“Mums izdevās!” Liepājnieki atbrauc no Amerikas ar vairākām zelta medaļām

Starptautiskais konkurss pulcēja tūkstošiem dalībnieku no 73 pasaules valstīm, līdz ar to liepājniekiem vajadzēja izturēt lielu un saspringtu konkurences cīņu. Pasaules izpildītāju mākslas čempionāts bieži tiek minēts kā oficiālā talantu olimpiāde topošajiem dažādu žanru skatuves māksliniekiem.

Tikai 60 sekundes, lai sevi parādītu

Čempionāts ir veidots līdzīgi olimpiskajām spēlēm, un, lai tiktu līdz finālam, nācās pārvarēt vairākas kārtas. “Konkurss ir ļoti prestižs ar nopietnu, plašu un starptautisku žūriju,” Barona teica.

Liepājas ansamblis bija sagatavojis trīs priekšnesumus dažādos mūzikas stilos: klasika, mūsdienu un brīvās izvēles – “country music”. Atvēlētais laiks katram priekšnesumam bija tikai viena minūte!  Ja noteikto laiku pārsniedza, izpildījumu pārtrauca un ņēma nost punktus.

Īsi un ļoti spilgti

Līdz ar to vajadzēja uzstāties īsi, konkrēti un ļoti spilgti. Čella skolotāja pauda uzskatu, ka liela daļa no panākumiem saistīta ar atbilstoša repertuāra izvēli. Ansambļa skaņdarbi bija ļoti izteiksmīgi katrs savā stilā. “Domāju, ka mums izdevās!”

60 sekundēs ierobežotais laiks bija ļoti liels izaicinājums ansambļa dalībniekiem. Parasti koncertu sākumā mūziķiem ir satraukums, taču pēc dažām minūtēm tas mazinās. Amerikas konkursā “Amber Strings” pārstāvji nevarēja atļauties satraukties ne mirkli. Jau ar pirmo sekundi bija jāparāda visaugstākais līmenis! “Nebija nevienas sekundes, lai sagatavotos un uztrauktos. Vienkārši bija jāiet un jādara. Tā bija ļoti liela skola jauniešiem.”

Pamatā – milzīgs un ilgstošs darbs

Viņa skaidroja, ka uzvara lielā mērā saistīta ar pamatīgu un ilgstošu darbu. Daļa ansambļa dalībnieku kopā spēlē jau daudzus gadus. “Tas ir absolūti nereāls veiksmes stāsts, ka septiņi jaunieši kopā spēlē jau 10 gadus. Tas skolai ir neticams veiksmes stāsts. Tas droši vien ir panākumu pamatā – milzīgi ilgais kopīgais darbs.”

Kā vienu no jomām, kurā ieguldīts liels darbs, skolas pārstāve minēja nošu materiālu meklēšanu. “Nav pieejams spēlēšanai nekas tieši precīzs tādam ansamblim. Tas nozīmē, ka katrs skaņdarbs, kas tiek spēlēts, tiek speciāli aranžēts šim ansamblim. Nav tā: vienkārši aizej uz bibliotēku un paņem notis vai aizej uz veikalu un nopērc notis. Tā tas nenotiek!”

Krāšņa nāciju parāde ar tūkstošiem dalībnieku

Visspilgtāk liepājniekiem atmiņā iespiedies konkursa mērogs. “Tur bija ļoti daudz dalībnieku, tūkstošiem. Piedzīvojām krāšņu nāciju parādi. Atklāšanas ceremonija bija kā olimpiskās spēlēs – visi nāca savos tautas tērpos vai citā apģērbā.

Mums nebija tautastērpu, bet bijām ģērbti simboliski Latvijas karoga krāsās. Tā bija skolotājas un ansambļa vadītājas Beatas Zariņas-Blaščinskas ideja, ko mums palīdzēja realizēt Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Apģērba dizaina nodaļas audzēkņi skolotājas Maritas Viļumsones vadībā. Piedzīvojām ārkārtīgi lielu buķeti ar dažādām valodām, tautībām, temperamentiem.”

