“Pusaudži nemāk aizsiet kurpju šņores.” Jaunsargu instruktors Ojārs dalās savās pārdomās

Par instruktoru Jaunsardzē Ojārs strādā kopš 2009.gada, bet jau pirms tam darbojās ar jauniešiem. “Es biju instruktors Zemessardzē, mācīju kungus un strādāju rotā par seržantu. Dzīvē iekārtojās, ka no pirmās dienas esmu Zemessardzē, kaut gan ar militāro jomu līdz Atmodas laikam nenodarbojos. Man bija visādi organizatoriski darbiņi.

Sākumā Zemessardzē jaunsargi paši iesaistījās, jo tēvi un vectēvi ņēma līdzi savus padsmitniekus, un mēs kopā darbojāmies pa mežu. Pēc tam jaunsargus atdalīja nost, jo jauniešu, kas gribēja mācīties militārajā jomā, bija diezgan daudz,” viņš raksturoja jaunsargu kustības pirmsākumus.

Nāk fiziski švakāki jaunieši

Ojārs norādīja, ka jaunsargi apgūst ne tikai militārās un patriotiskās zināšanas un prasmes, bet arī mācās atrasties dabā un iegūt daudz un dažādas dzīvē noderīgas prasmes. Tā kā mūsdienās cilvēku dzīve lielā mērā saistīta ar tehnoloģijām, jaunieši arvien mazāk zina praktiskas lietas, ko kādreiz labi mācēja mūsu senči.

Viņš pauda uzskatu, ka katram mūsdienu jaunietim vajadzētu zināt un prast visu to, ko māca Jaunsardzē un valsts aizsardzības mācībā, un ir žēl, ka daļa jauniešu nav labā fiziskā formā. “Ar katru gadu nāk fiziski švakāki jaunieši: gan meitenes, gan puiši. Man vairāk iekšēji sāp, ka puiši paliek galīgi švaki fiziski. Līdz ar to arī intereses nav.”

Lai nebūtu iegrimuši telefonos

Instruktors uzsvēra, ka arī mūsdienās jauniešiem jāprot dažādas praktiskas lietas, piemēram, iekurt ugunskuru. “Viņiem jāmāk domāt, ja nav tehnoloģiju un telefonu. Mēs strādājam bez tiem, lai jaunieši pierod un iemācās, ka var iztikt arī bez tiem. Viņi ir pārāk dziļi tehnoloģijās.

Jebkuram instruktoram ir uzstādījums, ka jānoliek nost tehnoloģijas. Jaunieši ir piekalti pie telefona. Viņam kaut kas telefonā iepīkstas, un viņš paliek nervozs. Tāpēc nodarbībās telefoni ir nolikti nost. Kad ejam mežā, telefoni ir nost.”

Jāmācās aizsiet apavus

Ojārs stāstīja arī par tādiem padsmitniekiem, kas, atnākot uz Jaunsardzi, vēl nemāk sasiet kurpju šņores, jo ir pieraduši, ka visiem apaviem ir klipši, lipekļi un cita veida aizdares, nevis kādreiz tik populārie kurpju šņori. “Viņi nemāk aizsiet kurpju šņores! Tad mācamies mezglus siet, spriegot virves, iet pāri šķēršļiem. Tās ir prasmes, kas ir ļoti vajadzīgas.”

Tāpat jauniešiem māca atpazīt dažādus augus, tostarp tādus, no kuriem var un nevar vārīt tēju. Jaunsargi arī mācās pagatavot ēdienu. “Tas nenotiek vienā gadā. Paiet diezgan ilgs laiks, kamēr viņi tās prasmes apgūst. Pēc tam viņš pats ir priecīgs. Arī vecāki ir priecīgi, ka jaunietis ir izaudzis prasmēs.” Izaug jau viņš tāpat liels, skaists un muskuļains, bet svarīgi, lai būtu arī prasmes.

Izaicinājums gulēt laukā

Jauniešiem ļoti svarīgas ir dažādas lauku nodarbības. Lai gan saistībā ar Covid-19 pandēmiju vēl nesen bija dažādi ierobežojumi, Jaunsardze centās organizēt dažādas āra aktivitātes, piemēram, dienas nometnes bez nakšņošanas.

Jaunsargi arī mācījās nakšņot laukā vieni paši un izveidot savu pančo nometni. “Izcili! Viņš tur guļ un ir apmierināts. Visādi gadās. Uznāk pērkons vai kaut kas cits, bet viņam jāguļ mežā zem savas izveidotās nojumes. Tas ir izaicinājums, protams! Bet savā pieredzes refleksijā varu pateikt, ka jauniešiem vajag kaut ko tādu! Viņiem gribas pierādīt sev un citiem! Viņi to izdara!”

