Narkobiznesa tendences Latvijā atklāj notekūdeņi

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš stāsta, ka laboratorijas izmeklējumus likumsargu vajadzībām apkopo Beļģijā izvietotais Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs. Šis monitorings ir ļoti svarīgs arī veselības nozarei, jo tā atbild par narkomānu ārstēšanu un par viņu atkarību samazināšanu.

Citu valstu pieredze liecina, ka, pateicoties notekūdeņu monitoringam, policijai izdodas veiksmīgi likvidēt narkotiku ražošanas laboratorijas. No sākuma viela parādās notekūdeņos un tikai pēc tam policijas kratīšanās. “Paiet kāds laiks, kamēr viela sāk cirkulēt tirgū, lai gan patiesībā cilvēki jau to lieto,” teic Radziņš.

Monitorings “precīzi līdz dzīvoklim” datus neuzrāda, bet ļauj saprast kopējās tendences un sarkanos brīdinājuma signālus, dod “stratēģisko informāciju, kuru var izmantot turpmāko darbu plānošanā un rīcības modeļu izstrādē”.

2020. gadā Antverpenes universitātes Toksikoloģijas centrs ziņoja par Rīgas kanalizācijas ūdeņu izpēti pirms to nonākšanas attīrīšanas ietaisēs, lai noteiktu, kādas narkotikas rīdzinieku vidū ir vispopulārākās.

Lielus pārsteigumus pētnieki neatklāja, jo jau pirms tam bija zināms, ka Latvijā visiecienītākās narkotikas ir marihuāna, seko kokaīns, MDMA (ekstazī tabletes) un amfetamīns. Šis bija kopējs Eiropas pilsētu pētījums, kurā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs piedalījās pirmoreiz.

Igauņu pētnieki pēc notekūdeņiem noskaidrojuši, kādas narkotikas visvairāk iecienītas Tallinā. Pirmajā vietā ir marihuāna un hašišs, seko amfetamīns un kokaīns.