Latvija varētu noteikt nacionālas sankcijas pret Krievijas agresiju atbalstošām personām

Ministru kabinets uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā tika izklāstīta esošā situācija un priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai, lai Latvijas publiskajos reģistros pilnvērtīgi ieviestu Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas.

Atbilstoši Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) 14.marta rezolūcijai, ņemot vērā nepieciešamību Latvijā pilnvērtīgi ieviest saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā noteiktās ES sankcijas, tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju uzdots nacionālā līmenī rast risinājumu, lai valsts uzturētos īpašumu reģistros tiktu iekļauta un atjaunota informācija par īpašumu atrašanos sankcionēto personu īpašumā vai kontrolē, kā arī nepieciešamības gadījumā piedāvāt risinājumus sistēmu pilnveidošanai.

Saskaņā ar Ministru prezidenta 23.marta rezolūciju, ņemot vērā Ministru prezidenta 14.marta rezolūcijā doto uzdevumu TM rast risinājumu attiecībā uz ES ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistīto sankciju ieviešanas procesu, TM uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par izstrādātajiem risinājumiem un priekšlikumiem sistēmas pilnveidošanai ar mērķi nodrošināt šo sankciju ieviešanu pēc būtības.

Līdz šim Tiesu administrācija kā vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis ir tiesām nosūtījusi informāciju par 56 nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, iepriekš informēja TM.

Tiesas 49 nekustamajiem īpašumiem veikušas aizlieguma atzīmi un tiesas turpina vērtēt un lemt par aizlieguma piemērošanu.

Otrdienas valdības sēdē satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) rosināja Ministru kabinetu sākt diskusiju par iespējām nepieciešamības gadījumā pārņemt valsts īpašumā sankcionētus Krievijas uzņēmumus. Satiksmes ministrs kā piemēru šajā jautājumā minēja "Gazprom Germania", kuru Vācijas enerģētikas tirgus regulators uz laiku pārņems savā kontrolē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda, ka šis jautājums tiešām būtu apskatāms padziļināti, pirmkārt, jau vērtējot sabiedriskās intereses - ja arestēto uzņēmumu rīcībā ir kādi bīstami objekti. Tāpat tas pats attiektos arī uz kritisko infrastruktūru, piemēram, dabasgāzes. 

Bordāns arī aicināja Ministru kabineta locekļus apdomāt ideju par konkrētas rīcības grupas izveidi sankciju jautājumu risināšanai, jo šie jautājumi ir ļoti komplicēti, tāpat arī ikdienas pienākumi TM darbiniekiem nav mazinājušies. Reizē arī jāņem vērā, ka personas, no kurām potenciāli varētu pārņemt īpašumus, varētu izmantot plašus resursus, lai novērstu šāda veida valsts rīcību.

"Mēs runājam par ļoti smalkām lietām - pārņemt īpašumus. Jo īpaši personām, kuras nav tās vienkāršākās un kurām netrūktu resursu darboties pretī tam, tā ir ļoti atbildīga lieta un prasa attiecīgu kapacitāti," sacīja Bordāns.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka šī ideja ir pētīšanas vērta, un pirmais posms šajā procesā viennozīmīgi būs tieši TM.

Tāpat valdības sēdes laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sacīja, ka arī Eiropas Savienības (ES) līmenī ir sākušās sarunas par iespējamu Krievijas sankcionētu aktīvu novirzīšanu Ukrainas valsts atjaunošanai pēc kara, tādēļ šajā jautājumā vēlāk būs nepieciešama arī valdībā apstiprināta nacionāla pozīcija.