Pēc dažiem gadiem tas būs jāapgūst visiem jauniešiem

Ojārs norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valsts vadītāji ir sapratuši, ka militārās, patriotiskās un praktiskās zināšanas un prasmes vajag apgūt lielākam skaitam jauniešu, tāpēc no 2024.gada valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visiem vidusskolēniem un tehnikumu audzēkņiem.

“Manuprāt, to vajag, jo no pirmās dienas, kad likvidēja obligāto dienestu, kaut kas svarīgs pazuda.” Arī pašiem jauniešiem vajadzīga disciplīna, instruktors teica.

Grūtāk ar tiem, kuri paši negrib

Jaunsardzē var darboties bērni jau no 10 gadu vecuma, bet kādreiz varēja nākt tikai pusaudži no 12 gadu vecuma. Ojārs vērtēja jaunāko bērnu prasmes: “Daudz lietu viņi neprot, viņiem vajag lēnām mācīties.” Savukārt valsts aizsardzības mācību apgūst 16-17 gadus veci jaunieši.

Saskaņā ar instruktora teikto visgrūtāk ir darboties ar tiem pusaudžiem, kurus atved mamma vai tētis, bet kuriem pašiem nav intereses un kuri paši nemaz negrib doties uz Jaunsardzi. “Daudzus atved mammas, tētuki, un ar tiem iet grūtāk, jo vecākam pietrūkst pacietības vest. Ja bērnam pašam neinteresē un viņš pats nav izvēlējies Jaunsardzi, tad ir diezgan pagrūti viņu noturēt.” Darbā ar bērniem ir dažādas problēmas un izaicinājumi, bet Ojārs ir apņēmības pilns tās risināt.

Lai nebūtu jāgrauž sausi “roltoni”

Runājot par to, ka daļa jauniešu, atnākot uz Jaunsardzi, nemāk gatavot ēst, viņš norādīja, ka daudzi ir iecienījuši čipsus un citas ātrās uzkodas, ko var ēst bez gatavošanas. Redzēts, ka bērni grauž sausus “roltonus”. “Kas tad viņam labs var būt ar vēderu?! Skaidrs, ka tur ir problēmas. Bet noteikti visi jaunieši tādi nav.”

Jauniešu zināšanas un prasmes par dzīves praktiskajiem aspektiem lielā mērā atkarīgas no viņu ģimenes un dzīvesvietas. Kādreiz vairāk nāca lauku bērni, kuriem vecvecāki bija iemācījuši dažādus lauku darbus, piemēram, malku skaldīt. Bet pilsētnieku bērni mēdz būt fiziski švakāki.

Iemācās apsaitēt brāļa pirkstu

Jaunsardzē svarīgs priekšmets ir pirmā medicīniskā palīdzība. Jaunieši ir priecīgi, ka ar savām iegūtajām zināšanām pēc tam varējuši palīdzēt tuviniekiem, piemēram, mācējuši apsiet brāļa pirkstu, kurā viņš bija iecirtis. Arī šīs prasmes ir ļoti vajadzīgas reālajā dzīvē.

Lai gan daudziem var likties, ka jaunsargi tikai mācās karot un ar ieročiem skraidīt pa mežu, Ojārs uzsvēra, ka tā īsti nav patiesība, jo jaunieši iemācās arī daudz ko citu noderīgu. “Šaušana ar gaiseni palīdz bērnam koncentrēties. Viņš ir fokusējies uz to, lai trāpītu labi un iemācītos. Tas nenozīmē, ka viņš obligāti būs karavīrs.”

Pārdzīvo arī “dumo vecumu”

Jaunsardzē bērni pavada arī savus sarežģītos pusaudžu gadus, ko Ojārs dēvēja par “dumo vecumu”. To laikā mēdz būt, ka bērni kādu laiku nenāk uz nodarbībām vai dara to neregulāri, bet pēc tam atgriežas ar citu attieksmi.

Pabeiguši Jaunsardzes nodarbības, daļa kursantu savu turpmāko dzīvi saista ar karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos, citi stājas dienestā Zemessardzē. Tāpat daļa jauniešu aiziet strādāt par ugunsdzēsējiem glābējiem vai policistiem.

