Malkas cenas ir dubultojušās. Kas mūs sagaida rudenī?
Pēdējā laikā strauji pieaugušas malkas cenas. Taču Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MEKA) Informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs intervijā portālam Jauns.lv prognozēja, ka šogad liels cenu kāpums vairs nav sagaidāms.
“Galvenais, ko visi jūt, ir tas, ka pieaug malkas cenas. Var teikt, ka cenas ir dubultojušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Iemesls ir vienkāršs: tā pamati ir meklējami pagājušā gada rudenī, kad Eiropā pieauga dabasgāzes cena. Zinām, ka dabasgāze sadārdzinājās gandrīz piecas reizes,” speciālists atgādināja.
Tas ietekmēja arī malkas cenas
Dabasgāzes cenas pieaugums sāka pakāpeniski ietekmēt arī granulu tirgu Eiropā. Līdz ar to decembrī granulu cena bija dubultojusies. Līdz brīdim, kad mums resursu plūsma bija tāda pati, kā tā bija iepriekš, šķeldas un malkas iepirkumu cenas Latvijā gandrīz nemainījās.
Bet pagājušā gada oktobrī, novembrī un decembrī faktiski apstājās šķeldas imports no Baltkrievijas. Mēs nebijām importējuši daudz (aptuveni 15-20% no patēriņa), bet īslaicīgi tirgū vienkārši pazuda apjomi. Līdz ar to, lai koku, šķeldu un malku dabūtu, granulu ražotāji bija spiesti savā starpā cīnīties par resursiem un veica papildus piemaksas, lai nodrošinātu savu darbu. Liela aukstuma dēļ papildus šķeldas apjomi bija vajadzīgi arī Latvijas siltumražotājiem.
Tādējādi decembrī, janvārī un februārī mēs redzējām strauju cenu kāpumu gan šķeldai, gan malkai, Krasavcevs teica.
Augstas cenas saglabāsies arī turpmāk
Pašlaik var prognozēt, ka granulu cenas, visticamāk, saglabāsies tādā pašā augstā līmenī visu šo gadu. “Es nedomāju, ka cenas samazināsies.” Līdz ar to tik pat augstas cenas mēs redzēsim arī malkai un šķeldai.
“Bet jebkurā gadījumā šis cenu kāpums ir krietni mazāks nekā dabasgāzei. Dabasgāze maksā 110-120 eiro par megavatstundu, bet granulas maksā 50-60 eiro par megavatstundu.” Granulu izmantošana joprojām ir izdevīgāka nekā dabasgāzes lietošana, speciālists norādīja.
Kā malka tirgu ietekmē Ukrainas karš un ar to saistītie notikumi?
Krasavcevs atbildēja: “Manuprāt, absolūti nekā tādā ziņā, ka mēs no Ukrainas neko neimportējam. Baltkrievija jau pagājušajā gadā ieviesa ļoti lielas eksporta nodevas šķeldai, un mēs jau bijām faktiski gatavi tam, ka šķeldas nebūs vai tā būs dārgāka. Bet tagad Eiropas Savienība nolēma, ka vispār nebūs.
Arī Krievija pieņēma lēmumu, ka viņi šķeldu un apaļkoku neeksportēs. Bet mēs no Krievijas ne malku, ne šķeldu nebijām pirkuši. No Baltkrievijas bijām pirkuši, bet apjomi bija 10-20% no tirgus. Tā nebija ne trešdaļa, ne puse no piedāvājuma.”
Mierina, ka ar savu malku pietiks
“Jebkurā gadījumā mums savu resursu pietiks. Tiešām pietiks! Par to nav jāuztraucas. Nebūs tā kā ar dabasgāzi, ka pēkšņi ir jāmeklē pa visu pasauli. Mums savi koki ir, cērtam mēs pietiekami daudz, arī eksportējam. Gan šķelda, gan malka, gan granulas mums ir,” viņš teica.
Vienlaikus iedzīvotājiem jārēķinās, ka cena šogad nekļūs zemāka. “Pagaidām izskatās, ka nē. Es neticu, ka tā samazināsies.”
Visticamāk, lielu sadārdzinājumu nebūs
Taču arī lielam sadārdzinājumam tuvākajā laikā nevajadzētu būt. “Granulu tirgū liela daļa darījumu notiek ar ceturkšņa vai gada līgumiem. Principā, ja cenas ir piefiksētas, tās mainās ne biežāk kā reizi ceturksnī vai pat pusgadā.
Noteikti uz otro ceturksni nekas nemainīsies, bet to, kas būs otrajā pusgadā, mēs redzēsim aptuveni jūlijā. Bet es domāju, ka cenas saglabāsies aptuveni tādas pašas.”
Pat, ja degvielas cenas dubultosies, malka nekļūs daudz dārgāka
Runājot par elektrības, degvielas un gāzes cenu pieaugumu, Krasavcevs norādīja, ka degviela, kas vajadzīga mežistrādei, veido aptuveni 10% no cenas. “Pat, ja cenas degvielai dubultosies, malkas un šķeldas cena pieaugs vēl par 10%, bet ne vairākas reizes.
Savukārt, ja runājam par ražošanu, tur enerģija kā tāda meža nozares un kokapstrādes uzņēmumos pārsvarā tiek iegūta no tās pašas šķeldas, tāpēc tas neko īpaši neietekmē.”
Elektrības cenu kāpums gan ietekmē nozares uzņēmumus vairāk, bet ne tik dramatiski kā metālizstrādājumu ražošanas vai kādā citā energoietilpīgā jomā. “Tik traki nav. Galvenais, lai enerģija būtu, tad viss notiks.”
Labas prognozes šim gadam
“Man liekas, ka lielākais cenu kāpums jau ir noticis, un vairāk vismaz šogad neko traģisku cenas ziņā nesagaidām. Saprotam, ka otrajā pusgadā būs dārgāks viss, kas saistīts ar ēšanu, kā arī elektrība būs dārgāka, bet granulu un malkas cenas paliks tādā pašā līmenī. Cenu lēciens jau ir noticis,” speciālists rezumēja.
Viņš piekrita, ka tā ir laba ziņa iedzīvotājiem: vismaz vienā jomā nav sagaidāms straujš cenu pieaugums.
