Cīnās par simtgadīgu liepu saglabāšanu, ko grib nozāģēt, uzlabojot ceļu no Viļāniem uz Lomiem
Preiļu novada Galēnu pagastā pamatīgu vētru sacēlis valsts uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” nodoms nocirst simtgadīgas liepas. Pēc likuma ceļinieki, pārbūvējot vai uzlabojot ceļu, tā malā augošo koku, ja tie nav dižkoki vai īpaši aizsargājami, likteni pēc būtības bieži vien var izlemt sev labvēlīgi, respektīvi par labu nociršanai, nerīkojot sabiedriskās apspriešanas un neizprasot īpašas atļaujas. Tikai šoreiz noticis citādāk.
Tā vietā, lai “klusu un nemanāmi” nozāģētu 22 simtgadīgas liepas, ceļiniekiem nācies sastapties ar vietējo un zaļo protestiem. Līdzās ceļam dzīvo Iveta Seimanova, kura ir arī sava novada patriote - Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja un tā vienkārši nevēlas pieļaut zilo ezeru zemes novada ainavas iznīcināšanu (jāteic, ka turpat ir arī izcilā latviešu ainavista Jāzepa Pīgožņa dzimtā vieta). Viņa nesen ieraudzīja, ka ceļa malā uz viņa vecvectēva stādītajām liepām uzvilkti zaļi krusti. Tas nozīmē, ka drīzumā (šai gadījumā jau tuvākajās dienās – jūlijā) tās paredzēts nocirst. Viņa Jauns.lv pastāstīja:
“Te nav runa par vienu koku, bet gan par 22 rindā augošiem kokiem, kas iezīmē savdabīgu Latgales ainavu. Jāteic, ka šie ir vienīgie rindu koki ceļā no Viļāniem uz Lomiem, vairāk tādu nav. Protams, tā nav aleja, bet nozīmīga ainava gan.
Liepas stādīja vecvectēvs
Liepas stādīja mans vevectēvs Pāvels ar vecvecmāti Zuzannu aptuveni pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās, kad pārnāca dzīvot “uz zemēm” (vecvectēvs pirms tam brauca jūrā, strādāja par kuģa pavāru), ar jaunām liepiņām iezīmējot savas zemes robežas.
Protams, ka Latgalei vajadzīgi labi ceļi ar labu segumu, bet tādēļ nav jāiznīcina koki - otra ceļa puse taču ir brīva, un tur var ierīkot noteci, grāvjus. Jā, tā ir mana zeme, bet es to “Latvijas Valsts ceļiem” (LVC) uzdāvināšu – tikai neaiztieciet kokus ar vēsturi un dzimtas vēsturi! Nāciet, visu sarunāsim….
Bēdīgākais ir tas, ka LVC uzņemas Dieva tā Kunga lomu. Es pirms tam nekādu informāciju par paredzēto koku nociršanu nesaņēmu, ka šīs liepas kāds vēlas nocirst (pēc likuma burta šāda saskaņošana ar pieguļošās zemes īpašnieku, ja koki jāzāģē ceļa ierīkošanas vajadzībai, nav nepieciešama, bet Seimanovas kundzei tas nav saprotams elementāras “cilvēcības” sakarā – red.). Neprāts ir vasarā cirst liepas, kad tās sāks ziedēt”.
Cik melns ir velns?
LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova Jauns.lv teica: “Valsts vietējā autoceļa Viļāni - Maltas Trūpi – Lomi (V595) posmā ir paredzēts veikt dubulto virsmas apstrādi, kā rezultātā ceļš iegūs melnu segumu, neputēs, būs komfortablāks braukšanai, to nepiemeklēs pavasara un rudens šķīdonis.
Sagatavojot ceļa pamatni dubultās virsmas ieklāšanai, tā tiks pastiprināta un abās ceļa pusēs tiks arī izveidota ūdens atvades sistēma, kas ir ļoti būtisks priekšnosacījums dubultās virsmas tehnoloģijas izmantošanai. Lai izveidotu ūdens atvades sistēmu ir jāiztīra un jāatjauno grāvji, kuru vietā patlaban aug koki. Veicot šos darbus tiks bojātas koku saknes, koki kaltīs un līdz ar to kļūs bīstami. Koku ciršanai ir saņemta pašvaldības atļauja”.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Jauns.lv informēja: “Lai arī koki ir veci, to apkārtmērs nav sasniedzis dižkoka izmērus. Lai parastā liepa kļūtu par dižkoku, tās apkārtmēram ir jābūt vismaz 3,50 metriem, bet ceļmalā augošās lielākās liepas apkārtmērs ir 2,51 metrs”. Savā atbildes vēstulē DAP neminēja, ka iebilst pret koku ciršanu – dot tam atļauju vai nedot esot pašvaldības kompetencē.
Tad, kad sabiedrībā jau izvērtās plašākas diskusijas par Brišku liepu likteni, DAP jau vairāk nostājās to aizstāvības pusē. Pārvaldes pārstāvji sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka kokiem ir bioloģiska, ainaviska un kultūrvēsturiska nozīme un aicināja būvniekus izvērtēt citus ceļa rekonstrukcijas variantus. DAP Latgales reģionālās administrācijas direktora vietniece Aina Skredele norādīja: “Pēc Ministru kabineta noteikumiem atbildīgā institūcija, kas dod atļauju (koku nociršanai), ir pašvaldība, bet šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka daži koki ir sasnieguši lielākas dimensijas, pašvaldībai bija jālūdz Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis, kas netika izdarīts”.
Dabas fonds aicina glābt kokus
Tas nozīmē, ka pēc vietējo iedzīvotāju saceltā skandāla Brišku liepām paveras lielākas izredzes uz saglabāšanu. Ja vietējie vienkārši būtu noskatījušies un par to necēluši trauksmi, liepu liktenis būtu izlemts par labu iznīcībai. Kaut arī pašlaik it nebūt nevar apgalvot, ka tās tiks saglābtas.
Par koku likteni satraukumu pauž arī Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš: “Pašvaldība akceptē visus ciršanai pieteiktos kokus, pamatojot, ka “koku ciršana nepieciešama ūdens atvades sistēmas sakārtošanai un satiksmes drošības uzlabošanai”, taču nav vērtēts katra koka stāvoklis un ainaviskais, dendroloģiskais un ekoloģiskais nozīmīgums, kā arī nav vērtēti iespējamie risinājumi koku saglabāšanai, tostarp nav konstatēta šādu risinājumu neesamība. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt paredzēto koku ciršanu ceļa seguma atjaunošanai un rast iespēju saglabāt kokus, kur tas ir tehniski iespējams, un šajā laikā neuzsākt koku ciršanu.
Alejas, kā arī koku rindas un atsevišķi koki pie ceļiem var būt nozīmīgi dabas daudzveidības un kultūrainavas saglabāšanai, par ko liecina arī iedzīvotāju protesti pret koku nociršanu. Lai rastu pamatotu risinājumu, kas ietvertu gan ceļu infrastruktūras un satiksmes drošības uzlabošanu, gan bioloģiski un ainaviski vērtīgu koku saglabāšanu, lūdzam turpmākajos projektos ļoti atbildīgi vērtēt koku ciršanu, tostarp arī iespējamās tehniskās alternatīvas, kas sekmētu koku saglabāšanu”.
