Šajās vēlēšanās partijas liek uzsvaru uz personām, nevis solījumiem, secina politologs
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtie 14. Saeimas vēlēšanu saraksti liecina, ka partijas liek uzsvaru uz personām, nevis uz solījumiem to programmās, šādu vērtējumu pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra.
Izņēmums politikas personalizācijas iezīmei varētu būt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), uzskata Skudra. Viņš gan atzina, ka nav kārtīgi iepazinies ar partiju sarakstiem un programmām, tomēr kopumā ir apskatījis partiju piedāvājumu un to sarakstu līderus.
Tā dēvētās mazās partijas, kuras, kā pauda politologs, piedalās vēlēšanās, nevis cerot iekļūt parlamentā, bet gan lai saņemtu valsts finansējumu, uz atbalsta iegūšanu varot cerēt, tikai piesaistot atpazīstamas personas.
Skudras vērtējumā, arī tādu personu kā Mairis Briedis un Guntars Račs piesaistīšana nozīmē, ka partijas cenšas iegūt to vēlētāju atbalstu, kuriem nav būtiska politiskā kompetence.
Visticamāk, no visām partijām būs kādi astoņi līdz desmit vērā ņemami un uzklausāmi premjera amata kandidāti, sprieda profesors. Tomēr pagaidām kandidāti varētu ieturēt piesardzību savos izteikumos, jo pastāv dažādi ārējie un iekšējie faktori, kas valstī rada nestabilu situāciju. Īstās diskusijas premjera kandidātu starpā sāksies septembrī, kad būs paredzams, kādi faktori ietekmēs vēlētāju noskaņojumu, minēja Skudra.
Visām partijām, tai skaitā arī esošo valdību veidojošajām, būs īpaši jādomā, kā motivēt iedzīvotājus doties balsot, pauda politologs.
Aptauju rezultāti, kuri liecina, ka 48% iedzīvotāju, kas plāno piedalīties vēlēšanās, balsos par šobrīd koalīcijā esošajām partijām, Skudras skatījumā, liek domāt, ka arī pārējām partijām var būt cerības iegūt salīdzinoši nozīmīgus panākumus, ja tās spēs piesaistīt pagaidām neizlēmīgos vēlētājus. Patlaban ne ar partiju programmām, ne personām šos iedzīvotājus "iekustināt" nav izdevies, pauda profesors.
Skudra saskata divus iespējamos vēlēšanu iznākuma scenārijus. "Drošais scenārijs" nozīmētu, ka parlamentā iekļūst aptuveni astoņas partijas, un "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA) un "Attīstībai/Par!" (AP) kopumā iegūtu 35-40% balsu. Valdības koalīcijas veidošanai tādā gadījumā būtu nepieciešama ceturtā partija, un par šo vietu notiktu cīņa starp "Konservatīvajiem", "Progresīvajiem" un tā dēvēto Pīlēna partiju, pieļauj politologs.
Kā nestabilāku scenāriju Skudra pieļāva, ka pagaidām prognozēto 50% iedzīvotāju, kuri kuri plāno doties uz vēlēšanām, vietā nobalsotu, piemēram, 60%, un Saeimā iekļūtu 10 frakcijas. Šī scenārija gadījumā JV, NA un AP iegūtu mazāk balsu, un tādējādi valdības veidošanas process būtu ļoti sarežģīts. Ja pastiprinātos ārējie un iekšējie faktori, kas valsti destabilizētu, tas varētu rezultēties ar valdības nomaiņu vairākas reizes 14. Saeimas pastāvēšanas laikā, pauda profesors.
14. Saeimas vēlēšanas norisināsies oktobra pirmajā dienā.
