Ukrainiete Jūrmalā palīdz atrast sen pazudušas dārglietas
Ukrainiete Tatjana Jaremenko kā brīvprātīgā palīdz “Labdarības lapas” Jūrmalas nodaļā. Šķirojot drēbes, Agneses atnestajā jakā viņa sev par pārsteigumu atrada saderināšanās un laulības gredzenus. Īpašniece tos bija norakstījusi zaudējumos jau pirms trim gadiem...
“Uz mūsu Jūrmalas noliktavu atveda ziedojumus, un tobrīd tur darbojās brīvprātīgie, tostarp ukraiņu meitenes, kuras nāk mums palīgos. Viena no viņām, Tatjana, krājumos atrada sava izmēra jaku, kuru arī paņēma. Kad bija nedaudz vēsākas dienas, viņa, to uzvilkusi, devās no rīta uz darbu un, ielikusi rokas kabatās, atrada zelta laulības un saderināšanās gredzenus,” stāsta Labdarības lapas brīvprātīgā Elīna Krastiņa.
Pazaudēja kartupeļos
Gredzeni bija ielikti tādā kā slepenā kabatiņā. Tatjana uzreiz stipri satraukusies piezvanīja Elīnas kolēģei Beātei Andersonei, kura sāka prātā pārcilāt, kurš šurp pēdējais nesis mantas. Laimīgā kārtā izdevās atcerēties – Agnese Balode no Rīgas. Sieviete pat sākumā nenoticējusi – pirms trim gadiem piedalījusies kartupeļu talkā un vērtīgos gredzenus drošības pēc ielikusi jakas slepenajā kabatiņā. Pēc tam tie pazuduši, meklējuši pa vagām, taču nekā.
“Tatjana ir no Čerņihivas, kad viņai ir brīvs laiks, nāk mums palīgos brīvprātīgi. Viņa šurp atbraukusi kopā ar mammu un diviem dēliem. Es absolūti nebiju izbrīnīta par ukrainietes reakciju, ka vērtslietas jāatdod īstajam īpašniekam. Šīs sievietes ir iepazinušas skarbu dzīvi, un tādas viņas ir. Lielu lomu nospēlēja arī tas, ka tie ir tieši saderināšanās un laulības gredzeni. Tatjanas vīrs atrodas Ukrainā, viņa ļoti labi saprata, ka kāds šos gredzenus noteikti meklē,” teic Elīna.
“Varu teikt, ka Tatjanai vienmēr bijusi tāda attieksme, viņa ir nedaudz atbildīga par to, kā ukraiņi Latvijā uzvedas, lai latvieši nepadomā ko sliktu par viņiem, ļoti solīda dāma.”
Visu māju apgrieza otrādi
Gredzenu īpašniece Agnese sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” atceras, ka gredzenus nolikusi tik drošā vietā, ka, pat māju apgriežot otrādi, nav atraduši un samierinājušies, nākamgad uz desmito kāzu jubileju darināti jauni.
“Manu draugu lokā ir meitene, kura darbojas Labdarības lapā kā brīvprātīgā, un es regulāri ziedoju, bet, sākoties Ukrainas karam, vēl biežāk – no sava un bērnu skapja mantas, kuras ir labas, bet pašiem vairs nav aktuālas. Beāte atcerējās, ka esmu pēdējā, kura nesusi mantas. Tostarp bija arī zaļa rudens jaka, ilgu laiku nebiju vilkusi mugurā, un tā vienkārši bija skapī,” stāsta Agnese.
Reizēm ieliek naudu un novēlējumus
“Tatjana ir ļoti jauks cilvēks, paldies viņai – esmu gandarīta, ka man pretī trāpījusies tik godīga meitene. Es noteikti vēl ziedošu ukraiņiem, tagad ir vēl lielāka motivācija. Jāturpina atbalstīt šo tautu, kuri pie mums ieradušies spiestā kārtā. Šis ir stāsts, ka mums pretī ir tiešām forši un ļoti godīgi cilvēki,” Agnese piebilst, ka tikšanās ar Tatjanu bijusi ļoti sirsnīga.
Arī ukrainietei bijis līdzīgs gadījums ar nozaudētu saderināšanās gredzenu, tādēļ viņai bijis ļoti svarīgi, lai šīs atrastās vērtslietas nonāk atpakaļ pie īpašnieces.
“Gadījums, kad uziet vērtslietas, mums ir pirmoreiz. Lielākoties cilvēki pirms mantu došanas prom pārbauda, vai nav kas vērtīgs tajās atstāts. Ir bijis, ka drēbju kabatās ieliek zīmītes ar labiem novēlējumiem, pāris reizes bijušas aploksnes ar naudu – 15 vai 20 eiro,” atklāj brīvprātīgā Elīna Krastiņa.
