“Latvijskie Vesti” nedrukā asiņainā Ukrainas kara foto, jo tas var negatīvi ietekmēt "lasītāju pašsajūtu"
Viena no populārākajām Latvijas krievu nedēļas avīzēm “Латвийские вести” (“Latvijas Vēstis”) nedrukā reportāžas un foto no asiņainā Krievijas-Ukrainas kara, jo tas varot negatīvi ietekmēt tās lasītāju veselību un emocionālo pašsajūtu.
Šādu “informācijas slēpšanas” politiku varētu pieņemt, ja tas būtu bērnu izdevums vai laikraksts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet ne avīze, kas pretendē uz starptautiska laikraksta statusu.
Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā
Jauns.lv pagājušajā nedēļā pārskatīja vairākus Latvijas krievu preses izdevumus, lai pārliecinātos, kā tie apraksta situāciju Ukrainā. Pēc būtības avīzes bija nostājušās frontes abās pusēs. Vienas (“MK Latvija”) izlikās karadarbību vispār nemanām, bet citas (“Сегодня”) atkal savas pirmās lappusēs atainoja kara šausmas, nosodīja agresoru un izteica atbalstu Ukrainai.
Bija arī tā saucamie “mērenie” preses izdevumi, kas savās slejās nosodīja karu, bet pat ne ar ziņu drusku neaprādīja Ukrainā notiekošo, vārdu sakot, aprobežojās tikai ar oficiāliem vēstījumiem no valstīm, kur karadarbība nenotiek.
Daudzstāvu dzīvojamā ēka Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, kuru 2022. gada martā iznīcināja Krievijas raķetes
Uzskatāms piemērs bija “Латвийские вести” 9. marta numurs, kura iekšlapās gan bija ziņas par Ukrainu – un ne viena vien, arī karš nosaukts par karu. Bet starp tām nebija, piemēram, reportāžas vai ziņas no pašas Ukrainas. Bija raksti par sankcijām, par to, ka notikumiem Ukrainā nevajadzētu šķelt Latvijas tautu – krievus un latviešus, publicēta Saeimas deklarācija par atbalstu Ukrainai, aicinājumi apturēt karadarbību, intervija ar eiroparlamentārieti Andri Ameriku, kurš nosoda karu Ukrainā. Izdevēju interneta mājaslapā gan varēja atrast kara ainas, bet drukātajā variantā gan nē.
Jauns.lv “Латвийские вести” redakcijai jautāja, kāpēc viņu laikrakstā nav publikācijas par kara zvērībām un liecībām pašā Ukrainā, stāsti par ukraiņu bēgļiem Latvijā. Krievu laikraksta redakcija Jauns.lv atbildēja:
“Mēs, tāpat kā visi civilizētie cilvēki, bijām samulsuši un šokēti par Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Daudziem mūsu darbiniekiem ir radinieki Ukrainā, mums nav vienaldzīgs viņu liktenis, un mēs nevaram bez sāpēm reaģēt uz notiekošo. Mēs neatbalstām un nosodām jebkuru agresiju pret cilvēci. Taču mēs neuzskatām par iespējamu spekulēt ar cilvēku jūtām un raisīt viņos naidu un agresiju, publicējot asiņainas detaļas.
Vēršam uzmanību, ka lielākā daļa laikraksta “Latvijskie Vesti” lasītāju ir gados veci cilvēki, kuriem mūsu laikraksta lappusēs atrast detalizētākas ziņas par jebkādām zvērībām būtu šoks, kas negatīvi var ietekmēt viņu veselību un pašsajūtu. Vienlaikus mēs viņiem neslēpjam Latvijas valsts un citu Eiropas un pasaules valstu nostāju attiecībā uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, un plānojam arī turpmāk informēt savus lasītājus par Ukrainā notiekošajiem militārajiem notikumiem un ar to saistītajiem notikumiem Latvijā.”
Kara plosītā Ukrainas pilsēta Irpiņa 2022. gada marta sākumā
Krievijas spēku radītais posts Ukrainā
Sociālajos tīklos sāk parādīties arvien vairāk foto un video no apdzīvotām vietām Ukrainā, kur pēc Krievijas veiktām apšaudēm iedzīvotājiem atklājas ...