Par konkursa milzīgo mērogu liecina arī tas, ka pirmā atlases kārta notika divas dienas no agra rīta līdz ļoti vēlam vakaram piecās zālēs ar atšķirīgām žūrijas komisijām katrai kategorijai. Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu, liepājnieki jau jutās priecīgi, kad nonāca konkursa otrajā kārtā. Tā  notika vienu dienu divās zālēs. Savukārt trešajā kārtā (fināla šovā) bija aptuveni 30 priekšnesumu.

Pandēmijas papildu izaicinājumi

Jautāta, vai piedalīšanās konkursā bija ilgstošs sapnis vai sagadīšanās, čella skolotāja sacīja: “Pēdējos divus gadus mēs par to domājām: tādu ceļa zīmi esam saņēmuši, kā mēs to varētu īstenot? Pirmkārt, tas ir dārgi.

Otrkārt, pa vidu bija kovids, kad gandrīz neko nevarēja darīt. Patiesībā no pēdējiem diviem gadiem mēs intensīvi darbojāmies tikai pēdējo pusgadu. Iepriekš bija dažādi ierobežojumi, ka kādu laiku varēja strādāt tikai ar vienu skolēnu. Ansamblis satikās “Zoomā”, parunājās, katrs paspēlēja un parādīja, ko iemācījies. Bet tā jau nav ansambļa spēle! Ansambļa spēle nozīmē spēlēt kopā. Tas bija ļoti liels izaicinājums tieši tāpēc, ka normāls darbs ilgu laiku nevarēja notikt.”

Daudziem piepildījās sapnis par Ameriku

Prieku par gūtajiem panākumiem neslēpa arī ansambļa vadītāja Zariņa-Blaščinska: “Mūsu mērķis bija iekļūt finālā, bet to, ka mēs varētu iegūt zelta medaļas visās nominācijās, kurās gatavojāmies, tas mums neienāca prātā.”

Savukārt Barona atzina, ka daudzi ansambļa dalībnieki bija sapņojuši par nokļūšanu Amerikā. Arī viņa pati pirmo reizi bija ASV un priecājās ne tikai par iespēju piedalīties vērienīgajā konkursā, bet arī klātienē iepazīties ar dažādām Losandželosas vietām un peldēties okeānā.

Kādi plāni nākotnei?

Jautāta par turpmākajiem nākotnes plāniem, skolas pārstāve uzsvēra: “Jebkurā gadījumā darbs ir uz priekšu. Mēs esam skola, un vēl pēc viena gada puse no šī ansambļa dalībniekiem būs augstskolu studenti. Kāds būs viņu ceļš? Vai viņi ar šo kaut ko darīs tālāk vai katrs veidos savu karjeru savā virzienā? To mēs nezinām. Protams, mēs būtu priecīgi, ja vēl izdotos šogad kaut kur aizbraukt, piemēram, koncertturnejā vai uz kādu konkursu. To ietekmē daudz faktoru.

Jebkurā gadījumā tā ir liela nauda. Mēs nepelnām naudu. Koncertos mēs spēlējam par velti, jo esam skolēni, skola.” Līdz ar to ir ļoti labi, ja ir dažādi atbalstītāji, kas palīdz ansambļa darbībā, tostarp atbalsta piedalīšanos starptautiskos konkursos. “Ja mūs kāds atbalsta, tad varam braukt. Ja neatbalsta, tad esam skolā Liepājā un vienkārši mācāmies.”  

Iedvesmoja sevi un citus

Rezumējumā mūziķe piekrita, ka Amerikā piedzīvotie sasniegumi ļoti veicināja ansambļa jauniešu pašapziņas celšanos, kā arī var kalpot kā iedrošinājums mums visiem tiekties pēc augstākiem mērķiem.

Ja liepājnieki to var, tad to varam arī mēs, pārējie! Kaut arī dažkārt vajadzīgs ilgstošs un ļoti grūts darbs, ar to iespējams daudz ko sasniegt!