Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ekspolitiķis neslēpj, ka kopš kara sākuma Ukrainā ārpolitikas tēmai pievērsies pastiprināti un dalās savā redzējumā par notiekošo pasaulē. Viņš uz to raugās ar citām izjūtām, jo izdzīvojis pēckara bērnību ar neizdzēšamām atmiņām par kara sekām. (Foto: Juris Rozenbergs)

"Šis karš mainīs pasaules kārtību," - Jānis Jurkāns prognozē nākotnes scenārijus 12

Politika
1. aprīlī 06:20 2022. gada 1. aprīlī 06:20
  Marta Martinsone | Žurnāls "Kas Jauns"
Atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (75) žurnālam "Kas Jauns" paudis savu nostāju par karu Ukrainā un prognozē nākotnes scenārijus, kas var skart arī Latviju.

Jurkāns jau vairāk nekā gadu vairs nedzīvo Latvijā - viņš apmeties uz dzīvi saulainajā Spānijā.

Ekspolitiķis neslēpj, ka kopš kara sākuma Ukrainā ārpolitikas tēmai pievērsies pastiprināti un dalās savā redzējumā par notiekošo pasaulē. Viņš uz to raugās ar citām izjūtām, jo izdzīvojis pēckara bērnību ar neizdzēšamām atmiņām par kara sekām.

Ticēja, ka diplomātija ņems virsroku

Pagājis mēnesis kopš kara sākšanās Ukrainā, un Jurkāns atzīst, ka tolaik neesot pieļāvis kara iespējamību. “Šī ir ļoti jūtīga tēma, un atzīšos, arī es neticēju, ka karš Ukrainā ir iespējams. Eiropā bija maz politisko apskatnieku, kas paredzēja Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Uz sarunām Kremlī cits pēc cita brauca Eiropas lielvalstu vadītāji, lai pārliecinātos, ka Krievija karot negrib. Pēc šādām vizītēm sarunās ar žurnālistiem viņi pauda neslēptu optimismu. Tomēr ASV līderu noskaņojums liecināja, ka karš ir neizbēgams – tika minēti pat konkrēti datumi. Tas, ka norādītajos datumos militārās darbības nesākās, tikai pastiprināja cerības, ka beigu beigās uzvarēs diplomātija. Arī prezidents Zelenskis apgalvoja, ka kara nebūs, jo karš ar Krieviju nozīmētu zaudēt Ukrainu,” saka Jurkāns.

Ekspolitiķis neslēpj, ka kopš kara sākuma Ukrainā ārpolitikas tēmai pievērsies pastiprināti un dalās savā redzējumā par notiekošo pasaulē. Viņš uz to raugās ar citām izjūtām, jo izdzīvojis pēckara bērnību ar neizdzēšamām atmiņām par kara sekām. (Foto: Juris Rozenbergs)

Ukraina jau ir uzvarējusi

“24. februārī Krievijas karaspēks ar Krievijas Federācijas padomes vienbalsīgu atbalstu iegāja Ukrainā, lai “panāktu Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju”. Iecerētais blitzkrieg ilgst jau mēnesi triju dienu vietā, un bez paredzētās uzvaras. Krievija negaidīja Ukrainas karavīru tik pašaizliedzīgu cīņu par savas valsts neatkarību un krievu karavīru zemo cīņas gribu. “Karot un nebaidīties mirt” vienmēr ir spēcīgāks arguments par “gatavību šaut, bet netikt nošautam”. Ar šo kara “mākslu” Krievija saskārās jau karā ar čečeniem deviņdesmitajos gados. Ukraina šobrīd parāda visai pasaulei, ka ir gatava par savu neatkarību cīnīties līdz pēdējai asins pilei. Ukraina jau ir uzvarējusi, parādot Krievijai savus asos zobus,” saka ekspolitiķis.

Viņš uzsver, ka šis karš mainīs pasaules kārtību: “Patiesībā šis nav Krievijas karš ar Ukrainu. Šis ir karš starp Krieviju un ASV. Šis ir karš par jauno pasaules kārtību, kurā mums būs jāiemācās dzīvot. Ukrainai šeit ir pakārtota loma.”

Latvija – liela pārbaudījuma priekšā

“Krievija Ukrainas “denacifikāciju” veic ar paņēmieniem, kādus nacisti lietoja Otrajā pasaules karā. Latviešiem, kas izgāja caur deportācijām, nav grūti iedomāties, ko nozīmē sakrāmēt mantiņas koferītī un doties nezināmā virzienā pretī nezināmām briesmām. Ukrainā mēneša laikā savus mājokļus bija spiesti pamest 10 miljoni iedzīvotāju. Apmēram 3,5 miljoni bēga uz kaimiņvalstīm, pārējie uz Ukrainas iekšieni. Šie ir Apvienoto Nāciju Bēgļu komisāra dati. Bēgļu miljoniem nav tikai emocionāls raksturs. Tas radīs grūti paredzamas ekonomiskas un politiskas problēmas,” skaidro Jurkāns. Viņš uzsver, ka Latvijai gaidāms liels pārmaiņu laiks. “Ir rūpīgi jādomā, kā “amortizēt” jaunradītos pārbaudījumus. Sevišķi jau tā saspīlētās starpnacionālās problēmas. Es neceru, ka pazudīs saukļi “Latviju latviešiem!””

