Līvbērzes muižā atrod grāfu laika liecību

Cilni atradis tagadējais muižas īpašnieks Āris Ozoliņš, mazgājot akmens mūri ar ūdeni. Pēc aprakstiem zināms, ka plāksnes ar ģerboņa ciļņiem atradušās abās caurbrauktuves pusēs un izņemtas no fasādēm Otrā pasaules kara laikā.  Cilnis novērtēts kā mākslinieciski augstvērtīgs dekoratīvās tēlniecības darbs. Uz 62 reiz 50 centimetru lielas smilšakmens plāksnes augstcilnī attēlots grāfu Līvenu ģerbonis.

Torni nojauca kolhoza laikā

Vērtīgais atradums varētu būt datējams ar 18. gadsimta 60. gadiem, kad muižas kungu namā notika plaša pārbūve. Izpēte un restaurācija uzticēta vecmeistaram Gunāram Grīnfeldam.

Līvbērzes muižas kungu māja celta 18. gadsimta pirmajā pusē, kad tās īpašnieks bija Vilhelms Heinrihs fon Līvens. Ēkas arhitektūru raksturo baroka formas apvienojumā ar vietējām celtniecības tradīcijām. 1774. gadā pabeigtais vārtu tornis ar pulksteni kļuva par muižas pazīšanas zīmi, taču 20. gadsimta 50. gados tas nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt kolhoza tehnika.

Arī iekštelpas šajā laikā krietni pārbūvētas, taču saglabājušies sienu gleznojumu fragmenti, oriģinālās koka kāpnes un divas telpas ar velvju pārsegumu mūra korpusā, kur, iespējams, atradusies kapela.

Desmitgadi ilga pamestība

90. gadu sākumā ēkā dzīvoja 18 ģimenes, bet pēdējā desmitgadē muiža bijusi pamesta un līdz mūsdienām nonākusi sliktā stāvoklī. 2020. gadā par īpašnieku kļuva jelgavnieks Āris Ozoliņš.

Ideja par muižas pirkšanu bijusi jau ilgu laiku, bet nebijis viegli atrast piemērotu īpašumu. Pētot piedāvājumu, Ozoliņi aizvien vairāk nosliekušies par labu Līvbērzes muižai. Pašlaik ir vīzija par muižu un parka teritoriju kā sabiedrisku centru, Ozoliņš domā, ka ar laiku varētu tapt amatnieku darbnīcas, telpas sabiedriskiem pasākumiem.

Sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi viņš sācis muižas glābšanas darbus. Arheoloģisko uzraudzību darbu gaitā nodrošina arheologs Andris Tomašūns.

Dara paši, negaidot naudu

Lielāki vai mazāki atradumi muižā bijuši arī iepriekš, taču šis ir vērtīgākais, kas atrasts kopš rekonstrukcijas sākšanas pirms dažiem gadiem. Pavasarī plānots sākt iekšējo restaurāciju vienā no telpām, lai atrastās lietas varētu izvietot apskatei.

Īpašuma sakopšanā ļoti daudz paveic paši īpašnieki ar tuvinieku un draugu palīdzību, dažreiz rīkojot brīvprātīgo talkas. Ieguldot daudz darba, nevis sēžot un gaidot, nauda būs vai nebūs, diezgan raiti iet uz priekšu, stāsta Ozoliņš. Muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kopš 1998. gada.

Dzimta sākusies ar Kaupo

Par Līvenu dzimtas aizsācēju uzskata Turaidas zemes līvu vecāko Kaupo. Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi. Līveni ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām, kurai pieder vairāki ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti. Viens no plašās dzimtas pārstāvjiem Anatols Līvens (1872–1937) no Mežotnes muižas karoja Brīvības cīņās par Latvijas neatkarību.