Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecībai līdz 2027. gadam būs nepieciešams 563 miljonu eiro papildus finansējums

Pirmās prioritātes valsts reģionālo autoceļu posmu būvniecībai 706 kilometru garumā jau ir realizēts vai plānots finansējums 2022.-2024. gadā.

Savukārt pirmās prioritātes posmu 786 kilometru garumā būvniecībai līdz 2027. gadam papildus nepieciešams finansējums 365 miljonu eiro apmērā.

Pirmās prioritātes valsts reģionālo autoceļu būvniecībai 2022.gadā ir piešķirts finansējums 57,7 miljonu eiro apmērā, kas papildus ļaus veikt aptuveni 200 kilometru valsts reģionālo autoceļu būvniecību.

Otrās prioritātes jeb vietējās sasniedzamības uzlabošanas valsts autoceļu būvniecību posmu būvniecībai 307 kilometru garumā jau ir realizēts vai plānots finansējums 2022.-2024. gadā.

Savukārt otrās prioritātes posmu 819 kilometru garumā būvniecībai līdz 2027. gadam papildus nepieciešams finansējums 198 miljonu eiro apmērā.

SM ziņojumā teikts, ka valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir svarīga prioritāte sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām.

Saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" visi Latvijas ceļi pēc to nozīmes iedalāmi valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos un māju ceļos, un katru no ceļiem pārvalda tā īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Latvijā 2022. gada 1. janvārī uzskaitīti 70 936 kilometri valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu un ielu.

Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 034 kilometri, no tiem 48% ir ar asfaltbetona segumu un 52% - ar grants segumu. Kopējais pašvaldību ceļu (autoceļu un ielu) garums ir 38 093 kilometri. Komersantu ceļi pārsvarā ir autoceļi, kurus pārvalda AS "Latvijas valsts meži" (LVM), un kopējais LVM pārvaldībā esošo autoceļu garums ir 12 809 kilometri. Tāpat ir 2830 kilometri citu īpašnieku ceļu.

2021.gadā 1171,9 km jeb 12,3% valsts autoceļu ar melno segumu klasificējami kā ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem nepieciešama segas pārbūve (2018.gadā šādi ceļi bija 21,6%, 2019.gadā - 19%, 2020.gadā - 15,6%).

Savukārt ļoti labā un labā stāvoklī ir 77,7% valsts galveno autoceļu, 56,9% valsts reģionālo autoceļu un 40,9% valsts vietējo autoceļu.

2021.gadā 10 443 kilometri valsts autoceļu ir ar grants segumu, no kuriem 5658,3 kilometri jeb 54,2% valsts autoceļu ar grants segumu klasificējami kā ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama segas pārbūve (2018.gadā šādu ceļu bija 46,4%, 2019.gadā - 51%, 2020.gadā - 56%).

Ziņojumā secināts, ka 2021. gadā valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai bija nepieciešami 3,226 miljardi eiro, bet, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts autoceļu tīklu un veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 888 miljoni eiro gadā.

Saskaņā ar likumā "Par autoceļiem" noteikto autoceļiem piešķiramajam finansējumam 2022. gadā būtu jābūt 617,4 miljoni eiro, 2023.gadā - 638,33 miljoni eiro, bet 2024. gadā - 658,2 miljoni eiro. Tomēr plānotais finansējums 2022. gadā ir 56,95% no likumā paredzētā jeb 351,62 miljoni eiro, 2023. gadā - 42,71% jeb 272,62 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 40,86% jeb 268,95 miljoni eiro. 

Tāpat SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka, veicot valsts autoceļu atbilstības likumam "Par autoceļiem" izvērtējumu, secināts, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas visi valsts galvenie autoceļi atbilst likumā noteiktajam statusam.

Savukārt 500 kilometri valsts reģionālo autoceļu neatbilst valsts reģionālā autoceļa statusam un 1898 kilometri neatbilst valsts vietējo autoceļu statusam. Tāpat 11 604 kilometri valsts vietējo autoceļu neatbilst likumā noteiktajam statusam.

Atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam autoceļi ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem, bet iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd Latvijā ir 148 kilometri (2022. gadā tādu būs jau 159,6 kilometri) valsts autoceļu, kas atrodas pilsētu teritorijā un atbilst ielas, nevis autoceļa statusam, tādējādi, šiem autoceļu posmiem būtu jāatrodas konkrēto pilsētu īpašumā.