Turgeņeva vietā Vilhelmu Purvīti, Eizenšteina – Annu Brigaderi
foto: Edijs Pālens/LETA
Kronvalda parkā Rīgā 2009. gadā uzstādītais Puškina piemineklis – arī šādi Kremlis iezīmē savu interešu teritorijas. Vietējās krievu avīzēs tolaik pat izskanēja ideja latviešu valodas kopēja, jaunlatvieša Kronvaldu Ata vārdā nosaukto parku pārdēvēt Puškina vārdā.
Sabiedrība

Turgeņeva vietā Vilhelmu Purvīti, Eizenšteina - Annu Brigaderi

Kas Jauns Avīze

Plašu rezonansi izraisījusi Valsts valodas centra (VVC) atbilde vēsturniekam Didzim Šēnbergam, kurš rosina Rīgā pārdēvēt ar padomju un Krievijas impērijas laikiem saistītu personu vārdos nosauktās ielas. VVC šādu nomaiņu atzīst par iespējamu, taču tas nenozīmē, ka būs arī reāls rezultāts, raksta “Kas Jauns Avīze”.

Turgeņeva vietā Vilhelmu Purvīti, Eizenšteina – An...

Šēnbergs savā vēstulē raksta, ka pēdējo piecu mēnešu laikā vērsies pie Rīgas domes “par komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un sistēmisku un tiesisku izbeigšanu oficiālajos vietvārdos, veicot arī PSRS un Krievijas impērijas rusifikācijas politikas ietvaros piešķirto vietvārdu pārdēvēšanu”.

Pamatojoties uz VVC atzinumu, viņš aicina iesniegt domes sēdē politisku lēmumprojektu pārdēvēt ielas, kas godina komunistisko režīmu un Krievijas kultūras darbiniekus, kam ar Latviju nav nekāda sakara. 

Piemēram, krievu zinātnieka Lomonosova ielu Šēnbergs rosina pārsaukt literātes Zentas Mauriņas vārdā, rakstnieka Turgeņeva vietā godināt mūsu glezniecības klasiķi Vilhelmu Purvīti, kinorežisora Eizenšteina vietā – rakstnieci Annu Brigaderi.
Šēnbergs vēlas pārsaukt arī Sudrabu Edžus ielu, dēvējot viņu par padomju propagandistu. 1941. gadā Maskavā mirušais literāts pēc dalības Piektā gada revolūcijā devās bēgļu gaitās uz Sibīriju un atlikušo mūžu nodzīvoja Krievijā, taču nebija ne sarkanarmietis, ne čekists, ne boļševiku nomenklatūras darbonis. 

Pretī piedāvāts godināt Latvijas kultūras darbiniekus – Zentu Mauriņu, Kārli Mīlenbahu, Vilhelmu Purvīti, Vili Plūdonu, Uldi Bērziņu, Annu Brigaderi, Kārli Skalbi, brāļus Kaudzītes, Īvandi Kaiju, Mārtiņu Braunu, Leonu Briedi, Bertu Pīpiņu, Lūciju Garūtu, Valēriju Seili, Jāni Pommeru, Jāni Jaunsudrabiņu. 

Vairāk lasiet jaunajā “Kas Jauns Avīzes” numurā.

Lasiet arī, kā rīkosies ar padomju pieminekļiem; Rīgas centrā godinās par Latvijas karoga uzvilkšanu okupācijas laikā; Ukrainas ungāri Dzērbenē pārsteidz ar darba tikumu; netālu no Daugavpils pārsteidz purva bruņurupucis; pirmie secinājumi par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.