Vai svešie var uzzināt, kā es balsoju Saeimas vēlēšanās? Kas notiek ar "personalizētajām" aploksnēm? 

Priekšlaicīgajā balsošanā savu izvēli izdarīja 63 342 Latvijas pilsoņi, nobalsojot dažas dienas pirms 1. oktobra jeb, oficiālā valodā runājot, nodeva savu balsi glabāšanā. Viens no viņiem “Likumam un Taisnībai” pauda:

“Kaut arī vēlēšanas garām, paliek viens jautājums. Iepriekšējā balsošanā manu izvēli, aizlīmēto aploksni, ielika citā, lielā aploksnē, uz kuras uzrakstīja manu vārdu un uzvārdu. Man tas šķita mazliet savādi, jo - teorētiski kāds cits taču varēja uzzināt, par ko balsoju.”

Citas balsošanas veids

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Sabiedrisko attiecību vecākais speciālists Raivis Zeltīts “Likumam un Taisnībai” skaidro:

“Jāuzsver, ka šis ir normāls citas balsošanas veids, ko paredz Saeimas vēlēšanu kārtība, un par šādu balsošanas kārtību nav jāuztraucas. Līdzīgi balsošana notiek gadījumā, ja vēlētājs balso pa pastu no ārvalstīm.

Balsošanu ar reģistrācijas aploksni izmanto gadījumā, ja vēlētājs nodeva balsi glabāšanā pirms 1. oktobra. Vēršam uzmanību, ka balsu skaitīšanā anonīmā vēlēšanu aploksne tiek nošķirta no reģistrācijas aploksnes, vēlēšanu aploksne sajaukta ar citām un tā vairs nav identificējama. Par visām procedūrām ir notikušas konsultācijas ar Datu valsts inspekciju, tāpat visi Vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļi ir parakstījušies par personu datu apstrādes noteikumiem un ir atbildīgi likuma priekšā.

Reģistrācijas aploksne atšķirībā no vēlēšanu aploksnes nav anonīma aploksne. Uz tās uzraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un identifikācijas numuru (veidojas no vēlētāja kārtas numura balsotāju sarakstā un attiecīgā balsotāju saraksta lapas numura), un tajā ievieto anonīmo vēlēšanu aploksni. Pirms sākt balsu skaitīšanu, vēlēšanu komisijas pārstāvis ievada vēlētāju reģistrā informāciju par vēlētājiem, kuri viņu iecirknī nobalsojuši ar reģistrācijas aploksnēm.

Balsojot ar reģistrācijas aploksni, vēlētājam tiek izsniegtas divas aploksnes – viena anonīmā vēlēšanu aploksne, otra reģistrācijas aploksne. Vēlētājam vēlēšanu aploksne jāievieto reģistrācijas aploksnē, kuru aizlīmē, un jānodod iecirkņa komisijas loceklim, kas to apzīmogo un vēlētāja klātbūtnē iemet vēlēšanu kastē.

Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms pa vienai atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes. Katras kastes reģistrācijas aploksnes sašķiro divās grupās - derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:

* uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;

* tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

* balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.

No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs. Derīgās vēlēšanu aploksnes no pārējām kastēm pēc to skaita ierakstīšanas žurnālā apvieno. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.

Tikai pēc tam iecirkņa komisija atver derīgās vēlēšanu aploksnes un konstatē to saturu, līdz ar to neatbilst patiesībai, ka kāds varētu zināt, par ko vēlētājs ir balsojis.”

Vēlēšanu zīmes iznīcina

14. Saeimas vēlēšanās priekšlaicīgā balsošanā savu izvēli mainīja 139 vēlētāji (62 – Rīgā, 44 – Vidzemē, pa 12 Latgalē un Zemgalē, bet Kurzemē – deviņi). Raivis Zeltīts stāsta, kā tika iznīcinātas šīs nederīgās vēlēšanu zīmes:

“Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukciju nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs un to skaits. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.

Kad balsu skaitīšana pabeigta, visus balsošanas materiālus, kurus atbilstoši instrukcijai jāuzglabā noteiktu laiku pēc vēlēšanām, ievieto vēlēšanu kastē, kasti noplombē. Ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus.

Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas, bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas vēlēšanu komisiju protokoli nododami Valsts arhīvam.

Līdz ar to šim datumam tiek pieskaņots arī pārējo vēlēšanu materiālu iznīcināšanas laiks. Centrālā vēlēšanu komisija Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā ir noteikusi, ka desmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, sagatavojot aktu divos eksemplāros, iznīcina arī izmantotās reģistrācijas aploksnes. Tātad praksē izmantotās reģistrācijas aploksnes iznīcina, tās neatverot. Veidu, kā to dara, izvēlas pašvaldības vēlēšanu komisija, parasti tiek izmantota vai nu sadedzināšanas metode vai nolīgts kāds uzņēmums, kas nodarbojas ar šādu pakalpojumu kā dokumentu iznīcināšana un pasūtītāja klātienē iznīcina šos materiālus, īpaši tos, kas satur personas datus.”