskāries, un visi sniedza atbildes no sērijas “kā varētu būt, ja tā būtu”. Piemēram, Ventspils labiekārtošanas kombināta sabiedrisko attiecību speciāliste Rebeka Miksone vienkārši sacīja: “Minētajā situācijā pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” Apbedīšanas birojs rīkojas saskaņā ar Latvijas valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

Bet Rīgas domes sabiedrisko attiecību pārstāvis Mārtiņš Vilemsons teica: “Pamatojoties uz likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 3.pantu, Kapsētu pārvalde var neizdot atļaujas kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai.”

Galvaspilsētas vietvaras pārziņā esošajās kapsētās kapavietu īpašniekiem vai to aprūpētājiem no kapu pārziņiem jāizprasa atļauja “kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai”, kas sevī ietver arī kapakmeņa vai pieminekļa uzstādīšanu.

Te gan jānorāda, ka iesniegumā par kapavietas aprīkojuma (piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta un tamlīdzīgi) uzstādīšanu nav noteikta prasība norādīt uz kapakmens attēloto simbolu vai teksta aprakstu. Vienīgi norādīts, ka “kapavietas aprīkojums” nedrīkst pārkāpt konkrēto “mūža māju” robežas. 

Rīgas domes mājaslapā minēts, ka maksa par šādas atļaujas saņemšanu vienai kapavietai ir 21,34 eiro  Ir arī atruna, ka tā nav jāmaksā komersantiem, kuriem ir atļauja sniegt amatnieka pakalpojumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētās bez maksas. Tomēr kapakmens uzstādītājam vajadzētu rēķināties, ka vismaz daļēji nāksies segt kādu summu par šo atļauju, jo arī amatniekiem/akmeņkaļiem/komersantiem ir jāmaksā par šīs “bezmaksas atļaujas” saņemšanu, kas ir 2188,58 eiro gadā.

Daudzviet Latvijā par atļaujas “kapavietas aprīkojuma” saņemšanu nav jāmaksā (piemēram, tas noteikts Daugavpils domes saistošajos noteikumos), bet ir noteiktas īpašas prasības kapakmeņu materiālam (Madonas novada “kapsētās atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem”).

Tomēr neatkarīgi no tā, ir vai nav jāmaksā par atļauju “kapsētas aprīkojuma” uzstādīšanai, pārsvarā gadījumu ir īpaši noteikts, ka par kapakmens vai pieminekļa uzstādīšanu ir jāinformē kapu pārzinis, kas var arī neatļaut uzstādīt piemiņas zīmi.

Policija: sarkanā zvaigzne un nacistiskie simboli uz kapa - pārkāpums

Bet kas varētu notikt, ja šāda piemiņas zīme tomēr parādītos uz kāda aizgājēja atdusas vietas?

Rīgas pašvaldības policija galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis Jauns.lv saka: “Attiecībā uz hipotētisku situāciju ir grūti komentēt, jo katrs gadījums tiek skatīts individuāli, izvērtējot visus apstākļus. Tomēr visbiežāk šādās situācijās būtu piemērojams Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 13. pants.”

Bet Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica Jauns.lv pauda: “Atbilstoši Administratīvo sodu likumam secināms, ka minēto simbolu izvietošana/atainošana kapa vietās arī būtu traktējama, kā pārkāpums, jo tās ir publiskas vietas, kur attiecīgos simbolus varētu redzēt visi apmeklētāji un tas ir aizliegts.”

Sods mērāms simtos eiro

Minētā likuma 13. pants “Totalitāro režīmu simbolu izmantošana publiskā vietā” nosaka: “Par bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogu, bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpu), kā arī šā apģērba elementu, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņu un himnas, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (līdz 350 eiro), bet juridiskajai personai — līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (līdz 2900 eiro).”

Savukārt kapsētas ir uzskatāmas par sabiedriskām jeb publiskajām vietām. Tas, piemēram, secināms no pašvaldību sabiedriskās kartības noteikumiem, kuros par publiskām vietām definēti “apstādījumi”, kuri savukārt ir “visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, tas ir - parki, dārzi, košumdārzi, skvēri, bulvāri, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumi un citi”.