Latvija neatbalsta EK priekšlikumu par ievērojamu samazināšanu augu aizsardzības līdzekļu lietošanā

Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē norisinājās diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko EK plānojusi augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu dalībvalstīs ne mazāku par 50%.

Latvija un vēl 18 citas ES dalībvalstis par šo EK priekšlikumu izteicās kritiski, norādot, ka nevar piekrist šādam EK noteiktam mērķim.

Kopumā Latvija atbalsta to, ka ES līmenī ir nepieciešams meklēt risinājumus ilgtspējīgai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Tomēr EK ir nākusi klajā ar kardinālu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanas priekšlikumu, kas nozīmīgi samazinās lauksaimniecības ražu.

Tāpat ministrijā norādīja, tas nav tālredzīgi apstākļos, kad Krievijas izraisītais karš Ukrainā radījis satricinājumus globālajā pārtikas apgādē, un pārtikas pietiekamība ir stratēģiska ilgtermiņa prioritāte. Latvijai ir jāspēj nodrošināt savus iedzīvotājus ar Latvijā audzētu kvalitatīvu pārtiku.

Neskatoties uz to, ka Latvijā lieto mazu augu aizsardzības līdzekļu daudzumu uz hektāru, Latvijai EK ierosinājums paredz samazināt lietojumu par vairāk nekā 50%.

"Ir svarīgi, lai visu dalībvalstu lauksaimniekiem ir vienlīdzīgas iespējas saražot kvalitatīvu produkciju. Latvijas ieskatā samazinājums galvenokārt ir jāveic tām dalībvalstīm, kurās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas līmenis uz hektāru ir lielāks nekā ES vidēji," uzsvēra ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Kā arī viņš norādīja, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka pagaidām efektīvas augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas nav pieejamas. Tas apgrūtinās mērķu sasniegšanu, ietekmēs ražas apjomu un kvalitāti un sekmēs kaitīgo organismu savairošanos. Tāpat Kronbergs piebilda, ka diemžēl EK savā ietekmes novērtējumā iepriekš minētos aspektus nav pienācīgi izvērtējusi. Bet jārēķinās, ka lauksaimniekiem būs nepieciešama konkrēta skaidrība par ekonomisko ietekmi un piedāvātajām perspektīvām. Turpmākām sarunām Latvijai būtu jāveic nacionāls ietekmes novērtējums.

Ņemot vērā situāciju Ukrainā un norises pārtikas tirgū, ES dalībvalstis diskutēja par šā gada graudaugu ražas nodrošinājumu ES un globāli. Prognozes graudaugu ražai Latvijā pašlaik ir labas, bet pēdējo nedēļu spēcīgās lietavas rada bažas par tās apjomu un kvalitāti.

18.jūlijā notikušās diskusijas laikā ES dalībvalstis atkārtoti aicināja Komisiju steidzami nākt klajā ar priekšlikumiem noteiktām atkāpēm no ES vides un klimata prasībām 2023. gadam, lai savlaikus informētu lauksaimniekus par pārtikas nodrošinājumu.