Rosļikovs nopelna pantu, par kuru pats balsojis

Pašvaldību vēlēšanu dienas vakarā, kad parādījās vēlētāju aptauju pie iecirkņiem rezultāti, daudziem par pārsteigumu uz krieviski runājošo auditoriju orientētās partijas “Stabilitātei!” starts Rīgā izrādījās pagalam pieticīgs. Acīmredzot, vēlētājus nepalīdzēja piesaistīt vai pat atgrūda partijas līdera Alekseja Rosļikova pāris dienas iepriekš izpildītais izgājiens, no Saeimas tribīnes krieviski paziņojot: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!”

Rosļikovs vairākās intervijās skaidrojis, ka viņa sacītais nebija domāts visai sabiedrībai, bet Nacionālās apvienības deputātiem, kuri Saeimā iesniedza deklarāciju par rusifikācijas seku novēršanu.  

Politiķa uzstāšanos pamanīja gan Latvijā, gan ārpus. Video ar Rosļikova un citu deputātu sabļaustīšanos viņa sociālā medija “tiktok” kontā noskatīts divarpus miljonus reižu. Bija gan tiktokeri, kas pateicās Rosļikovam par krievu valodas aizstāvēšanu, gan tādi, kas pārmeta šova rīkošanu. 

Taču Rosļikova sasniegtā auditorija neaprobežojās tikai ar tiktokeriem. Reaģēja arī Krievijas politiskās elites pārstāvji. Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sociālajā medijā X pie Rosļikova uzstāšanās ierakstīja, ka pieklājīgi cilvēki rusofobiem visu saprotami paskaidroja. 

Rosļikovs tagad nejūtoties atbildīgs par to, ka Medvedevs izmantojis viņa uzstāšanos saviem politiskiem nolūkiem: “Man viennozīmīgi nav nekāda sakara ar to. Vai es esmu laimīgs, protams, nē.” 

Tomēr atbildību no Rosļikova tagad prasa Valsts drošības dienests. Pirmdien drošības iestāde pret Rosļikovu sāka kriminālprocesu par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī pēc vēl viena, nopietnāka panta – palīdzības sniegšana Krievijai pret Latviju vērstā darbībā. Par to valsts amatpersonām paredzēts sods no trim līdz 20 gadiem. 

Ironiski, ka Rosļikovs pats, būdams Saeimas deputāts, piedalījās šī panta redakcijas pieņemšanā. 2023.gadā prezidents Edgars Rinkēvičs rosināja deputātus pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Deputāti vienprātīgi izlēma par palīdzības sniegšanu ārvalstij vairs nepiemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. Un bargāku sodu paredzēja valsts amatpersonām, pie kurām pieskaitāms Rosļikovs. 

“Valsts drošības dienestu un viņa rīcību nevaru komentēt. Redzēsim, gaidīsim. Konkrētiem pantiem es, protams, nepiekrītu,” saka politiķis. Uz jautājumu par iespējamo palīdzības sniegšanu Krievijai Rosļikovs atbild: “Nekad. Nekad neesmu sadarbojies ne ar vienu valsti, izņemot Latviju.”  

Drošības dienests kriminālprocesu pret Rosļikovu sācis, izvērtējot viņa izteikumus 5.jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes. Deputātu jau vairākkārt dienests preventīvās pārrunās esot brīdinājis par paredzēto kriminālatbildību. 

“Domāju, ka Valsts drošības dienests ļoti labi apzinās šo procesu ierosināšanu, un, visticamāk, nebūtu populistiski to rosinājuši,” tā sākto izmeklēšanu komentē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). 

Saistībā ar kriminālprocesa sākšanu pret Rosļikovu, Krievijas liberāli demokrātiskās partijas vadītājs Leonīds Sluckis paziņoja, ka glābs Alekseju par jebkuru cenu. Savukārt Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda pārliecību, ka Krievija pieņems Rosļikovu, ja viņam izdosies izrauties no Latvijas režīma rokām. Un ceturtdien Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārei Marijai Zaharovai uzdotais jautājums par mēģinājumiem Latvijā ierobežot krievu valodas lietojumu atkal ļāva viņai izplūst pārmetumos par nacismu Rīgā.  

Līdz ar ievēlēšanu Rīgas domē Rosļikovs ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu, tādēļ arī par iespējamu ētikas pārkāpumu Rosļikovu sodīt vairs nevar.