“Tas būtu par šerpu.” Skolotāja kritizē jauno ministrijas ieceri
Nesen izskanēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo. Savukārt skolotāja Māra Ozola to uzskata par sliktu ideju.
Viņa intervijā portālam Jauns.lv pauda viedokli par šo IZM ideju: “Tas būtu par šerpu. Es strādāju tuvu pamatam un zinu, no kādām ģimenēm atnāk skolēni.
Tas [gandrīz pilnīga budžeta vietu likvidēšana] daudziem aizliktu ceļā lielu baļķi. Pirmkārt, tiem, kas zina, ko viņi grib, un iet uz konkrētu profesiju.
Otrkārt, domāju, ka vajadzētu vairāk budžeta vietu, bet stingri jāprasa rezultāti. Augstākajā izglītībā vajadzētu stingri prasīt rezultātus. Kad paskatos, kā tagad daudz jauniešu studē, it īpaši dažā labā augstskolā…”
Negribam atgriezties pie pagātnes kļūdām
Viņa izteica uzskatu, ka kopumā Latvijā nevajadzētu būt tā, ka jauniešiem nav gandrīz nekādu iespēju studēt par valsts līdzekļiem. “Nē! Tad atliktu tikai tas ceļš, kādu gāja aizpagājušā gadsimta latvieši, kas stājās augstskolās, kur nebija jāmaksā vai kur lētāk varēja tikt cauri.
Protams, viņi dabūja augstāko izglītību. Bet cik no viņiem strādāja savā specialitātē? Cik nomira pa ceļam no tuberkulozes un citām slimībām? Vai to mums vajag?” skolotāja uzdeva jautājumu.
IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām
Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka IZM, vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.
"Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību", IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.
Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.