Slavenie savējie Jelgavā, gleznu parāde Liepājā un Purvīša jubilejas transports Ogrē: izstāžu ceļvedis

Savukārt visā Latvijā pazīstamu mākslinieku vēl izcilākais tētis Uldis Roga Jelgavas viesnīcā publikas apskatei izlicis savus gleznotos portretus - savējos, kurus par savējiem sauc arī ārpus Rogu dzimtas.

Arī Liepājā divas jaunas izstādes – izcilā gleznotāja un scenogrāfa Ēvalda Dajevska izstāde “Dajevskis Amerikā”, kurš ne tikai darbojies latviešu teātrī, bet arī Brodvejā un pat gleznojis Mēnesi, kā arī Mārtiņa Krūmiņa laikmetīgā gleznu Parāde. Laikmetīgo mākslu varam iepazīt arī galvaspilsētā – laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”, apmeklējot divas intriģējošas izstādes ar tikpat intriģējošiem nosaukumiem: “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” un “YOU are the model! YOU are the majority!”.

* Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” (Sporta ielā 2/k-1, Rīgā) līdz 14. augustam skatāmas divas jaunas izstādes – Elzas Sīles personālizstāde “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” un Iļjas Lipkina personālizstāde “YOU are the model! YOU are the majority!”.

Personālizstādē “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” Elza Sīle iezīmē savu atgriešanos pie agrīni piedzīvotas saskares ar kriptisko Latvijas padomju enciklopēdijas saturu. Nostalģijas, no vienas puses, un kritiskas izvaicāšanas, no otras, puses pārņemta, šī izstāde atkāpjas no stingrās (alfabētiskās) sējumu struktūras, lai Elzas Sīles redakcijā un izstādes telpu perimetrā pieteiktu šodienas kontekstā aktualizētu nozīmju kategoriju kopas. Izstāde sastāv no trīs sējumiem.

Pirmais (“Bi-Dža”) ir veidots no lielformāta paneļiem ar ādas pārklājumu. Tajos redzami vizuāli naratīvi nelielu attēlu un teksta aplikāciju formā. Vienlaikus tie ir karikatūra par tēmu “terapeita-dīvāns-satiek-padomju-dzīvokļa-durvju-polsterējumu-satiek-enciklopēdijas-muguriņu”. Otrais (“Ge-Ilk”) ir “speciālā operācija”, kas norisinās uz vidēja formāta alumīnija plāksnēm. Lai gan zīme, ko Sīle uz tām atstājusi, ir heterogēns krāsainu, pusšķidru materiālu sajaukums, kas izgreznots arī ar želatīnu/grafīta zīmuli, galvenais vēstījums te atgādina par kara laika maldināšanas stratēģiju kamuflāžas tehnikām. Trešo (“Mir-Nul”) var uzlūkot kā limitētu cuteness (tulkojumā no angļu valodas – piemīlība). Šī darbu kopa radusies, lietojot spēku un gleznas standartizēto rāmi un to saturošo krāsu kārtu reducējot uz vienu, šauru dimensiju.

Savukārt Berlīnes fotogrāfa Iļjas Lipkina jauno darbu sērija “YOU are the model! YOU are the majority!” tapusi divu fotosesiju ietvaros šopavasar Rīgā un Berlīnē.

Fotogrāfiju sērijā vēlīni padsmitgadnieki ir iemūžināti kādreiz apdzīvotā, bet šobrīd pamestā mikroskopiskā dzīvoklī. Fotogrāfijās šie savstarpēji nesaistītie fotogēniskie svešinieki atklājas kā draugu kopa, kuri, sēžot, atslienoties vai guļot uz gadu gaitā nolietota dīvāna, kas izvietots uz raibi rakstainas tapetes fona, vai nu nepārtraukti fokusē skatienus tuvumā esošajos ekrānos vai šķietami skatās nekurienē. Bez stilistiski uzspiestiem tēla nosacījumiem no Iļjas Lipkina puses jaunieši ieradās uz fotografēšanos savā apģērbā, ikdienas matu sakārtojumā un ar ierasto kosmētiku vai pilnībā bez tās. Viņi ieradās nolūkā tēlot sevi, zinot, ka, visticamāk, netiks iemūžināti kā viņi paši. Stundas pavadot kopā, šie reālās dzīves modeļi caur fotogrāfijām caurstrāvo uzskatāmu garlaikošanos, neieinteresētību un zināmu pasivitāti, vienlaicīgi, ik pa laikam imitējot citam citu ar mērķi izcelties, pagaistot vai saplūstot ar grupu. 