Jaunsardzē iedod milzīgu zināšanu bagāžu

“Es droši teikšu, ka viņi ir galvas tiesu pārāki par tiem, kas aiziet dienēt no mājām. Viņiem Jaunsardzē iedot tik milzīgu zināšanu bagāžu, ka viņi daudz ko zina.” Piemēram, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā jaunieši ir tik zinoši, ka pārzina visu to, ko stāsta pirmās palīdzības kursos, iegūstot autovadītāja apliecību.

Ojārs citēja ķīniešu filosofu Konfūciju, kurš teicis, ka visa pamatā ir ieaudzināta vai iemācīta disciplīna. “Viņš nevar bez disciplīnas neko darīt mūsu interešu pulciņā.”

Galvenais, lai instruktors ir elastīgs

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem darbā ar jauniešiem, Ojārs atzina, ka kopumā darbs nav grūts, ja instruktors ir ļoti elastīgs. Piemēram, ja laukā ir labs laiks, tad var organizēt šaušanas apmācības vai skriešanas sacensības. “Viņi uz jaunsargu nodarbībām nāk pēc skolas un ir noguruši,” viņš raksturoja jauniešu noskaņojumu pēc stundām un piebilda, ka tajā brīdī viņiem absolūti nav vajadzīga moralizēšana.

Instruktoru darbu nedaudz ierobežo Jaunsardzes noteiktā programma, bet Ojārs savā studiju darbā pēta instruktoru elastības iespējas, piemēram, ja laukā gāž lietus kā ar spaiņiem, nevajadzētu iet ārā mācīties šaut.

Izaicinājums darboties ar kartēm

Kā vienu no grūtībām instruktors minēja darbu ar jaunākajiem bērniem topogrāfijas jomā. Dažkārt šajā darbā vajadzīga pat neliela mānīšanās. “Nedrīkst iepriekšējā nodarbībā pateikt, ka nākošreiz strādāsim ar kartēm, jo tad rindas būs retākas.”

“Darbs ar karti nav tik vienkāršs. Protams, viņi visi ir iemācījušies, visi apguvuši. Mums ir nedaudz citādāka specifika, jo strādājam ar militārām kartēm. Nav tā, kā viņi ir mācījušies ģeogrāfijā. Nē, tas ir pilnīgi citādāk. Bet tad, kad viņi apgūst topogrāfiskās zīmes, tad aiziet arī tas!

Arī ar šņorēm ir visādi. Septiņi mezgli ir jāiemācās siet. Kādreiz viņi nesaprot, kāpēc tik daudz mezglu vajag, labāk ar šņori iedot kādam pa muguru, nevis siet kaut ko. Bet tas viss ir process.”

Pensijas vietā izvēlējās studijas

Tā kā jaunsargu instruktoriem ir prasība iegūt augstāko izglītību, Ojārs nesen iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, kur patlaban studē maģistrantūrā. “Sākumā šis izaicinājums man bija diezgan liels. Es domāju: “Kāpēc man to vajag? Esmu gana sens, iešu pensijā un makšķerēšu zivis.”

Bet likos noderīgs Jaunsardzē un sāku studēt. Īstenībā nenožēloju neko, jo ļoti daudz varu iegūt. Tādā apzinātā vecumā un ar pieredzi daudz lietu skatu citādāk, nekā to darīju jaunībā.” Tiesa, jārēķinās, ka studijas prasa diezgan daudz laika un darba.

Izaug par patriotiem, kas gatavi aizstāvēt valsti

Runājot par esošo situāciju, kad netālu no Latvijas notiek karš Ukrainā, Ojārs atzina, ka daudzi par šiem jautājumiem aktīvāk domā jau kopš 2014.gada, kad Krievija iebruka Ukrainā. Viņš norādīja, ka jaunsargi netiek speciāli audzināti patriotiskā garā, bet jauniešiem apkārt ir tāda vide, ka viņi vienkārši izaug par Latvijas patriotiem.

Jau 2014.gadā bija diskusijas par to, ko jaunsargi varētu darīt, ja Latvijā parādītos kāds reāls apdraudējums. “Katrs pilsonis dara to, kas viņam ir jādara tādās situācijās. Tad nevar būt spriedelēšanas, vai es to gribu vai nē. Tam ir jābūt!”

Jaunsargi var palīdzēt citiem

Pat pēc gadu ilgas apmācības jaunsargu zināšanas un prasmes ir krietni pārākas par jebkuras civilpersonas zināšanām un prasmēm. Līdz ar to apdraudējuma situācijā jaunsargi var kļūt par jaunākajiem instruktoriem, apmācot savus līdzcilvēkus.

“Viņi var iedot ļoti lielu artavu,” Ojārs ieskicēja jaunsargu pienesumu iespējamās krīzes situācijās.