VIDEO: “Es to nekad neaizmirsīšu!” Evelīna pastāsta, ko šonedēļ piedzīvoja prāmja ugunsgrēkā Baltijas jūrā
Pirmdien pie Zviedrijas krastiem izcēlās ugunsgrēks Nīnashamna-Ventspils automašīnu prāmī ar 300 cilvēkiem uz klāja. Viena no prāmja pasažierēm bija latviete Evelīna Ceļdoma, kura intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par piedzīvoto, kas atmiņā paliks uz ilgu laiku.
Savu stāstījumu par notikušo Evelīna sāk ar vārdiem: “Sākumā neviens īsti nesaprata, kas īsti notika. Kad nonācām uz kuģa, aizgājām gulēt, bet pamodāmies no sirēnām.”
Prāmis Nīnashamnu atstāja pulksten 9, bet sirēnas sāka gaudot ap 12. “Mēs vēl nebijām tikuši ārā no Zviedrijas, bijām netālu no Gotlandes.”
Satraukums, kad ieraudzīja ugunsdzēsējus un sajuta dūmus
Izdzirdot sirēnas, Evelīna un viņas draugi nosprieda, ka vajadzētu painteresēties, ar ko tās saistītas. “Sākumā nesapratām, kas notiek. Tad divas draudzenes izgāja ārā, lai uzzinātu, kas notiek. Kad sirēnas apklusa, mēs nodomājām, ka jāiet atpakaļ vietās.
Mēs apsēdāmies, bet tad atnāca meitenes un teica: “Ak Kungs, tur skrien vīrieši ķiverēs, ugunsdzēsēji. Tad sapratām, ka jāiet pie visiem cilvēkiem. Ejot mēs redzējām, ka ugunsdzēsēji skrien garām. Jau pieceļoties no vietām, varēja just, ka ir dūmi.
Ugunsgrēks uz prāmja "Stena Scandica" automašīnu klāja
Ar glābšanas vestēm uz augšējā klāja
Tad mūs visus salika vienā telpā, iedeva glābšanas vestes un uzveda uz augšējā klāja. Sākumā izskaidroja, ka ir ugunsgrēks, bet sacīja, ka vēl īsti nesaprot, no kā tas radies. Tad uzturējāmies augšā. Vienu brīdi kuģis bija diezgan sasvēries uz viena sāna, bet pēc tam atkal bija normāli.
Tur sēdējām kādu stundu vai divas, un tad bija nākamā ziņa, ka uguns ir nodzēsta, it kā viss esot kārtībā un varot iet lejā. Tad visi kopā nogājām lejā, mums lika palikt zonā pie reģistratūras un restorāna. Mēs visi tur sēdējām ļoti ilgi. Jaunu ziņu nebija diezgan ilgu laiku. Ik pa brīdim kāds nāca un kaut ko stāstīja, bet īsti neko nevarēja saprast. Viņi visu laiku teica, ka viss ir kārtībā.
Centās saglabāt mieru
Vienu brīdi teica, ka mūs vilks. Citu brīdi neviens nezināja, vai mūs velk. Īsti neko nevarēja saprast, kas tur notika. Bet mēs tikai sēdējām, centāmies saglabāt mieru un domāt, ka viss ir kārtībā.
Apkārt bija daudz kuģu, helikopteru. Mēs sapratām: ja nebūs labi, tad arī būs labi! Domājām: viss būs kārtībā.”
Nebija domu par pēdējo stundiņu
Vai nebija bail? “Sākumā bija stress, bet mēs centāmies saglabāt mieru, jo sapratām, ka nekas slikts ar mums nenotiks un visa situācija tiek kontrolēta.” Evelīnai un viņas draugiem nebija tādas sajūtas, ka būtu klāt pēdējā stundiņa. “Varēja redzēt, ka mums visur apkārt ir kuģi. Ik pa brīdim apkārt lidoja lidmašīnas un skatījās, vai viss ir kārtībā.” Kopumā jauniešiem nebija tādas sajūtas, kādas pārņem, skatoties filmu “Titāniks”.
“Tad atlidoja vēl divi helikopteri ar ugunsdzēsējiem. Viņi mēģināja atrast problēmu. Vienā brīdī teica vienu lietu, otrā – citu. Īsti nesapratām, kas un kā. Tā arī līdz galam nepateica, kas bija par problēmu.”
