Nepatīkams pārsteigums: lai saņemtu mantojumu, Sibīrijā dzimušai Latvijas pilsonei jāvēršas pie Krievijas
Latvijas pilsonei, kura dzimusi Sibīrijā un kuras vecāki cietuši no padomju represijām, atteiktas tiesības uz mantojumu nederīgu dokumentu dēļ, jo Latvija neatzīst PSRS izdoto dzimšanas apliecību, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Lai gan visus šos gadus Antras Gaumigas radniecība ar vecākiem nekad nav tikusi apšaubīta, tagad viņai jāvēršas Latvijai naidīgā un karojošā valstī radniecības pierādīšanai.
Gaumigas tēvu iesauca leģionā, viņš krita gūstā, tika notiesāts par dzimtenes nodevību un nosūtīts uz ieslodzījumu Komi republikā. Savukārt mātes ģimeni, kurā auga trīs bērni, 1941.gadā izsūtīja uz Sibīriju no Valmieras.
Okupācijas režīms Gaumigas māti pēc pieciem gadiem nosūtīja uz mājām, bet vidusskolas pēdējā klasē varas iestādes konstatēja, ka kļūdījušās un viņai jau otrreiz bija jāmēro ceļš uz Sibīriju. Trešo reizi Gaumigas mamma uz Sibīriju devusies pati labprātīgi, jo Komi republikā tobrīd no ieslodzījuma tika izlaists un nometinājumā dzīvoja viņas mīļotais. Tur abi vecāki arī izveidojuši ģimeni un viņiem piedzimusi meita, un jau pēc gada ģimene atgriezās Latvijā.
Gaumiga tagad ir ārste Olainē, kā dzimušai Latvijas pilsoņu ģimenē viņai pilsonība nebija jāpierāda, informē raidījums.
Pēc mātes nāves abi ar brāli vērsušies pie notāres, kura norādījusi, ka PSRS, Krievijas teritorijā izdotā dzimšanas apliecība saskaņā ar Latvijas likumiem ir nederīga. Sievietei tagad juridiski jāiegūst dzimšanas fakta apstiprinājumu jeb dokuments jālegalizē.
Notāre Agita Macijevska skaidrojusi, ka Latvijas Republikas izsniegta pase neesot dokuments, kas pierāda radniecību. Radniecību mantojuma lietā varot pierādīt tikai vai nu ar dzimšanas apliecību vai dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu. Otrs variants ir Krievijā kādā dzimtsarakstu vai civilstāvokļa aktu reģistrā iegūt izziņu par dzimšanas fakta reģistrāciju.
"Nekā personīgi" informē, ka Tieslietu ministrija piedāvā vērsties Latvijas dzimtsarakstu nodaļā pēc jaunas dzimšanas apliecības, un tad valsts sievietes interesēs sūtītu tiesiskās palīdzības lūgumu uz Krieviju, taču dokumenta iegūšana prasītu apmēram gadu.
Notāre uzskata, ka likums jāmaina, jo tas šai situācijai neesot samērīgs. Arī likumdevējs atzīst, ka izņēmuma gadījumus nebija paredzējis. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad ir apgrūtināta dokumentu saņemšana no Krievijas, norāda "Nekā personīgi".
Raidījuma aptaujātie Saeimas deputāti solījuši atrisināt problēmu. Kara dēļ Saeima ir pilnībā atcēlusi legalizācijas pienākumu attiecībā uz Ukrainā izdotiem dokumentiem. Konkrētais gadījums deputātus mudinot mainīt mantojuma regulējumu tā, lai nav jāprasa apliecinājumi arī Krievijā izdotām dzimšanas apliecībām.
