Daudzas bāriņtiesas atrodas būtiskā cilvēkresursu krīzē
Gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīcībā esošā informācija, gan pašu bāriņtiesu sniegtie dati liecina, ka vairākās Latvijas bāriņtiesās joprojām nav atrisinātas problēmas, kas tieši ietekmē bāriņtiesu darbu. Lai rastu tam risinājumu, VBTAI nosūtījusi vēstuli Vides un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, lūdzot nākamā gada budžeta izstrādes laikā ieklausīties un iedziļināties bāriņtiesu vadītāju viedoklī par aktuālajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu šo pašvaldības iestāžu darbu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.
Daudzas bāriņtiesas atrodas būtiskā cilvēkresursu krīzē, kas izveidojusies gan nepietiekamā un konkurētnespējīgā atalgojuma, gan lielā darba apjoma dēļ. Bāriņtiesām jāveic ļoti plašs un vietējai sabiedrībai svarīgs darbs, taču tā izpildei nepieciešamie resursi bieži vien ir nepietiekami. Analizējot situāciju vairākās pašvaldībās, VBTAI ir secinājusi - lai gan virknē pašvaldību iedzīvotāju (arī bērnu) skaits samazinās, vienlaikus ģimeņu, kas nespēj pilnvērtīgi rūpēties par bērniem, skaits nemainās vai pat pieaug - tas skaidri norāda uz bāriņtiesu darba nozīmi pašvaldības dzīvē.
Šajā situācijā vairākās pašvaldībās bāriņtiesas joprojām nav nodrošinātas ar darbam piemērotām telpām. Līdzīga situācija ir arī ar transportlīdzekļu un degvielas pieejamību - kā zināms, pēc administratīvi - teritoriālās reformas (ATR) bāriņtiesu skaits būtiski samazinājās, taču to pārraudzībā esošā teritorija ievērojami pieauga. Tā kā bāriņtiesu darbiniekiem ir jānodrošina ģimeņu apsekojumi un dzīves apstākļu pārbaudes, viņiem ir jāspēj operatīvi nokļūt nepieciešamajā adresē, lai pārliecinātos par bērna tiesību nodrošinājumu.
Ļoti sāpīgs jautājums joprojām ir atbilstošs atalgojums. Šī gada vasarā 23 bāriņtiesās to priekšsēdētāju atalgojums nesasniedza Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto minimumu, 15 bāriņtiesās noteiktajam minimumam neatbilda priekšsēdētāja vietnieku atalgojums, bet 14 bāriņtiesās minimumu nesasniedza bāriņtiesas locekļu atalgojums. Jāuzsver, ka joprojām ir vērojamas ļoti būtiskas atalgojuma atšķirības dažādās pašvaldībās. Ja arī atalgojuma celšana notiek, tā ir neliela un joprojām neatbilstoša likuma prasībām.
VBTAI aicina pašvaldības rūpīgi izvērtēt katras konkrētās bāriņtiesas darbības nodrošināšanai nepieciešamo darbinieku skaitu, ņemot vērā pašvaldības faktisko situāciju. Lai gan jau pirms ATR inspekcija aicināja pašvaldības rūpīgi analizēt situāciju un piešķirt bāriņtiesu efektīvai darbībai nepieciešamos līdzekļus, ne visur tas ir darīts. Rezultātā vairākās pašvaldībās izveidojusies krīzes situācija - bāriņtiesas darbinieki ir pārslogoti, nevar kvalitatīvi veikt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī notiek darbinieku izdegšana.
