NBS pulkvedis: Krievijas armija mēģina atgūties no pirmatnējā šoka par neizdevušos zibenskaru

Naglis, kurš savulaik arī bija NATO spēku integrācijas vienības Latvijā komandieris, atzina, ka, pateicoties ukraiņu varonībai, Krievijas spēku virzīšanās par sauszemi ir problemātiska, tāpēc patlaban karadarbībā operacionāli-stratēģiskā līmenī iestājies atelpas brīdis.

Tas varētu nozīmēt, ka vai nu tiek meklēti papildspēki zaudējumu aizvietošanai, vai arī krievi mēģina mainīt taktiku.

"Man šķiet, ka Krievija mēģina pārgrupēties un atsvaidzināt savus spēkus. Visticamāk, atteikušies no plāniem par pilsētu šturmēšanu. Acīmredzot viņi mēģinās lielākās pilsētas ielenkt un tad terorizēt ar bombardēšanu un humānās krīzes izraisīšanu. Tāpat Krievija, visticamāk, koncentrēsies uz plašāku Ukrainas apgabalu ieņemšanu. Patlaban ir tāds atelpas brīdis, jo jāatgūstas no pirmā šoka un jāpapildina rezerves, ja tās, protams, Krievijai vēl ir. Es pieļauju, ka Krievijai vēl ir rezerves," norādīja Naglis.

Rezervju papildināšana nav izslēgta, Krievijā izsludinot mobilizāciju, taču tas būtu galējs solis un patlaban izskatās, ka krievi vēl bez šī pasākuma varētu atrast rezerves, jo Krievijai ir lieli bruņotie spēki. Šajā apstāklī gan pastāv jautājums, cik šie spēki ir sagatavoti un kaujasspējīgi.

Patlaban tas vairāk izskatās pēc psiholoģiskā faktora, ar ko mēģina pabiedēt ukraiņus - līdzīgi kā tas notiek ar tā dēvētajiem "kadiroviešiem".

Lai arī izskanējis, ka Krievija Sīrijā it kā savervējusi desmitiem tūkstošu kaujinieku karam Ukrainā, Naglis vērsa uzmanību, ka, pirmkārt, sīriešiem noteikti nebūs kaujas tehnikas. Otrkārt, sīrieši ir prasmīgi karotāji apdzīvotās vietās, taču neviena liela pilsēta Ukrainā vēl nemaz nav ieņemta, tāpēc nāksies karot stepēs, pļavās un mežos. Treškārt, Ukrainā ir aukstāks klimats nekā Sīrijā un paralēli vēl tam pastāv valodas barjera un karotāju sagatavotības jautājumi.

Apsveicami ir izskanējušie plāni par vēl modernāku un smagāku rietumvalstu ieroču piegādēm Ukrainai, tomēr Naglis nedomā, ka tiem būs izšķiroša loma kara iznākumā.

Šie ieroči ļautu efektīvāk cīnīties un dotu ukraiņiem morālu impulsu, tomēr kara gaitas pavēršanai par labu ukraiņiem nepieciešami risinājumi politiskā un diplomātiskā līmenī, kā arī ekonomiskās sankciju iedarbība. Tāpat nav noliedzams, ka ukraiņiem būtu nepieciešamas ilgāks laiks sarežģītāku ieroču lietošanai.

Runājot par kara tālākajiem iespējami sliktākajiem scenārijiem, Naglis norādīja, ka krieviem viens sliktākais scenārijs jau ir piepildījies, proti, krieviem zibenskarš nav izdevies un ir lieli zaudējumi.

Krievi diezin vai atteiksies no sava galvenā stratēģiskā mērķa - politiskās varas nomaiņas Ukrainā, turklāt pašreiz konflikts ir starp divām valstīm, lai arī Baltkrievija savu teritoriju ļauj izmantot Krievijas karaspēkam. Slikts scenārijs iestātos, ja Baltkrievija ar savu karaspēku iebruktu Ukrainā, jo tas pavērtu ceļu plašākam reģionālam konfliktam.

Tāpat karš saasinātos, Krievijai pielietojot ķīmiskos ieročus, jo tad starptautiskajai sabiedrībai būtu ļoti nopietni jāreaģē uz šādu pavērsienu. Savukārt kodolieroču žvadzināšana vairāk izskatās pēc pabiedēšanas, lai gan arī šis faktors joprojām jāpatur prātā.

Pastāv tikai jautājums, cik ātri pienāks kara beigas un cik lieli upuri vēl būs jānes.

"Es neparedzu vēl tik ātru šī konflikta noregulējumu, jo nedomāju, ka Vladimirs Putins apstāsies. Viņam ir nepieciešams vismaz kaut kāds ieguvums, tāpēc karš varētu turpināties. Cik ilgi - to vēl neviens nevar prognozēt, pat neskatoties uz rietumvalstu sankcijām un Krievijas armijas zaudējumiem," uzsvēra Naglis.

Patlaban ukraiņi pamatā cīnās no aizstāvības pozīcijām, taču patlaban viņiem nav tik lielu spēku un resursu, lai veiktu plašus operacionāla līmeņa uzbrukumus.

Naglis nenoliedza, ka daudziem rietumvalstīs bija radies iespaids par Krievijas mācīšanos no iepriekšējiem karu kļūdām un tās armijas lielāku varenību, tomēr karš Ukrainā apliecinājis pretējo.

Tajā pašā laikā rietumvalstis nevarot novērtēt par zemu Krievijas spēkus, jo krieviem ir arī pietiekami elitāras un labi apmācītas vienības. "Ja ir slikta vadība, pārrēķināšanās un iztrūkumi apgādē, tad tas karā nestrādā. Man, piemēram, ir grūti izskaidrot, kāpēc krievi izvērsa tik plašu fronti," nobeigumā piebilda Naglis.

Jau ziņots, ka 24. februārī Krievija sāka plašu iebrukumu Ukrainā. Kremlis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka brīvprātīgie, tai skaitā no Sīrijas, ir laipni gaidīti cīnīties Krievijas armijas pusē karā Ukrainā.

Londonā bāzētā sīriešu cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) paziņojusi, ka Krievija Sīrijā savervējusi desmitiem tūkstošiem kaujinieku karam Ukrainā. Tikmēr Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka Krievija karam Ukrainā ir savervējusi apmēram tūkstoti algotņu no Sīrijas.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka ir savervēti aptuveni 1000 brīvprātīgo no Sīrijas prezidenta Bašara Asada armijas un no kaujinieku grupējuma "Hezbollah".

Galvenā prasība savervētajiem ārvalstu kaujiniekiem ir kaujas darbību pieredze pilsētās. Ir gan saņemta informācija, ka šo kaujinieku mērķis ir nevis piedalīties kaujas darbībās Ukrainas teritorijā, bet izmantot iespēju iekļūt Eiropas valstīs.

Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.