Reliģiskais skandāls turpinās: Tieslietu ministrija nevērtēs mācītāja Bitāna ultimāta likumību
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) nevērtēs Liepājas svētās Annas luterāņu draudzes mācītāja Jāņa Bitāna prasību jaunlaulātajiem pirms kāzām uzrādīt apliecinājumu par parakstīšanos par grozījumiem Satversmes 110. pantā. Ministrija norāda, ka šai gadījumā tai “nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā”.
Liepājas svētās Annas draudzes mācītājs pagājušās nedēļas nogalē savā “Facebook” profilā ierakstīja politiski motivētu prasību, ka jaunlaulātajiem pirms “mūža zvēresta” došanas Dieva priekšā pie šīs draudzes altāra jābūt parakstījušamies par grozījumiem Satversmes 110. pantā, kas pieprasa Latvijas pamatlikumā strikti noteikt, ka valsts leģitimē tikai tādu ģimenes modeli, kas balstīts vīrieša un sievietes savienībā, no ģimenes jēdziena izslēdzot homoseksuālas attiecības.
Ultimāts jaunlaulātajiem
Neizpratni par vienu no savas pilsētas garīdznieka ultimatīvo prasību izteica kustības “Par!” Liepājas nodaļa, kura tieslietu ministram adresēja atklātu vēstuli, norādot, ka “…konkrētas draudzes mācītājs patvaļīgi ir izvirzījis prasības, kas nav saskaņā ar konfesijas noteikumiem, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu un ir pretrunā ar Satversmi”.
Ministrijai tika jautāts, vai šādu prasību izvirzīšana no mācītāja puses ir likumīga, un vai konkrētais mācītājs, faktiski pildot valsts deleģētu funkciju, nav pārkāpis kompetences robežas, prasot pierādījumus par personīgo viedokli un pierādījumus par tā izteikšanu.
Ja tas tā ir, tad, vai valstij nebūtu jālemj par tiesībām reģistrēt laulību atņemšanu mācītājam Bitānam? Jāuzsver, ka Tieslietu ministrija, atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam, kārto reliģisko organizāciju attiecības ar valsti un arī atbild par civilstāvokļu aktu, tostarp laulību reģistrāciju, ko valsts deleģējusi arī astoņām reliģiskajām konfesijām, tostarp arī Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), ko pārstāv Bitāns.
Ministrija: “Nav tiesību iejaukties reliģiskajā darbībā”
Jauns.lv jautāja, kā Tieslietu ministrija un tās vadītājs reaģējis uz šo kustības “Par!” vēstuli. Ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Rimšāne atbildēja:
“Tieslietu ministrija norāda, ka laulību reģistrācijas kārtību Latvijas Republikā nosaka Civillikums un Civilstāvokļa aktu likums. Tiesiskais regulējums paredz, ka laulības reģistrāciju var veikt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, kā arī tajā draudzē, kuras locekļi ir laulājamie pie savas konfesijas garīdznieka pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.
Tādējādi personai ir dota rīcības brīvība izvēlēties noslēgt laulību pie mācītāja vai dzimtsarakstu nodaļā. Mācītāja atteikums noslēgt laulību nenozīmē, ka personai tiesības uz laulību ir liegtas. Laulību iespējams noslēgt arī dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši Civillikuma un Civilstāvokļa likuma noteikumiem.
Ņemot vērā Reliģisko organizāciju likumā norādīto, viens no valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamatiem min to, ka valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā, kas nozīmē, ka arī nevērtē citus apstākļus un nosacījumus, ko kādas konfesijas garīdznieki lūdz personām, kuras plāno stāties laulībā.
Atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam reliģisko organizāciju darbības atbilstību normatīvajiem aktiem uzrauga tiesībaizsardzības iestādes. Gadījumā, ja kāds uzskata, ka reliģiskās organizācijas darbība neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai citiem normatīvajiem aktiem, ir iespēja vērsties tiesībaizsardzības iestādēs.”
Mācītāja pašdarbība
Tikmēr kustības “Par!” Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Zupa Jauns.lv norādīja, ka, konsultējoties ar teologiem un reliģijas lietu pārzinātājiem, ir noskaidrojis, ka mācītāja Bitāna prasība jaunlaulātajiem ir pretrunā ar kārtību, kāda valda LELB:
“Par konkrēto situāciju esam runājuši arī ar praktizējošu mācītāju, Latvijas Universitātes teoloģijas profesori un kapelāni. Neminot viņu vārdus, varu atklāt dažas no reakcijām: mācītāja Bitāna rīcībā ir saskatāmas pretrunas ar LELB Sinodes 2001. gada kazuālprasībām, kuras pastorālu iemeslu dēļ drīkst mīkstināt, bet ne pastiprināt.
Tāpat publiskotais tiek vērtēts kā iespējams LELB Satversmes pārkāpums, politiska rīcība (kuru nedrīkst jaukt ar baznīcā notiekošajām svētdarbībām) un pašdarbība, kā arī iespējams valsts deleģēto funkciju pārkāpums. Manuprāt, interesants arī bija izskanējušais retoriskais jautājums par to, kā tiks pārbaudīta pāru “morālā stāja”, kad parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem būs noslēgusies? Vai prasot balsot par kādām konkrētām politiskajām partijām vai konkrētiem kandidātiem?”
Parakstus vāks līdz 29. jūlijam
Jauns.lv jau rakstīja, ka garīdznieka prasība jaunlaulātajiem bija izteikta tādēļ, ka “dabiskas ģimenes izpratne ir nosacījums svētītai laulībai un ģimenei. Simpatizēšana, koķetēšana vai lojalitāte LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu) ideoloģijai ir šķērslis laulības svētībai baznīcā”.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags Liepājas mācītāja prasījumā nekādu pārkāpumu nesaskatīja, Jauns.lv sakot: “Valsts noteikumos par laulību noslēgšanu nav ierobežojošu nosacījumu, ko mācītājs drīkst vai nedrīkst papildus prasīt. Pēc mūsu noteikumiem mācītājs pārbauda pāru piederību baznīcai un draudzei, arī pēc būtības. (..) Mūsu noteikumi dod draudzes mācītājam pastorālu brīvību. Tā kā mācītājs Jānis Bitāns neko nav pārkāpis. Jautājums par grozījumiem Satversmes 110. pantā nav politisks, bet vērtību jautājums.”
Jāatgādina, ka parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu par Satversmes 110. panta grozīšanu notiks līdz 29. jūlijam un to ierosinājusi konservatīvā “Latvijas vīru biedrība”. Lai šāds referendums notiktu, ir nepieciešama vismaz desmitā daļa balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstu. Tā kā parasti luteriskajā baznīcā laulības nenotiek no Pelnu dienas (septītā trešdiena pirms Lieldienām; parasti februārī) līdz Lieldienām – Lielā gavēņa laikā, tad tagad baznīctēviem ir iespēja dievnamos veikt attiecīgu politisku aģitāciju precēties kāro starpā.