Evakuācija ar helikopteru
Kad pienāca vakars un iestājās tumsa, pasažieri uzzināja, ka viņus evakuēs ar helikopteriem. “Atlidoja helikopters un mūs uzrāva ar trosēm augšā. Mūs aizveda uz Visbiju. Tad mūs aizveda uz viesnīcu.
Sākumā viesnīcā teica, ka uz šejieni nogādās visus cilvēkus, bet otrdien no rīta mums pateica, ka neko īsti nezinot un šajā viesnīcā esot tikai 28-30 cilvēki. Kur ir pārējie? To mēs nezinājām.”
Priecājās, ka visi četri palika kopā
Labi, ka Evelīnu evakuēja kopā ar draugiem. “Mēs pateicām, ka tikai četratā lidosim ar helikopteru, ka nesadalīsimies. Labi, ka mēs tā izdarījām, jo sākumā mūs aizveda uz glābēju bāzi pie lidostas. Tur mēs bijām tikai tie cilvēki, kas lidoja ar helikopteru. Mēs bijām vienīgie, kurus aizveda uz salu.
Pārējos nogādāja uz kuģa, bet, kad mūsu helikopters mēģināja nosēsties, bija pārāk liels vējš, lai tas varētu nosēsties uz kuģa. Tāpēc mūs uzreiz aizveda uz salu. Mēs (ar helikopteru atvestie cilvēki) šeit bijām vienīgie līdz aptuveni pulksten 23.
Pārējos satikām tikai no rīta. Kad no rīta iznācām no savas mājiņas, mums joprojām lidoja pāri helikopteri. Bet nav ne jausmas, vai tur iekšā bija kāds kuģa pasažieris.”
To nevar aizmirst
Evelīna piekrita, ka notikušais bija milzīgs piedzīvojums. “Jā, bija interesanti. Es to nekad neaizmirsīšu!”
Pieredzētais nostiprināja Evelīnas pārliecību, ka galvenais ir necelt paniku. “Nekrist panikā un palikt daudz maz mierīgiem. Mēģināt domāt par kaut ko citu. Saglabāt humoru, mieru. Tad jau viss būs kārtībā. Galvenais ir saprast, ka viss tāpat būs labi un nekas slikts ar mums nenotiks, jo situācija tiek kontrolēta.”
Lai notikušais nekļūtu par traumu
Pēc piedzīvotā ugunsgrēka Evelīnai nav bail braukt ar citiem kuģiem. “Īsti nav. Mans treneris reiz teica: “Ja tu nokrīti no zirga, tad tev atkal jākāpj zirgam mugurā, lai nebūtu traumas.” Tas pats droši vien ir ar kuģi. Lai nebūtu traumas, jākāpj atkal uz kuģa un jāsaprot, ka nākamreiz viss būs kārtībā. Bieži šādas situācijas taču nenotiek.”
Nakti uz trešdienu latvieši pavadīja Visbijā, no rīta ar citu kuģi devās uz Nīnashamnu, bet pēc tam mājās uz Latviju.
Uzņēma saprotoši un laipni
Kopumā Evelīna ir ļoti apmierināta ar izmitināšanu, transportēšanu un komunikāciju pēc ugunsgrēka: “Esmu ļoti apmierināta, visi bija saprotoši, mūs laipni uzņēma, bija forši apartamenti, ēdināšana. Visi bija saprotoši par to, ka mums nav līdzi nekādu mantu, jo visu lika atstāt. Cilvēki mēģināja izpalīdzēt, kā vien var.”
Turklāt kuģa pasažieriem nebija ne par ko jāmaksā: “Pat trešdien no rīta uz Gotlandes prāmja brokastis mums bija par velti.”
Pie Zviedrijas krastiem izcēlās ugunsgrēks prāmī
Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka pirmdien pie Zviedrijas krastiem izcēlās ierobežots ugunsgrēks Ventspils-Nīnashamna automašīnu prāmī ar 300 cilvēkiem uz klāja.
Prāmis "Stena Scandica" kursē maršrutā Ventspils-Nīnashamna. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī prāmis atradās uz ziemeļiem no Zviedrijai piederošās Gotlandes salas Baltijas jūrā.
