Operācija izgāzusies - prokremliskajiem aktīvistiem šogad neizdodas inscenēt “Rīgas atbrīvošanu”
Līdz šim ik gadu vietējie antifašisti, pirmajā sestdienā pēc 13. oktobra, bruņojušies ar košām glābšanas vestēm, sēdās gumijas laivās, lai Mežaparka virzienā airētos pāri Ķīšezeram. Šādi tika atzīmēti militāri necili PSRS bruņoto spēku kaujas manevri, ko padomju propaganda savās vēstures grāmatās ir ierakstījusi kā varonīgu Rīgas atbrīvošanu no nacistiem, bet kas faktiski bija samērā garlaicīgs sākums ilggadējai un mokošai Latvijas okupācijai.
Šis pasākums, kura pamatā ir Kremlim pa prātam sagrozīta versija par sarkanās armijas ienākšanu Rīgā, saucas “Ķīšezera forsēšana”.
Tā ietvaros katru gadu apspēlēti notikumi, kas 1944. gada 12. un 13. oktobrī risinājās Otrā pasaules kara plosītās Latvijas galvaspilsētas pievārtē.
Toruden Sarkanās armijas 374. un 376. strēlnieku divīzijas un 285. mehanizētais speciālo uzdevumu bataljons no Jaunciema puses sāka Ķīšezera forsēšanu ASV ražotās amfībijās, pēc kā arī sekoja tā dēvētā Rīgas “atbrīvošana”.
Taču šogad bravūrīgais laivu brauciens izpalika – ezera krastā savulaik esošais piemineklis “atbrīvotājiem” aizvākts divas dienas pirms PSRS armijas slavinātājiem būtiskā datuma.
Pieminot “Rīgas atbrīvošanu” Otrajā pasaules karā, ar laivām šturmē Ķīšezeru
Šodien antifašisti, “Latvijas Krievu savienības” pārstāvji un domubiedri, bruņojušies ar glābšanas vestēm, sēdās laivās, lai Mežaparka virzienā airētos pāri Ķīšezeram. ...
Sola pieminēt sarkano armiju arī nākamajos gados
“Latvijas krievu savienība” (LKS) pārstāve Inna Djeri 15. oktobrī no Ķīšezera krasta ierunāja video, kurā apgalvo, ka pieminekļa aizvākšana no Rīgas pašvaldības puses esot bijis huligānisms, un, ka aktīvisti turpinās ik gadu pieminēt “Rīgas atbrīvotājus”.
Kādā citā video politiķe skaidro, ka pie aktīvistiem, kuri bija paguvuši salikt sveces kādreizējā pieminekļa pakājē, pienāca likumsargi un paziņoja, ka tās esot jāaizvāc, jo citādi tikšot uzskatītas par atkritumiem.
“Jums tā nav piemiņas vieta, bet mums ir,” video saka Djeri.
Ar līdzīgām pārdomām portālā “Facebook” dalījušies arī citi LKS biedri, kuri ik gadu piedalās “Ķīšezera forsēšanā”.
Jāpiebilst, ka ierasti šo pasākumu apmeklē un ar Krievijas karogiem izrotātu ziedu vainagu tur noliek Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.
Kā realitātē noritēja “Rīgas atbrīvošana”?
Latvijā notiekošajam pasākumam nereti uzmanību pievērš arī Krievijas propagandas mediji, tamdēļ ir svarīgi veltīt nedaudz laika, lai izprastu 1944. gada oktobra faktiskos notikumus Rīgā.
Īsu skaidrojumu savulaik sarunā ar Jauns.lv sniedza Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta un Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vadošais pētnieks, starptautisko attiecību un ārpolitikas pētnieks, kā arī vairāku zinātnisku rakstu, grāmatu autors un līdzautors Dr.hist. Ainārs Lerhis.
“Visu laiku, kamēr Otrā pasaules kara gados Latvijas teritoriju bija okupējis nacistiskās Vācijas karaspēks, Padomju Savienība uzskatīja Latviju, tāpat kā Igauniju un Lietuvu, par ienaidnieka uz laiku okupētām PSRS teritorijām. PSRS karaspēkam pārņemot iniciatīvu karā un uzsākot pretuzbrukumu rietumu virzienā, tam tika dots uzdevums atbrīvot no nacistiskās Vācijas karaspēka visu PSRS teritoriju, kāda tā bija uz PSRS – Vācijas kara pirmo dienu 1941. gada 22. jūniju,” sarkanarmiešu patieso misiju ieskicē pētnieks.
Saskaņā ar reālām vēstures liecībām, 1944. gada 13. oktobra agrā rītā pēdējās vācu sedzējvienības pārcēlās uz Pārdaugavu, pirms tam paspējot saspridzināt Daugavas krastmalu, tiltus, pasta un telegrāfa ēku, sapostīt pilsētas dzīvei svarīgās komunikācijas.
13. oktobrī sarkanarmieši tikai pamazām pārņēma Latgales priekšpilsētu un Mežaparku, kur 12. oktobra vakarā pēc Ķīšezera šķērsošanas amfībijās bija izcēlies viens bataljons.
“Padomju laikā plaši tiražētajiem apgalvojumiem, ka padomju karaspēka vienības veikušas desanta operāciju pāri Ķīšezeram zem ”fašistu ložu krusas”, nebija absolūti nekāda pamata, jo vācu karaspēka tobrīd Mežaparkā gluži vienkārši vairs nebija,” skaidro vēsturnieks, piebilstot, ka vācu karaspēks neaizkavējās ielu kaujās, jo tā galvenais uzdevums bija atkāpties uz Kurzemi, izvedot no iespējamā ielenkuma pēc iespējas vairāk karavīru un tehnikas. Kam pieder Rīga, šajā situācijā viņiem bija otršķirīgs jautājums.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
