Latvijas robežsargi uztaisījuši tēju! Pēc teju divu gadu ilgas slēpšanās Zviedrijas vēstniecībā Minskā tēvs ar dēlu atbēg uz Rīgu

Plāns bēgt tapis jau pirms trim mēnešiem. Ņemot vērā, ka vēstniecības apkārtne tiek uzraudzīta 24 stundas diennaktī, abi bijuši gatavi, ka drošības dienesta darbinieki viņus var sagrābt.

1. jūnijā viņi ielīduši vēstniecības mašīnā, abiem bijusi sarunāta ārsta vizīte citā pilsētā.

"Baisi bija. Visbaisāk bija pamest vēstniecību. Tad, kad mēs bijām izbraukuši no Minskas, skatījāmies, vai kāds seko. Bijām atviegloti. Kad mēs ieradāmies kaimiņu pilsētas slimnīcā, zviedri teica: "Jūs taču saprotat, ka nevarat atgriezties?" Tad mēs vienkārši izgājām no slimnīcas. Mums bija brilles, cepures, sejas maskas. Mēs iegājām tieši pilsētā. Tur nebija kameru, mēs jutāmies mierīgi. Bija jau pusnakts," atminas Uladislavs.

Tad tālāk devušies ar vilcienu, bet tad ar taksometru uz robežu.

Viņi atzīst, ka tāds bijis viņu plāns, šķērsot robežu naktī. Līdzi bijusi navigācija. Abi pārrāpušies pāri sētai.

47 gadus vecais Vitālijs Kuzņečeks atzīst, ka nebija gaidījis tik labu Latvijas robežsargu attieksmi. Kad abi parādījuši savas pases un izstāstījuši, ka meklē politisko patvērumu, Latvijas robežsargu attieksme bijusi pārsteidzoši laba - viņi uztaisījuši abiem pat tēju. Šobrīd abi cenšas nokārtot patvēruma statusu Latvijā.

Abu mežonīgais ceļojums sākās, kad viņi 2020. gada septembrī piedalījās pret Lukašenko vērstā mītiņā savā dzimtajā pilsētā Vitebskā.

Policija Vitāliju piekāva un mēģināja arestēt. Uladislavam izdevās iejaukties, un abi no aizturēšanas aizbēga.

Dažas dienas vēlāk, kad Vitebskas policija viņus meklēja, abi devās uz Minsku, kur viņi apmeklēja Zviedrijas vēstniecību un lūdza aizsardzību. Vēstniecības amatpersonas atteicās viņiem palīdzēt, tāpēc viņi pārlēca pāri žogam uz vēstniecības teritoriju, kur 2020. gada 11. septembrī viņiem tika sniegts patvērums.

"Principā viņi īsti negribēja, lai mēs tur atrastos," atzīst Uladislavs. "Bet mums bija labas attiecības ar vēstniecības darbiniekiem. Viņi visi saprata. Viņi visi redz, kas notiek mūsu valstī," teic vīrietis.

Viņš skaidro, ka, uzturoties vēstniecības teritorijā, viņus nevarēja izdot Baltkrievijas iestādēm, savukārt Zviedrijas iestādes nevēlējās piešķirt nekādu statusu. "Viņi paskaidroja, ka, ja viņi to izdarīs, radīsies precedents. Un tad visas Zviedrijas vēstniecības pasaulē redzēs, kā cilvēki pārlec pāri viņu žogiem."

Esot vēstniecībā, viņi uzzināja, ka viņiem ir izvirzītas aizmuguriskas apsūdzības par uzbrukumu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ja viņi tiktu nodoti varas iestādēm un atzīti par vainīgiem šajā apsūdzībā, viņiem draudētu līdz pat sešiem gadiem cietumā.

"Godīgi sakot, mēs bijām psiholoģiski gatavi tam, ka viņi [Baltkrievijas drošības dienesta darbinieki] mūs sagrābs," atzina 29 gadus vecais Uladislavs pēc tam, kad 8. jūnijā bija ieradies uz tikšanos ar trimdas Baltkrievijas opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanovsku, kura tobrīd bija ieradusies Rīgā, lai mudinātu Rietumus turpināt izdarīt spiedienu uz Lukašenko.