Mums okupācijas draudu nav

“Es paredzu lielas galvassāpes krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, tās radīs pretkrieviski noskaņotie bēgļi,” bilst bijušais ministrs. “Vai Latvija spēs godam izturēt šo pārbaudījumu, kas tiks pareizināts ar vēl nepieredzēto dzīves dārdzību, tas ir atkarīgs no tolerances sliekšņa. No spējas mācīties harmoniju sevī un sabiedrībā. Vēl mums ir jāmācās sadzīvot ar lielo kaimiņu Krieviju. Kāda Krievija “pārnāks no kara”, mēs nezinām. Ko mēs zinām, ir tas, ka Krievijas sānu jutīsim vienmēr.” Jurkāns atzīst, ka nācies saņemt jautājumus, vai, viņaprāt, Latvijai var draudēt okupācija. “Es neticu tādai iespējamībai. Krievijas karadarbība Ukrainā saliedēja NATO, kas, aizvakar likās, teju, teju sadrups, kā arī parādīja problēmas Krievijas armijā. Manuprāt, Krievijai būs vajadzīgs labs laiks, lai sakārtotu savas militārās spalvas. Karot ar jebkuru NATO valsti nozīmētu “pasaules galu”. Un to negrib neviens! Pat Putins,” uzsver Jurkāns.

Kara traumas nav izdziedināmas

Jānis Jurkāns uzsver, ka vēl viena būtiska problēma ir karā gan fiziski, gan psihoemocionāli traumētie cilvēki. Šīs traumas esot paliekošas uz visu mūžu. “Sevišķi žēl bērnu, kas karu redzēja savām acīm. Bērnu, kas zaudēja savus vecākus un dzimtās mājas. Kara traumas nav izdziedināmas – ar tām jādzīvo visu atlikušo mūžu,” uzsver ekspolitiķis. Viņš kara sekas pats savulaik redzējis bērna acīm: “Es esmu pēckara bērns. Mēs ar puikām ložņājām pa sabumbotām ēkām, meklējām šaujamieročus. Viens otrs atrastai granātai gribēja redzēt, kas “lācītim vēderā”, un gāja bojā vai tika sakropļots. Toreiz kara sakropļotu cilvēku bija daudz. Uz ielām, sevišķi pie veikaliem, redzēja vīriešus sēžam uz paštaisītiem koka dēļiem – apakšā četri skrituļi – un lupatām apsietām delnām stūmjamies uz priekšu. Nekur tālu ar tādu braucamo pa smilšainām Pārdaugavas ielām gan aizstumties nevarēja... Psiholoģiski vissmagāk traumēti bija tie vīri, kas pārnāca mājās pēc gūsta. Te varētu stāstīt un stāstīt par dzīvi pēc kara, par ģimenēm bez vīriem un tēviem, par kaimiņu izpalīdzību un spēju izdzīvot, neraugoties ne uz ko…”

Cietēji būs visi

Jurkāns saka – pēc šī kara cietēji būs visi. Gan karā iesaistītās valstis, gan Eiropa. “Vispirms Ukraina, kas, neraugoties uz zaudētām teritorijām, būs saglabājusi savu valsti, to saliedējusi un parādījusi pasaulei, kā cīnīties par valsts neatkarību. Otrs uzvarētājs jau ir ASV, kas savas finansiālās problēmas risina uz Ukrainas un Eiropas rēķina. Būs liela dzīves dārdzība visā Eiropā. Galvenais zaudētājs ir Eiropa, kurai būs jāmācās dzīvot ar ļoti cieši savilktām jostām. Neviens nav izgājis no kara ar lielu pārticību. Lieli cietēji būs arī kara izraisītāji. Krievijas lielākajai daļai iedzīvotāju nav jāmācās dzīvot pieticīgi un bez Rietumos saražotām mantiņām, viņi tā visu laiku dzīvojuši. Patiesībā lielākie mantiskie zaudētāji ir Krievijas miljardieri. Bet pārsvarā tie ir apsviedīgi cilvēki, kas pamanīsies labiekārtoties kādā siltā valstiņā. Ne jau Abramovičs brauks uz Čukotku ziemeļbriežus audzēt vai Ališers Burkhanovičs Usmanovs Uzbekijā audzēs aitas,” nosaka Jurkāns.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!

 

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievijas karavīri Harkivas virzienā atsakās doties uzbrukumā 35
Kā latviešu aktrises pazaudēja Emīlijas Benjamiņas māsas briljanta gredzenu
Redzams kartē, taču policija meklēt nesteidzas: Vanagu ģimene piedzīvo detektīva cienīgu atgadījumu 4
Skatīt visus komentārus