Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Foto ilustratīva nozīme. (Foto: unsplash.com)

Ko Latvijas skolēniem piedāvāt krievu valodas vietā? Vai vispār ir reālas alternatīvas? 1

Tava izglītība
29. maijā 22:30 2022. gada 29. maijā 22:30
  Jauns.lv
Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4.klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas Universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji.

Pierīgā esošā Ikšķiles vidusskola ir viena no tā retajām skolām valstī, kur vecāki jau pirms skolas gaitu sākuma izvēlas, vai no 4.klases bērns mācīsies vācu vai krievu valodu. Citu valodu izvēļu gan te nav. Bet vai skola, kurā mācās 1176 audzēkņi, būtu gatava mācīt arī citas Eiropas Savienības valodas? “Ideja ir ļoti skaista, un arī mums Ikšķiles vidusskolā pāris gadus atpakaļ bija vēlme palielināt svešvalodas, valodu klāstu, piedāvājot gan itāļu vai spāņu vai franču. Rezultātā neviens pedagogs nepieteicās. Vai, ja bija kāds, tad atalgojums nebija apmierinošs,” atzīst Ikšķiles vidusskolas direktore Ginta Liepiņa.

Normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Mācību iestāde sadarbībā ar skolas padomi, ņemot vērā vecāku un skolēnu vēlmes, kā arī skolotāju un mācību līdzekļu pieejamību, to izlemj pati. Par spīti tam, ka skola ir liela un varētu nodrošināt skolotājiem pilnu slodzi, arī vecāki līdz šim devuši priekšroku krievu valodai. Šajā skolā vācu valodu kā otro svešvalodu mācās aptuveni viena klase pret četrām, kur audzēkņi izvēlējušās krievu valodu kā otro svešvalodu. “Pēc februāra notikumiem Ukrainā – kara sākuma – vairāki vecāki izteikuši vēlmi pāriet mācīties vācu valodu, ka viņi nevēlas mācīties krievu valodu,” novērojusi skolas direktore.

Šobrīd skolā strādā viena vācu valodas skolotāja Grineta Kimmele, tomēr viņa apšauba, vai tiktu galā, ja ievērojami palielinātos slodze. Skaidro skolotāja: “Sakarā ar to, ka mazinājās vācu valodas skolotāju slodzes un pieprasījums pēc vācu valodas iepriekšējos gados, skolotāju palika arvien mazāk un mazāk. Nu un tad pārprofilējās – viena daļa angļu valodu sāka mācīt. Es arī tā darīju. Vai arī vispār aizgāja no skolas.”

Piesaistīt vācu valodas speciālistus skolai ar pašreizējo atalgojumu varētu būt grūti, uzskata skolotāja. Līdz šim katrā klašu grupā vācu valodu mācījās aptuveni viena klase, un ar katru gadu audzēkņu skaits saruka. Bet kas ir tie, kuri parasti izvēlas vācu valodu? “Tādi bērni, kuri ģimenē jau runā krievu valodu un krievu valodu viņi zina, un vecāki ir izvēlējušies vēl vācu valodu,” stāsta vācu valodas skolotāja Kimmele.

Iespēja izvēlēties otro svešvalodu ir tikai aptuveni piektajā daļā skolu Latvijā. Visās pārējās jeb 254 skolās no Izglītības un zinātnes ministrijas aptaujātajām 306 šādas izvēles nebija, un visi audzēkņi kā otro svešvalodu mācījās krievu valodu. Tikmēr tie, kuri var izvēlēties, bet nevēlas apgūt krievu valodu, faktiski arī paliek bez izvēles, jo jāmācās vācu valoda, kamēr ne mazāk pieprasītās franču un spāņu valodas netiek piedāvātas praktiski nekur.

Krievu valodai kā vienai no prioritātēm ļāvusies arī Latvijas universitāte, kas pirms diviem gadiem Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes programmā “Skolotājs” piedāvāja apgūt jaunu virzienu – krievu valodas un literatūras skolotājs. Studijas šie absolventi beigs pēc trijiem gadiem, bet skolas ar krievu mācību valodu plānots līdz tam laikam slēgt. To apliecina arī fakultātes prodekāne Anika Miltuze: “Jā, joprojām ir izsludināta uzņemšana arī krievu valodas un literatūras skolotājiem, bet tas neizslēdz, ka viņi var iet skolās kā otrās svešvalodas skolotāji.”

Pēdējo 10 gadu laikā par krievu valodas skolotājiem Latvijas universitātē izmācījušies aptuveni 15 cilvēki jeb 2-3 studenti gadā. Vācu valodā esot aptuveni tikpat, bet ar tendenci sarukt, piemēram, jau tagad pieteikumu studēt par vācu valodas skolotāju ir mazāk un netiek piepildītas pat valsts apmaksātās budžeta studiju vietas.

