Darba devējus mēdz biedēt mazi bērni: tā drīkst?
Darba devēju attieksme pret jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā dažkārt ir, maigi sakot, rezervēta. Darba intervijās tiek uzdoti arī visai personiska rakstura jautājumi, proti, cik ir bērnu un vai ir plānots ģimenes pieaugums.
Kaut arī tiešā formā šādus jautājumus uzdot it kā pat nedrīkstētu, tomēr tiek izmantotas dažādas aplinkus metodes, lai šo informāciju uzzinātu. Kādēļ tas tā, vairākās diskusijās skaidrojis portāls mammamuntetiem.lv.
Attieksme kļūst rezervēta
Anita no Jelgavas Likumam un Taisnībai raksta: “Aizgāju uz darba interviju lielā uzņēmumā. Tiekoties ar personāldaļas vadītāju, vispirms izrunājām visus ar profesionālo kvalifikāciju saistītos jautājumus, bet tad viņa man sāka jautāt pavisam privātas lietas. Piemēram, cik man ir bērnu un vai mēs ģimenē tuvākajā laikā neplānojam vēl kādu bērniņu. Teicu, ka man jau ir divi pirmskolas vecuma bērni un pagaidām vairāk neplānojam, bet iekšēji jutu, ka viņas attieksme pret mani kļūst rezervēta. Vai darba intervijā vispār drīkst šādus jautājumus uzdot, un vai nav tā, ka sievietes mazu bērnu dēļ nevar piedzīvot zināmu diskrimināciju?”
Darba likuma 33. pantā ir stingri noteikts, ko nedrīkst jautāt iespējamajam darbiniekam darba intervijas laikā. Nav pieļaujami jautājumi, kas nav tieši saistīti ar amata kandidāta kvalifikāciju, prasmēm un darba pieredzi, arī jautājumi, kas var nozīmēt diskrimināciju.
Ko nedrīkst jautāt
Pēc Darba likuma, šādā kategorijā ietilpst šādi jautājumi:
* par grūtniecību,
* par ģimenes un laulības stāvokli,
* par iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumus, kad tam attiecībā uz veicamo darbu var būt konkrēta ietekme – tas ir darbā, kas saistīts ar valsts vai izglītības iestādi,
* par reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas,
* par piederību pie kādas politiskās partijas, arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas,
* par nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Saņemot kādu no šiem jautājumiem, ir pilnas tiesības uz to neatbildēt, pārtraukt interviju un doties prom. Tādā situācijā gan, visticamāk, jārēķinās, ka darba vieta ies secen. Var arī pajautāt potenciālajam darba devējam, kādēļ šādi jautājumi tiek uzdoti un kā tas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju. Protams, pēc tam var vērsties ar sūdzību, piemēram, Datu valsts inspekcijā vai Darba drošības inspekcijā, jo, šādi intervējot, Darba likums ir pārkāpts.
Protams, ka, sievietēm uzdodot jautājumus par bērniem un grūtniecības perspektīvām, darba devējam ir visai prozaiskas intereses. Tā ir gan nevēlēšanās jaunai darbiniecei pēc neilgas strādāšanas uzņēmumā apmaksāt bērna kopšanas atvaļinājumu, gan bažas, ka mazu bērnu slimošanas gadījumā arī darbinieks uz darbnespējas lapas pamata var kavēt darbu.
Šis iemesls var būt arī krietni nejaukāks – piemēram, ja darba devējam potenciālā darbiniece ir iepatikusies un tādā veidā tiek zondēts, kādas ir iespējas uz dienesta romānu.
Starp citu, šādus jautājumus var uzdot arī jauniem vīriešiem, jo arī tēviem pienākas savi atvieglojumi un priekšrocības.
