Kā vēlēsim 14. Saeimu: viss būtiskais par vēlēšanu kārtību
foto: LETA
Informatīvais materiāls par 14. Saeimas vēlēšanām Centrālās vēlēšanu komisijas telpās.
Sabiedrība

Kā vēlēsim 14. Saeimu: viss būtiskais par vēlēšanu kārtību

Kārlis Seržants

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, un, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, būs vairākas būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz vēlētāju aktivitātes palielināšanu un dalības atvieglošanu.

Kā vēlēsim 14. Saeimu: viss būtiskais par vēlēšanu...

Vēlēšanu pamatprincipi ir palikuši nemainīgi – tajās var piedalīties Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma, bet uz deputāta vietu var kandidēt, sākot no 21 gada vecuma. Tāpat kā līdz šim vēlēšanas notiks piecos vēlēšanu apgabalos, kuros ievēlēto deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā tur deklarēto pilsoņu skaitu četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Izmaiņas apgabalos ievēlējamo deputātu skaitā

Šogad ievēlējamo deputātu skaits no apgabaliem ir piedzīvojis pārmaiņas – 14. Saeimā no Rīgas ievēlēs 36, no Vidzemes – 26, no Zemgales un Latgales – pa 13, no Kurzemes – 12.

Salīdzinājumā ar 13. Saeimas vēlēšanām Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabali saņēmuši pa vienai vietai klāt, bet Latgale un Zemgale attiecīgi pa vienai vietai zaudējušas.

Balsstiesīgie pilsoņi Saeimas vēlēšanu dienā var balsot jebkurā iecirknī Latvijas vai ārvalstu teritorijā. Īpaši noteiktos iecirkņos visā valsts teritorijā (tādu pavisam būs 66) savu balsi varēs arī nodot glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas.

Jāatzīmē, ka, nododot savu balsi glabāšanā, vēlētājam ir tiesības savu izvēli pārskatīt, pārdomāt un nobalsot atkārtoti vēlēšanu dienā 1. oktobrī – tādā gadījumā iepriekš nodotā balss tiks anulēta. Ir arī iespēja nobalsot savā atrašanās vietā – tas gan ir tikai gadījumos, ja to neatļauj veselības stāvoklis, jāaprūpē slimnieks vai ja vēlētājs atrodas ieslodzījuma vietā.

Balsošana no ārzemēm

Vēlētāji ārvalstīs var arī izmantot iespēju balsot ar pasta starpniecību, taču šai balsošanai ir iepriekš jāpiesakās. No 23. jūlija to varēja izdarīt noteiktās Latvijas Republikas pārstāvniecībās pa pastu, elektroniski vai klātienē, no 27. augusta –  e-pakalpojumos vietnēs pmlp.gov.lv vai latvija.lv.

No 10. līdz 16. septembrim vēlēšanu komisija uz norādīto e-pastu izsūtīs tīmekļvietas adresi, kur būs pieejami balsošanas materiāli. Tur arī varēs izdrukāt vēlamo vēlēšanu biļetenu, to aizpildīt un pa pastu sūtīt uz vēlēšanu iecirkni.

Jāatceras, ka biļetens jāievieto vispirms neaizpildītā aploksnē un tādā veidā jāievieto sūtīšanai paredzētajā aploksnē. Balsojumam jānonāk vēlēšanu iecirknī ne vēlāk kā 1. oktobrī, jo pretējā gadījumā tas netiks ieskaitīts. Pašā vēlēšanu dienā ārvalstīs savu balsi varēs nodot vairāk nekā 90 speciāli ierīkotos vēlēšanu iecirkņos, kuru saraksts arī pieejams CVK mājaslapā cvk.lv.

Tāpat dalība vēlēšanās tiek organizētas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, kuri atrodas starptautiskajās misijās ārvalstīs un uz Latvijā pierakstītiem kuģiem ar Latvijas karogu.

Var arī bez pases

Pirmo reizi Saeimas vēlēšanās tiks izmantots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas dos iespēju atviegloti piedalīties vēlēšanās pilsoņiem, kuri no personu apliecinošiem dokumentiem izmanto tikai personas identifikācijas jeb ID karti. Iepriekšējās vēlēšanās viņi to varēja darīt tikai tad, ja bija personīgi izņemta vēlētāja apliecība kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām.

Tas skaidrojams ar to, ka 13. Saeimas vēlēšanās nobalsošanas fakts tika apstiprināts ar zīmogu pasē vai šajā vēlētāja apliecībā, un tas darīts, lai izslēgtu vairākkārtīgu nobalsošanu. Tagad šo zīmogu aizvietos atzīme elektroniskajā vēlētāju reģistrā, kura dati otrreizējas balsošanas iespēju izslēgs.

Noteikumi, kas un kā darāms vēlēšanu iecirknī, ir palikuši faktiski bez izmaiņām – arī ar tiem var iepazīties CVK mājaslapā, un vēlēšanu dienā neskaidrību gadījumā droši var arī uzdot jautājumus iecirkņa darbiniekiem.