Par jomu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka augstskolām jābūt elastīgām un jāseko darba tirgus izmaiņām, tai skaitā, piedāvājot dažādu mācību priekšmetu kombinācijas, lai būtu iespējams strādāt skolā pilnu slodzi. Piemēram, vēstures skolotājs var mācīt arī vācu valodu.

“Šobrīd strādājam, lai ieviestu papildus stipendiju pedagoģijas studentiem, kas varētu būt vēl viens veids, kā padarīt šīs te studijas pievilcīgākas,” stāsta izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie).

No vienas puses gan ministrija, gan skolas uzskata, ka krievu valodu aizstāt vai piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu papildus neļauj skolotāju trūkums, taču no otras puses, ja skolās šīs valodas nemāca, tad trūkst studentu, kuri varētu kļūt par skolotājiem šajās valodās.

Interneta vietnē https://esiskolotajs.lv/vakances/ ikviens var aplūkot skolotāju vakances visās Latvijas skolās. No svešvalodām visvairāk trūkst angļu valodas skolotāju, bet, redzams, ka tā kā centralizēto eksāmenu kārto teju visi skolu absolventi, tad kāds no viņiem visticamāk kļūs arī par angļu valodas skolotāju. Tikmēr spāņu valodu, beidzot skolu, nekārto neviens, bet Latvijā šī mācību priekšmeta skolotājiem ir divas vakances.

Situāciju skaidro nodibinājuma "Iespējamā misija" valdes priekšsēdētāja un viena no projekta Mācītspēks vadītājām Ramona Urtāne: “Ja mēs skatāmies uz to kā uz tādu apburtu apli, tad jautājums, kurā brīdī mēs viņu pārcērtam un, manuprāt, tam pirmajam solim vajadzētu būt no nozares politikas – uzstādījums, ka mums šāda valoda vēl ir nepieciešama.” Ik gadu projekta Mācītspēks ietvaros pēc apmācībām vairākās Latvijas augstskolās par skolotājiem ir iespēja kļūt 100 īpaši atlasītiem kandidātiem un, kā uzsver viena Urtāne, tā ir iespēja darbam skolās piesaistīt nozares speciālistus: “Lielākoties tie ir profesionāļi, kas ir strādājuši tulkošanas darbos vai diplomātiskajā darbā ir strādājuši.”

Pagājušajā mācību gadā šajā programmā par skolotājiem kļuva viens franču valodas un viens zviedru valodas skolotājs. “Šī ir darba vidē balstītā programma, kur attiecīgi var iestāties jau studenti ar iepriekšēju augstāko izglītību. Un, piemēram, ja šis students ir franču valodas filologs, tad viņš var apgūt klāt pedagoģijas kursus un attiecīgi metodikas kursus un var kļūt par franču valodas skolotāju,” skaidro LU pārstāve Anika Miltuze.

Tomēr arī topošo filologu vidū budžeta vietas sadalītas nevienmērīgi. Izglītības un zinātnes ministrija ļauj augstskolām pašām sadalīt, cik kurā programmā būs budžeta vietas. Piemēram, uz šo rudeni Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē krievu filologiem paredzētas 30 budžeta vietas, kamēr citu valodu, tostarp franču, somugru, vācu – katrā uz pusi mazāk.

“Lai cik mūsdienīgi mēs esam un kļūstam arvien eiropeiskāki, vēl mūsu valstī bez tās pātagas ne vienmēr īsti sanāk,” atzīst ministre. Viņa norāda, ka ir divi virzieni, kas palīdzētu pārraut šo svešvalodu nepieejamības apburto apli skolās – no vienas puses būtu jāuzlabo komunikācija starp augstskolām un skolām, no otras – jāveic izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka skolām ir pienākums ieviest obligāti vismaz divas svešvalodas, lai skolēni var izvēlēties otro svešvalodu un tā ne vienmēr būtu krievu valoda.

Muižniece arī atzīst, ka izmaiņas skolu piedāvātajos stundu sarakstos neizdosies ieviest tuvākajos gados. Skolotāju sagatavošana prasīs ilgāku laiku – no pieciem līdz pat astoņiem gadiem, kuru laikā pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā vienīgās otrās svešvalodas Latvijas skolās.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukrainas spēki sašāvuši pēdējo tiltu, pa kuru Krievija pārsvieda tehniku uz Hersonas apgabalu 6
"Situācija ir traģiska!" Latviešu pāris, kurš ceļo pa Āfriku un veido saturu soctīklos, nāvējoši notriec cilvēku 4
Izliekas par garīgi slimiem un šauj sev dibenos – atklājas jauni krievu okupantu triki aizbēgšanai no kara 1
Pievienot komentāru