Pēc Rīgas izstāde būs apskatāma Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” šī gada septembrī un oktobrī. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Savukārt pašlaik vēju pilsētā - Liepājas muzeja anfilādē (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 31. jūlijam var apmeklēt izcilā gleznotāja un scenogrāfa Ēvalda Dajevska (1914–1990) darbu izstādi “Dajevskis Amerikā”. Tajā skatāmas latviešu mākslinieka gleznas, izrāžu meti un skices, kas tapušas Amerikas Savienotajās Valstīs, kur aizritēja Ēvalda Dajevska dzīves un mākslas perioda lielākā daļa.

Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks darbojās kā scenogrāfs un gleznotājs ASV, kas viņu iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā nelika aizmirst latviešu teātri, kas bija viņa lielā mīlestība. Viņš Amerikā veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām.

1951. gadā ierodoties Ņujorkā, Ēvalds Dajevskis sastapās ar ainavu glezniecību, kas radikāli atšķīrās no Eiropā pazīstamās. Viņa mākslinieka aci piesaistīja Ņujorkas vizuālā komplicētībā ar tās daudzajām ēkām, tiltiem, tuneļiem, skursteņiem un rūpniecības rajoniem. Īpaši viņu saistīja tieši rūpniecības rajoni, iedvesmojot uz fantastiski jaunām formām darbos, kas bija saistīti ar pilsētu, kuru viņš drīz pieņēma par savām mājām. 

Savās gleznās viņš centās notvert pilsētas ainavas būtību un raupjo skaistumu ar tās krāsu un faktūru dažādību, tāpat kā viņš to darīja savās jaunības dienās, dzīvojot Liepājā, un laikā no 1941. līdz 1944. gadam strādājot par dekoratoru Liepājas Drāmas, operas un baleta teātrī. 

Esot Amerikas Savienotajās Valstīs, Ēvalds Dajevskis iegremdējās arī atomu un kosmosa laikmeta dinamiskajā gadsimta kultūrā. Viņš gleznoja ne tikai tuvo un pazīstamo, bet arī attēloja vietas izplatījumā, kas viņam nebija tik tuvas, piemēram, Mēnesi. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Tāpat Liepājas muzejā - Mazajā izstāžu zālē līdz 31. jūlijam skatāma vēl viena jauna izstāde - mākslinieka Mārtiņa Krūmiņa personālizstāde “Parāde”, kurā izstādītas gleznas, kas tapušas Rīgā, Kauņā, Šauļos un Liepājā. Mākslinieka darbos robežas starp abstrakto un reāli atpazīstamo nav strikti noteiktas, bet ir plūstošas, dažreiz pat nemanāmas un iztēli rosinošas.

Mārtiņš Krūmiņš uzskata, ka mākslinieks ir nedaudz zinātnieks, kas pēta pasauli. Tikai iracionālā veidā. Abstrakta glezna nav tikai personisko jūtu uzplūds, bet arī kāda jauna atklājuma abstrakta forma, kurā uzmanība tiek koncentrēta uz it kā netveramo, bet būtisko. Tas ir kā stāsts par mēness neredzamo pusi, kad gleznas forma un saturs kļūst vienlīdz svarīgi, vai pat forma var būt tā, kas veido jaunu saturu.

Pēc mākslinieka domām abstrakcija ir tikai mums nezināmā vai vēl neatpazīstamā vai arī pagaidām neesošā realitāte – līdzīgi kā sēņu vīns par kuru neko nezinām. Ja kādreiz sēņu vīns tiks radīts, šī abstrakcija iespējams pārtaps realitātē. 

Mārtiņš Krūmiņš par savu iedvesmas pilsētu uzskata Liepāju, kur viņš šobrīd dzīvo un, izmantojot vizuālo valodu, meklē “vēl neatpazīto” realitāti. Izglītība iegūta Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Šauļu Universitātes Lietuvā Mākslas fakultātē. Viņš ikdienā strādā par pasniedzēju Liepājas Universitātē, bet Latvijā un ārpus tās robežām Mārtiņš Krūmiņš ir pazīstams kā mākslinieks un fotogrāfs. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Toties Ogres muzejs līdz 31. jūlijam aicina uz viena no mūsu nacionālās glezniecības pamatlicēja – Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādi „Vilhelms Purvītis. Gadalaiki” (jā, jā – dižizstāde par godu šim notikumam nav izveidota tikai un vienīgi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā). Ogrē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Zuzānu kolekcijas, kurus papildina video un fotomateriāli par gleznotāja dzimtajām mājām „Vecjauži” Ogres novada Taurupes pagastā un viņa dzīves gājumu.

