Rinkēvičs: ES jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas krīze
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo ietekmi, ES sadarbību ar Ēģipti, kā arī par aktuālās situācijas pārskatu saistībā ar Āfrikas raga valstīm.
Ārlietu padomes diskusijā tika pārrunāta Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekme uz globālo pārtikas nodrošinājumu, jo Krievijas agresijas pret Ukrainu globālā ietekme ir daudzdimensionāla - no cenu pieauguma pārtikai, minerālmēsliem un enerģijai līdz valstu makroekonomiskajai un politiskajai stabilitātei.
Rinkēviča ieskatā, ir pienācis laiks ES kļūt par patiesi globālu spēlētāju, gudri pielāgojot savas tuvākās un tālākās partnerattiecības, lai palīdzētu tikt galā ar Krievijas kara sekām. Šajā kontekstā ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze, tostarp sniedzot humāno palīdzību vai stingri iestājoties pret eksporta ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktiem.
"Mēs varam paātrināt savu atbalstu, strādājot kopā ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ANO un starptautiskajām finanšu iestādēm. Ir būtiski apturēt Krievijas pārtikas blokādi Melnās jūras ostās. Vienlaikus jāmeklē risinājumi drošiem pārtikas loģistikas koridoriem atbilstoši Ukrainas interesēm un drošības apsvērumiem," pauda ministrs.
Rinkēvičs arī pauda nostāju, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz ES tuvāko partneru, piemēram, Austrumu partnerības noturības uzlabošanu. Tam ir nepieciešams ES atbalsts, lai tiktu galā ar Krievijas ietekmi, tostarp, dezinformāciju. Tādējādi ES ir jāpastiprina atbalsts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei savās kaimiņvalstīs.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES Austrumu partnerības politikai jāturpina stiprināt partneru saites ar Eiropu, nevis Krieviju. Viņa ieskatā, šis ir arī īstais brīdis, lai uzlabotu sadarbību ar Austrumu partnerības partnervalstīm drošības jautājumos, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanā, piemēram, Moldovā. Tāpat ES ir jāpalielina sadarbība ar Vidusāzijas valstīm.
"Mēs redzam, ka, lai mazinātu Krievijas kara sociāli ekonomisko ietekmi, Centrālāzijas valstis meklē jaunus tirgus un jaunus transporta maršrutus. Tāpēc ir īstais brīdis, lai veicinātu Centrālāzijas valstu tirdzniecību ar Eiropas Savienību, strādāt pie labākas Centrālāzijas valstu savienojamības ar Eiropas Savienību un veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus," atzīmēja ārlietu ministrs.
Piedaloties sanāksmē, Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai jūnija Eiropadomē. Viņš norādīja, ka nepieciešams mobilizēt pēc iespējas lielāku atbalstu visā pasaulē, lai izolētu Krieviju un atbalstītu Ukrainu smagajos centienos aizstāvēt savu valsti.
Sanāksmē Rinkēvčs atzinīgi novērtēja Ēģiptes lomu reģionā, uzsverot ES un Ēģiptes partnerības stiprināšanas nozīmi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
"Uzskatām, ka turpmākai sadarbībai jābūt vērstai uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes sasniegšanu, pilsoniskās sabiedrības spēcināšanu, likuma varas, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu. Ceram uz rezultātu, ko sadarbībai klimata mērķu sasniegšanā sniegs ANO klimata pārmaiņu konference, kas notiks no 8. novembra līdz 18. novembrim Ēģiptē, Šarmešeihā," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ēģipte ir nozīmīgs ES reģionālais tirdzniecības partneris ar būtisku stratēģisku lomu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas drošībā un lielu sadarbības padziļināšanas potenciālu. Ēģiptes stabilizējošā loma reģiona drošībā un neregulārās migrācijas plūsmu kontrolē ir ievērojama, izvēršot plašu sadarbību ar ES migrācijas cēloņu novēršanā, veicinot legālo migrāciju un atpakaļ atgriešanu, novēršot cilvēktirdzniecību un stiprinot robežapsardzības spējas. Ēģipte šobrīd ir viens no lielākajiem ES finansiālās palīdzības saņēmējiem, dažādās formās saņemot apmēram 11 miljardus eiro pēdējo desmit gadu laikā.
