Par jaunietes noslepkavošanu Ģertrūdes ielā piespriež 15 gadu cietumsodu
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien divus vīriešus atzina par vainīgiem jaunas meitenes noslepkavošanā, izmetot viņu pa logu, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus un uzliekot pienākumu izmaksāt mirušās jaunietes mātei ap 100 000 eiro kompensāciju.
Sākotnēji tiesa Marisam Švābem un Andrejam Dargiļam piesprieda 18 gadu cietumsodu ar trīs gadus ilgu policijas uzraudzību, tomēr, ņemot vērā ilgo tiesvedības gaitu, tika lemts piespriesto sodu saīsināt par trīs gadiem. Tiesa abiem vīriešiem piesprieda 15 gadu cietumsodus ar 2,5 gadus ilgu policijas uzraudzību. Pirmā tiesas sēde šajā lietā notika pirms aptuveni sešiem gadiem - 2016.gada februārī.
Notiesātajiem ir jāizmaksā morālā kompensācija mirušās jaunietes mātei - 80 000 eiro apmērā, kā arī materiālo kompensāciju 20 501 eiro apmērā.
Bojāgājušās meitenes māte Ina Meija pauda, ka ir gandarīta par tiesas spriedumu, un norādīja, ka visus šos gadus viņa ir cīnījusies par taisnību, nevis par kādas kompensācijas saņemšanu. Viņa norādīja, ka abi notiesātie ir bezdarbnieki un nekādu kompensāciju viņa, visticamāk, nesaņems.
Apsūdzībā norādīts, ka abi apsūdzētie un bojāgājusī sieviete slepkavības dienā kopīgi lietojuši alkoholiskos dzērienus, bet vēlāk kompānijas starpā izcēlies strīds. Tā rezultātā vīrieši satvēruši sievieti un izmetuši no piektā stāva. Kriminālprocesa gaitā netika noskaidroti nozieguma motīvi.
Apsūdzētie savu vainu noziegumā neatzina. Cietušie pieteica kaitējuma kompensācijas vairāk nekā 510 000 eiro un 303 000 eiro apmērā, ko apsūdzētie neatzina.
Švābe bija bojāgājušās draugs, ar kuru viņai bija attiecības, bet Dragiļs - viņa paziņa. Apsūdzība abiem vīriešiem uzrādīta pēc Krimināllikuma 117.panta 10.punkta, proti, par slepkavību, ja to izdarījusi personu grupa. Par šādu noziegumu personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Mirušās jaunietes māte pastāstīja, ka ilgus gadus izmeklēšana virzījās tikai uz pašnāvības versiju, kaut jau no 2008.gada tā tika izslēgta ar lietā esošiem pierādījumiem - trasoloģisko ekspertīzi, ko vēlāk apstiprināja arī izmeklēšanas eksperiments ar manekeniem, un poligrāfa ekspertīzi vienai no apsūdzētajām personām. Pašnāvības versiju esot izslēgusi arī starptautiskā ekspertīze, kura vēlreiz apstiprinājusi Latvijas ekspertu slēdzienus par slepkavību personu grupā.
Jau ziņots, ka, neņemot vērā poligrāfa jeb melu detektora ekspertīzes rezultātus un citus pierādījumus, kas varētu liecināt par izdarītu slepkavību, Valsts policija 2013.gada beigās pēc vairāk nekā piecu gadu izmeklēšanas izbeidza kriminālprocesu par gadījumu, kad mīklainos apstākļos Rīgā no kāda Ģertrūdes ielas nama piektā stāva loga izkrita, izlēca vai tika izmesta jauna sieviete.
Kriminālprocess tika izbeigts, jo policija toreiz atzina, ka bojāgājusī Inga Vinogradova izdarījusi pašnāvību, tomēr viņas māte Meija joprojām pauda pārliecību, ka sievieti pa logu izmetis viņas dzīvesbiedrs kopā ar savu draugu. Bojāgājušās sievietes tuvinieki prokuratūrā pārsūdzēja policijas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Prokuratūra atcēla policijas lēmumu, jo uzskatīja, ka tas ir priekšlaicīgs un nepamatots, un pēc tam lieta jau nonāca līdz tiesai.
