Naida noziegumu izskaušanai ar izdomātajām vadlīnijām nepietiek

Malašenko ir Latvijā patvērumu radusi Krievijas opozicionāre. “Kas Jauns Avīze” jau rakstīja par viņas piedzīvoto 20. jūnijā Rīgā, brauciena laikā “Bolt” taksometrā. Pēc viņas pašas “Facebook” vēstītā, saruna iesākās par iespējām norēķināties ar Baltkrievijas bankas karti, taču drīz šoferis Igors sācis izpausties naidā pret Ukrainu – Krievijas veiktā bombardēšana esot pareiza, aiziešot līdz Kijivai un arī Latviju piespiedīšot uzvesties pienācīgi.

Pārsteidz dīvaina attieksme policijā

Malašenko pateikusi, ka viņas vīrs ir ukrainis, meita “pa pusei”, tāpēc viņa vairs to negrib klausīties. Šoferis nokliedzies: “Tu klausīsies, maita!” Tad pasažiere neizturējusi, sagrābusi viņu aiz krekla un pieprasījusi atvainoties, bet rašists iesitis viņai ar dūri pa seju. Pasažiere likusi taksometru apturēt un izsaukusi policiju, tikmēr varmāka aizbraucis.

Pēc Malašenko stāstītā “Latvijas Avīzei”, atbraukuši policisti un nogādājusi viņu iecirknī, kur pēc notikuma apraksta policists uzdevis visai negaidītu jautājumu: “Ja jūs pati neesat ukrainiete, tad kāpēc jūs tas tā uztrauc?” “Atbildēju, ka mani uztrauc, ka tiek nogalināti cilvēki, ka 21. gadsimtā notiek karš. Viņi bija pārsteigti, ka neesmu ukrainiete un raudu,” atceras cietusī.

Uzsākts gan administratīvais process, taču 13. jūlijā tas izbeigts – Teikas iecirkņa inspektors Aleksandrs Minajevs uzskatījis, ka Malašenko ir guvusi pārāk maznozīmīgus miesas bojājumus. Viņš arī balstījies uz autovadītāja paskaidrojuma, kurš apgalvo, ka bijis tikai vārdisks konflikts un tīšus miesas bojājumus nevienam nav nodarījis.

Fotogrāfiju, kurā uz Malašenko sejas redzami sarkani plankumi no dūres trieciena, policija nav uzskatījusi par nepieciešamu pievienot lietas materiāliem.

Advokāts nepadodas

Advokāts Egons Rusanovs uzskata, ka šeit, iespējams, saskatāmas Krimināllikuma 74.¹ pantā aprakstītās pazīmes par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, kas paredz ieslodzījumu līdz pieciem gadiem.

“No policijas puses bija absolūts klusums, tāpēc 1. jūlijā uzrakstīju visnotaļ apjomīgu – 13 lappušu – atkārtotu lūgumu policijai. Tajā cita starpā bija atsauces uz dažādiem mūsu krimināltiesību speciālistiem, augstskolu profesoriem. Taču policija uz to nereaģēja,” “Latvijas Avīzei” stāsta Rusanovs.

Tikai pēc vairākkārtējas sarakstīšanās sākta resoriskā pārbaude – tā ir procedūra, ko parasti veic pirms kriminālprocesa uzsākšanas gadījumos, kad nav īsti skaidrs, vai notikušajā ir nozieguma pazīmes.

Aprīļa beigās cits “Bolt” taksists uzbruka jaunai sievietei, pasažierei, kura lūdza izslēgt salonā skanošo Krievijas himnu. Šoferis viņu aiz matiem izvilka no auto un nogrūda uz zemes. Arī šajā gadījumā uzsākts kriminālprocess tikai par huligānismu. Gan šis, gan iepriekš minētais taksists vismaz zaudējuši pieeju Bolt platformai.

Prokuratūra atceļ lēmumu

Skaļākais gadījums notika 20. maijā Āgenskalnā pēc gājiena pret padomju mantojumu, kad garāmbraucošais Valērijs Lazarevs izlēca no auto un piekāva jaunieti, kurš uz pleciem bija uzlicis Ukrainas karogu.

Uzbrucējs to nosauca par “fašistu lupatu” un divas reizes spēcīgi jaunietim iesitis pa galvu, cietušajam bija konstatēts smadzeņu satricinājums. Rašistu policija noskaidroja diezgan ātri un atrada slēpjamies viņa dzīvesvietas bēniņos aiz skursteņa.