Vilhelms Purvītis ir licis pamatus ne tikai ainavu glezniecībai un Latvijas mākslas starptautiskajai atpazīstamībai, bet arī daudz ieguldījis Latvijas mākslas izglītībā un nacionālās mākslas kolekcijas veidošanā. Viņš ir viens no nacionālās pašapziņas un identitātes nesējiem, kopā ar pārējiem simbolistiem gleznotājs iespaidojis gan Baltijas mākslas kopainu, gan visu Eiropas kultūru.

Ogres novada Kultūras centra Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Baumane atklājusi, ka, gatavojoties izcilā novadnieka jubilejai, tika domāts, kā labāk par šo notikumu pastāstīt, kādu devīzi vai nosaukumu atrast, līdz tas radies - “Satiec Purvīti”, raksta ogrenet.lv. Ņemot par pamatu šo devīzi, Ogres novadā dažādi izzinoši, radoši, informatīvi pasākumi, pieminot izcilo mākslinieku, notiek jau kopš marta sākuma.

Sāk kursēt sabiedriskais transports ar Vilhelma Purvīša gleznu motīviem:

“Mēs izvēlējāmies parādīt Vilhelma Purvīša gleznas, kas gājušas bojā Otrā pasaules kara laikā un kuru reprodukcijas ir iekļautas 1946. gadā izdotā albumā. Tās vēl līdz pat jūnija vidum lielā formātā var apskatīt gājēju tunelī pie Ogres dzelzceļa stacijas,” norādīja Laila Baumane, piebilstot, ka līdz ar mākslinieka gleznu izstādes atklāšanu muzejā tika atklāti vēl divi interesanti projekti – Ogres novada Kultūras centra mākslas zonā pie Vasaras dārza iespējams aplūkot multimediālu izstādi, kurā Vilhelma Purvīša gleznas atdzīvojas. Šī izstāde apskatāma līdz 19. jūnijam. Un vēl - no 2. jūnija Latvijā sācis kursēt uzņēmuma “Pasažieru vilciens” vilciena sastāvs un akciju sabiedrības “Cata” autobusi, kurus rotā Vilhelma Purvīša gleznu iedvesmots dizains, kas tapis projektā “Satiec Purvīti ceļā” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Ar īpašo dizainu rotātais vilciens kursē visās Latvijas elektrovilcienu dzelzceļa līnijās, savukārt autobusi – Ogres novadā un pilsētā, kā arī maršrutā Rīga-Ogre.

Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

* Bet Jelgavā par godu pilsētas 757. gadadienai viesnīcas “Jelgava” (Lielā ielā 6) Zelta zālē vēl tikai pāris dienas – līdz 10. jūnijam skatāma gleznotāja un pedagoga Ulda Rogas gleznu izstāde “Ar savējiem...”. Pārsvarā mākslas mīlētājiem Ulda Rogas daiļrade ir labāk pazīstama ar ainavām, tomēr mākslinieks ar to neaprobežojas – visā mākslinieciskā ceļa laikā viņš gleznojis arī portretus.

“Pats sevi uzskatu par ainavistu. Vismīļāk atrodos dabā, taisot studijas, uz kuru bāzes darbnīcā top gleznas. Šoreiz izstādē ir tikai portreti. Tie ir manu vistuvāko cilvēku portreti, jo tos labi pazīstu. Es nebaidos kļūdīties, jo tieku cauri ar “veselu ādu”. Skatoties šodienas acīm uz radinieku sejām, priecājos, ka visi paliekam vecāki,” saka mākslinieks.

Ulda Rogas gleznu izstāde “Ar savējiem...”:

Jāteic, ka Ulda Rogas portretus būs interesanti aplūkot arī citu mākslas jomu cienītājiem, jo, iespējams, mākslinieka darbos kāds meklēs savus “savējos”. Uldis Roga taču ir tētis horeogrāfei Inga Raudingai, režisorei Indrai Rogai un “Prāta vētras” mūziķim Kasparam Rogam, tāpat sievastēvs izcilajam režisoram Mihailam Gruzdovam.

Jāpiebilst, ka viesnīcā “Jelgava” jau ilgu gadu garumā ir veidota Ulda Rogas darbu kolekcija un šobrīd visus viesnīcas numurus grezno viņa gleznotās Jelgavas ainavas. Sīkāk internetā: www.hoteljelgava.lv.