Plešs iespēju nacionalizēt Ventspils ostas terminālī iestrēgušu amonjaka kravu sauc par sliktāko scenāriju
foto: Evija Trifanova/LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apmeklē Ventspils brīvostu un SIA "Ventamonjaks".
Politika

Plešs iespēju nacionalizēt Ventspils ostas terminālī iestrēgušu amonjaka kravu sauc par sliktāko scenāriju

Jauns.lv / LETA

Iespēja nacionalizēt Ventspils ostas terminālī iestrēgušu sašķidrinātā amonjaka kravu būtu sliktākais scenārijs, piektdienas rītā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Plešs iespēju nacionalizēt Ventspils ostas terminā...

Pēc viņa paustā, vakar atbildīgie speciālisti un arī viņš pats klātienē Ventspilī pārliecinājās, ka amonjaks tiek uzglabāts atbilstoši standartiem, lai nodrošinātu visu tehnoloģisko procesu.

Tāpat esot gūt pārliecība, ka SIA "Ventamonjaks" ir "pilnā gatavībā" pildīt Valsts vides dienesta (VVD) lēmumu un līdz 10. maijam izvest amonjaku no Ventspils ostas termināļa. 

"Ir arī interese par šīs kravas pārņemšanu. Šajā brīdī ir svarīgi, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dod zaļo gaismu darījumu veikšanai, kas, pirmām kārtām, ir svarīgi, lai uzturētu šo iekārtu darbību drošā režīmā un, otrām kārtām, atbrīvotu no kravas teritoriju," sacīja politiķis.

Uzņēmums esot apliecinājis, ka ir ciešā saziņā ar FKTK. "Šobrīd lēmumi jāpieņem ļoti strauji, jo tas nav salīdzināms ar kaut kādu metāla kravu, kas ir sankcionēta un iesprūdusi, un var stāvēt mēnešiem ilgi. Mēs runājam par paaugstinātas bīstamības kravu, kura katra minūte un stunda ir no svara, kur ir jābūt skaidram risinājumam," uzsvēra Plešs.

Pašlaik netiek paredzēts, ka amonjaku varētu uzglabāt par valsts līdzekļiem. "Kā sliktāko scenāriju pieļaujam to, ka šī krava varētu tikt nacionalizēta. Tas ir viens no scenārijiem. Valsts varētu realizēt kravu tirgū un par to iegūt līdzekļus. Bet es nedomāju, ka tas ir scenārijs, uz kuru mums būtu jāiet," uzskata ministrs.

Jau ziņots, ka VVD izdevis lēmumu, ka līdz 10.maijam sašķidrinātais amonjaks no Ventspils ostas termināļa jāizved, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Savukārt līdz 29.aprīlim "Ventamonjakam" jāiesniedz VVD informācija, kā tiek plānota sašķidrinātā amonjaka izvešana no termināļa, un izvešanas grafiks.

Līdz amonjaka pilnīgai izvešanai un termināļa pilnīgai atbrīvošanai no amonjaka uzņēmumam jānodrošina sašķidrinātā amonjaka droša uzglabāšana.

Uzņēmums, sadarbojoties ar valsts iestādēm un kredītiestādēm, un izveidotā darba grupa, kur iesaistīta arī FKTK, strādā, lai kopīgi rastu vispiemērotāko risinājumu. 

LETA jau ziņoja, ka Krievijas karadarbības dēļ sankcijām pakļautais Ventspils ostas terminālis "Ventamonjaks" spēj vismaz līdz 15.maijam garantēt drošu amonjaka uzglabāšanu, bet par tālāko ir šaubas.

VVD jau iepriekš ir norādījis, ka drošība ir prioritāte, līdz ar to gadījumā, ja uzņēmums pats nespēs nodrošināt drošu uzglabāšanas procesu, valsts to pārņems, iespējams arī, lemjot par bīstamās preces atsavināšanu un atbildības uzņemšanos par šo kravu.

Vairāk nekā puse jeb 55% "Ventamonjaka" kapitāldaļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Uralchem Freight Limited Kipra", kura patiesais labuma guvējs ir Mazepins. Savukārt 45% pieder Latvijā reģistrētam uzņēmumam "Halcyon Capitals", kurā kā patiesais labuma guvējs ir norādīts bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

Uzņēmums "VK Terminal Services" pieder kompānijai "VK Tranzīts", kuras lielākie īpašnieki pastarpināti ir Austriņš, Svetlana un Vladimirs Bespalovi, Jūlija Butrika, Egita Skuja un Sanda Dabare.