14. jūnijā starp Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurori un Lazarevu bija noslēgta vienošanās, piemērojot 200 stundas piespiedu darba. Viņš arī samaksājis 6034 eiro kompensāciju cietušajam.

Arī šajā gadījumā cietušā advokāts ir Rusanovs, kurš uzstāj, ka runa ir par naida noziegumu. Ģenerālprokuratūra tomēr prokurores priekšrakstu par sodu atcēlusi kā nepamatotu, un kriminālprocess ir atjaunots.

Blakus Lazarevam automašīnā atradās viņa dzīvesbiedre, Valsts policijas darbiniece, kura neiejaucās un tagad atbrīvota no darba, viņas lomu notikušajā izmeklē Iekšējās drošības birojs.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka saistībā ar karu Ukrainā Valsts policijā dažādu uzsākto pārbaužu, administratīvo un kriminālprocesu skaits tuvojas diviem simtiem, Valsts drošības dienests izmeklē aptuveni trīsdesmit kriminālprocesu par naida runu. Tomēr minētie skaļie gadījumi rāda, ka atsevišķi policijas darbinieki neatpazīst vai nevēlas atpazīt nodarījumus ar neapšaubāmām naida noziegumu pazīmēm.

Ar ķeksīšiem viss kārtībā

Bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva par naida noziegumu problēmu sāka runāt jau kopš stāšanās amatā pērn 3. jūnijā. Par tolerances nepieļaušanu pret tiem izteicās arī policijas vadība, tomēr darba grupu izveidoja tikai šā gada 2. jūlijā.

Kā tās uzdevumi noteikti – apzināt naida noziegumu problemātiku, iespējamos rīcības virzienus, izvērtēt šķēršļus šādu noziegumu atklāšanā. Līdz 16. jūlijam bija jāapzina un jāapkopo statistika, bet līdz 9. augustam jāsagatavo ziņojums par īstermiņā un ilgtermiņā veicamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanā.

Te gan jāatzīmē, ka šīs grupas izveide vairāk izskatās pēc ķeksīša vai priekšvēlēšanu laika pasākuma, jo apzinīgiem policijas darbiniekiem teorētiski par šo tēmu jautājumiem nevajadzētu būt. It īpaši tādēļ, ka Valsts policija jau pirms pieciem gadiem izstrādāja dokumentu, kas atbild uz daudziem no darba grupas izskatāmajiem jautājumiem.

2016. gadā tiesībsargs veica apjomīgu pētījumu “Naida runas un naida nozieguma atpazīšana un izmeklēšana Latvijas Republikā”, kurā jau tad secināts, ka “nepieciešams veicināt aktīvāku krimināltiesību normu piemērošanu praksē”.

Vadlīnijas ir, tikai nedarbojas

Toreiz konstatēts, ka līdz 2016. gada 31. decembrim Valsts policija par naida noziegumiem lūgusi prokuratūrai uzsākt tikai vienu (!) kriminālprocesu. Pēc šā pētījuma policija kopā ar Policijas koledžu un Drošības policiju (pašreiz Valsts drošības dienests), ņemot vērā Latvijas Cilvēktiesību centra, Tiesībsarga biroja un Ģenerālprokuratūras viedokļus, izstrādāja “Vadlīnijas naida noziegumu identificēšanai un izmeklēšanai”.

Ar Valsts policijas priekšnieka pavēli šis dokuments oficiāli apstiprināts 2017. gada 4. augustā, un tajā sīki izanalizēti naida noziegumu veidi, piemērojamie Krimināllikuma panti, veicamās izmeklēšanas darbības un pierādāmie apstākļi. Tāpat atrodami ieteikumi par kriminālprocesuālajām darbībām pret naida noziegumiem gan sabiedriskās vietās, gan internetā. Vadlīnijās arī piesauktas jau agrākas šim tematam veltītas zinātniskas publikācijas, un tādu nav maz.

Protams, ir jautājums, cik policijas darbinieku par šīm vadlīnijām vispār ir dzirdējuši vai reāli iepazinušies, cik no viņiem ir apmācīti to izmantošanai praksē. Protams, to pieņemšanas laikā nebija ne antivakseru aktivitāšu, ne Ukrainas kara, taču Krimināllikuma panti, kaut ar nelielām izmaiņām, palikuši tie paši.