Spriedze pie Kosovas robežām un kiberuzbrukumi ir Serbijas un Krievijas iniciēta darbība, norāda Pabriks
Spriedzes pieaugums pie Kosovas robežām un kiberuzbrukumi ir Serbijas un Krievijas iniciēta darbība, sociālajos tīklos šādu vērtējumu sniedzis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pabriks pirmdien sazvanījies ar Kosovas aizsardzības ministru Armendu Mehaju. "Pēdējās dienas manāmais spriedzes pieaugums pie Kosovas robežām un kiberuzbrukumi ir Serbijas un Krievijas iniciēta darbība. Šādas aktivitātes samazina Serbijas iespējas jebkad tālāk integrēties ES institūcijās," paziņojis Pabriks.
Jau ziņots, ka svētdienas vakarā simtiem Kosovas ziemeļos dzīvojošo etnisko serbu ar kravas automašīnām un citu smago tehniku bloķēja ceļus, kas ved uz kontrolpunktiem uz robežas ar Serbiju. Nenoskaidrotas personas raidīja šāvienus uz Kosovas policistiem, gan nevienu neievainojot.
Kosovas valdība svētdien nolēma atlikt jauno prasību par robežšķērsošanas dokumentiem Serbijas pilsoņiem ieviešanu, jo Kosovā dzīvojošie serbi sarīkoja protestus, bloķējot ceļus.
Noteikumi, kuriem bija paredzēts stāties spēkā pirmdien, paredz, ka personām, kurām ir Serbijas personas apliecības, pēc ierašanās Kosovā tās jānomaina pret īpašu pagaidu dokumentu. Kosovas valdība norāda, ka tas ir atbildes pasākums, jo Serbija to pašu pieprasa Kosovas pilsoņiem, kas ierodas Serbijā.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Kosovas neatkarību atzīst vairāk nekā 90 valstis, to vidū ir arī Latvija.
Kosovā patlaban dienē arī Latvijas karavīri. Latvijas kontingenta otrā rotācija Kosovā atrodas kopš janvāra un ir iekļauta ASV bruņoto spēku vadītajā bataljonā. Karavīru galvenie pienākumi saistīti ar miera un kārtības uzturēšanu, tajos ietilpst Kosovas-Serbijas robežas kontrole 55 kilometru garumā.
