Ikšķilē klusi un nemanāmi demontēts piemineklis padomju diplomātam Teodoram Netem
Naktī uz 18. augustu pie Ikšķiles stacijas bez liekas ažiotāžas demontēts pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā uzstādītais tēlnieka Jāņa Karlova veidotais piemineklis padomju diplomātiskajam kurjeram, latvietim Teodoram Netem, kurš tika nošauts vilcienā Maskava-Rīga 1926. gada 5. februārī.
“Piemineklis tika demontēts pagājušajā nedēļā - 17. augusta naktī, bez iepriekšējas publicitātes. Visi demontētie pieminekļi, tai skaitā arī šis, tiks sadrupināti un izmantoti ielu un ceļu infrastruktūras sakārtošanas darbos,” Jauns.lv pastāstīja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.
Jauns.lv jau rakstīja, ka Ogres novada pašvaldība šogad bija viena no pirmajām Latvijā, kura sāka padomju okupekļu novākšanu. Pašvaldības domes ārkārtas sēdē 21. aprīlī deputāti pieņēma lēmumu demontēt novada teritorijā esošos piemiņas akmeņus, kas simbolizē ar Padomju Savienības un tās militāro spēku izšķirošo lomu karā, kā arī vēsta par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs. Kā pirmais tika demontēts piemiņas akmens padomju armijas karavīriem Madlienas pagasta centrā. Maija sākumā tika aizvākts otrs padomju armijas karavīrus godinošs piemiņas akmens, kas atradās Lauberes pagastā - skolas teritorijā. Bet Eiropas dienā, 9. maijā, demontāžas brīdis pienāca arī Tomes pagastā pie kādreizējās Tomes pamatskolas esošajam piemiņas akmenim, kas tur tika uzstādīts par godu padomju armijas izlūkgrupai “Baikāls”, kas Tomes apkaimē darbojās 1944. gadā no 28. augusta līdz 20. septembrim. Tad arī tika paziņots, ka plānots nojaukt arī piemiņas akmeni pie Ikšķiles dzelzceļa stacijas, kas tur uzstādīts, godinot PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātisko kurjeru Teodoru Neti.
Teodora Netes slepkavība joprojām ir dažādu mīklainu mītu apvīta. Krievijā 5. februāri atzīmē kā diplomātisko kurjeru dienu, uzsverot, ka Nete gājis bojā, aizstāvot četros čemodānos ieslēpto diplomātisko pastu. Viena no versijām ir tā, ka kurjeri diplomātiskajā pastā veduši nevis dokumentus, bet gan ievērojamus naudas līdzekļus Latvijas pretvalstisko pagrīdes (komunistu) organizāciju finansēšanai, un laupītāji cerējuši tikt pie šīs naudas. Bet laupīšana neizdevās, uzbrucējus nošāva, bet paši čemodāni tika nodoti padomju sūtniecībai.
Ātri vien tika atklātas arī uzbrucēju personības – tie bija divi poļu tautības Lietuvas pilsoņi, brāļi Gabriloviči, kuri izdarīja bruņotu uzbrukumu diviem Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem – Teodoram Netem un Johanam Mahmastālam (otrs uzbrucēju upuris izdzīvoja). Uzbrukums padomju diplomātiskajiem kurjeriem tolaik izskanēja visā Eiropā, radot starptautisku saspīlējumu, ko PSRS mēģināja izmantot Baltijas valstu iespaidošanai.
Līdz šim 5. februārī Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji Netem uzstādītā piemiņas akmens pakājē mēdza nolikt ziedus.
