Īrnieces un namsaimnieka nesamierināmais konflikts Cēsīs: vispirms aizslēdz šķūnīti, tad "nogriež" elektrību
Jau kopš pagājušā gada sākuma Cēsīs risinās kašķis starp ēkas Zaķu ielā 1 īpašnieku un vienas no tās dzīvokļa īrniecēm – pensionāri Maiju Vlasovu, par ko Jauns.lv jau iepriekš ir rakstījis. Vispirms namsaimnieks Maijas kundzei aizslēdza šķūnīti, ko drīz vien ar policijas palīdzību izdevās atslēgt. Nesen namsaimnieks atriebībā viņai atslēdza elektrību, ko īrniece ar “Sadales tīkla” palīdzību atkal atguva.
Pensionāre, kura ir arī 1. grupas invalīde, nepiekrīt, ka jaunais mājas īpašnieks – SIA “Soteria” viņai paaugstina īres maksu un atsaucas vēl uz padomju laikā noslēgto beztermiņa īres līgumu. Savukārt “Soteria” pret “nepakļāvīgo” īrnieci, pēc viņas vārdiem, izvērš teroru.
Vispirms aizslēdz šķūnīti…
Jauns.lv jau rakstīja, ka Vlasova šajā ēkā dzīvo 43 gadus, balstoties uz padomjlaika līgumu. Pensionāre nesaprata, kādēļ viņai “Soteria”, kura par ēkas īpašnieci kļuva pērnā gada februārī, paaugstināja īres maksu no 33,57 uz 80 eiro, un par to nesniedza nekādu atskati.
Tagad “Soteria” daļēji nākusi pretī Vlasovas kundzei un viņai piedāvā noslēgt jaunu īres līgumu, kurā noteikts, ka īres maksa būtu 40 eiro. Savukārt Vlasova šādu līgumu nevēlas noslēgt, jo tad spēku zaudēšot padomjlaika līgums, kurš tīri teorētiski varētu būt spēkā līdz 2036. gada beigām. Bet pēc jaunā līguma nosacījumiem namīpašnieks viņu no dzīvokļa varēšot izlikt daudz ātrāk.
Tā kā pensionāre nevēlas noslēgt jauno līgumu, namīpašnieks viņu visu laiku “terorizējot”, atgādinot par parādiem, kuri teju pusotra gada laikā esot iekrājušies vairāk nekā par 600 eiro.
Vispirms viņai pērnā gada novembrī aizslēdza šķūnīti, Viņa stāstīja: “Dzīvokli, malkas šķūnīti un pagrabu līdz šim lietoju bez jebkādiem traucējumiem vai šķēršļiem. Bet 5. novembrī malkas šķūnītim tika nomainīta atslēga, lai es netieku pēc malkas. Izsaucu pašvaldības policiju, un otrā dienā šķūnītis tika atvērts. Pēc tam tika saņemti draudi šķūnīti aizskrūvēt ar skrūvēm.”
Elektrību nevar atslēgt kurš katrs
Bet tikko piedzīvotas jaunas nedienas, stāsta īrniece: “Vienā dienā saimniece man aizmuguriski atslēdza elektrību, bet – vai to var izdarīt, ja elektrības līgumu ar „Elektrum” esmu noslēgusi es? Man ar saimnieci ir domstarpības par īres apmēru, nevis par elektrību, par kuru maksāju es.”
Pensionāre par elektrības atslēgšanu pažēlojās vietējam “Latvenergo” kantorim un tas ātri vien, divu stunda laikā, elektrības pieslēgumu atjaunoja.
“Latvenergo” preses pārstāve Ivita Bidere žurnālam “Likums un Taisnība” saka: ““Elektrum”, ievērojot tiesiskās normas, jebkuru rīcību, kas saistīta ar elektroenerģijas piegādi, veic tikai ar personu, kas noslēgusi līgumu par konkrētu objektu vai arī viņa pilnvarotu pārstāvi. Līdz ar to elektroenerģijas piegāde nekad netiks pārtraukta pēc citas personas, kas nav līguma turētājs, pieprasījuma. Tieši tāda pati kārtība tiek ievērota, ja pieslēgums ir jāatjauno.”
Jālemj tiesai
Elektrības problēma nu ir atrisināta, bet ne dzīvokļa īrnieces un tā īpašnieka konflikts. Vlasova vairs nevēlas dzīvot Zaķu ielā un vērsās pie pašvaldības, lai tā viņai ierāda sociālo dzīvokli. Bet neveiksmīgi. Pensionāre saka: “Gribēju sociālo dzīvokli, bet nedod, jo man ir 385 eiro liela pensija, neiznāk maznodrošinātā statuss, kad ienākumiem jābūt ne vairāk kā 330 eiro.”
Par to, kā var palīdzēt pensionārei, Jauns.lv jautāja Cēsu novada domei. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Saulīte atbildēja: “Ar Maiju Vlasovu Cēsu novada pašvaldībai ir regulāra saziņa - gan mājokļu speciālistei, gan sociālajam dienestam - viņai ir izskaidrotas pašvaldības iespējas palīdzēt. Uz pašvaldības sociālo dzīvokli var pretendēt iedzīvotāji ar trūcīgā un maznodrošinātā (pensionāriem - ja nav bērnu) statusu. Kundze šiem noteikumiem neatbilst, un mums diemžēl nav citu iespēju palīdzēt.”
Jāteic, ka gadījumā, ja pensionārei ar mājas saimnieku neizdosies vienoties par īres līgumu, tad vienīgā izeja ir tiesa. Pērn 17. maijā pēc vairāk nekā divu gadu ilga darba Saeimā pieņemtais jaunais Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka ar laiku tiks izbeigta padomjlaikā noslēgto beztermiņa īres līgumu eksistence, jo paredzēts, ka dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu. Turklāt īres līguma termiņu nevarēs grozīt. Teorētiski padomjlaikā noslēgtais līgums var būt saistošs līdz 2036. gada beigām, tiesa gan var lemt arī savādāk.
Dzīvojamās telpas īres likuma 8. pants nosaka: “Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.” Bet par jauno Dzīvojamās telpas īres likumu Ekonomikas ministrija informē:
“Ja dzīvojamās telpas īres līgumā, kas noslēgts līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, un izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par turpmāko dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, to noteiks tiesa pēc sava ieskata uz termiņu, kas nepārsniedz desmit gadu, bet nav ilgāks par laiku līdz 2036. gada 31. decembrim.”
Un, ja arī Zaķu ielas 1. nama konflikts nonāks līdz tiesai, nav garantijas, ka tiesa noteiks, ka Vlasovas kundzei dzīve šajā namā būtu nodrošināma vēl desmit gadus, tas var būt arī uz īsāku laika periodu.
