Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Plaģiātismu saturošās lappuses šajā tabulā ir iekrāsotas sarkanā krāsā. (Foto: http://wiki.dissernet.org/)

 

Kārtējais plaģiātisma skandāls Latvijas augstskolās

Tava izglītība
14. martā 07:50 2022. gada 14. martā 07:50
  Kārlis Seržants | Kas Jauns Avīze
Krievijas akadēmiskā godīguma un pretplaģiāta aktīvistu apvienība Dissernet.org savā mājas lapā ir ievietojusi pētījumu par Baltijas Starptautiskās akadēmijas docentes Svetlanas Derukas disertāciju. No pētījuma izriet, ka ļoti būtisku daļu sava doktordarba viņa ir pārkopējusi no piecus gadus iepriekš tapušas doktora disertācijas. Augstskolas vadība šajā sakarībā nekādas sankcijas pagaidām veikt neplāno.

Nokopēta vairāk nekā trešdaļa disertācijas

Apvienība Dissernet plānveidīgi nodarbojas ar negodīgas prakses atmaskošanu Krievijas augstskolās un savas darbības laikā ir atmaskojusi vairāk, nekā 11 tūkstošus plaģiātisma gadījumus. Atmaskoto vidū ir bijuši gan mācībspēki, gan augsta ranga politiķi, ieskaitot Krievijas Valsts domes deputātus. Darbu pārbaude notiek, izmantojot datorizētas pretplaģiātisma programmas, tāpēc nevar apgalvot, ka darbs tiek veikts subjektīvi. Kas tad ir konstatēts Svetlanas Derukas darbā?

Plaģiātismu saturošās lappuses šajā tabulā ir iekrāsotas sarkanā krāsā. (Foto: http://wiki.dissernet.org/)

Deruka 2009. gada 23. novembrī  Krievijas Federācijas valdības Likumdošanas un salīdzinošo tiesību institūtā ir aizstāvējusi juridisko zinātņu kandidāta disertāciju “Saimniecisko biedrību veidošana Krievijas Federācijā un komercbiedrību veidošana Latvijas Republikā.” Disertācija ir 189 lappuses gara, taču no tām 40 lappuses nav analizētas, jo attiecas uz ievadu, literatūras sarakstu, pielikumiem, kā arī zīmējumiem un dažādām tabulām. Interesanti, ka visam Derukas plaģiātismā izmantotajam tekstam uzrādās tikai viens avots – Natālijas Kozlovas doktora disertācija “Juridiskās personas tiesiskā subjektivitāte Krievijas civiltiesībās”, kura  ir aizstāvēta 2004. gadā. 

No analizētajām 149 lappusēm 79 lappusēs ir konstatētas lielāki vai mazāki tekstu pārkopēšanas gadījumi, pie kam daudzās lappusēs to apjoms ir lielāks par 50%. Šo apjomu lieliski var redzēt grafiskajā disertācijas attēlojumā un to jebkurš interesents var apskatīties, izmantojot interneta saiti wiki.dissernet.org/wsave/DerukaSI2009.html. Atverot šo failu, parādās tabula, kurā plaģiātismu saturošās lappuses ir iekrāsotas sarkanā krāsā. Savukārt uzklikšķinot atsevišķi uz katras tabulā norādītās lapaspuses, var apskatīties arī konkrēti plaģiātismā izmantoto tekstu. Pēc virspusēja vērtējuma, Derukas disertācijā no Kozlovas disertācijas aizņemtais teksts ir vismaz 40% un tas viennozīmīgi ir vērtējams, kā liela apjoma plaģiātisms.

“Kas Jauns Avīze”, izmantojot sociālo tīklu starpniecību, mēģināja noskaidrot arī pašas Derukas viedokli par šo situāciju, taču nekādu atbildi tā arī nesaņēmām.

Plaģiātu neatbalstām, bet Deruku paši nevērtēsim

“Kas Jauns Avīze” vērsās pēc skaidrojuma Derukas darba vietā, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA), kur, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju,  viņa studentiem pasniedz kursu “Eiropas Savienības tiesības”.

Atbilde, kuru parakstījusi BSA rektora pienākumu izpildītāja Svetlana Smane, ir visai pārsteidzoša un nonāk pretrunā ar akadēmijas deklarēto akadēmiskā godīguma principu;  “Akadēmiskās informācijas centrs 24.11.2010. paziņoja Svetlanai Derukai par izsniegta dokumenta pielīdzināšanu Latvijā izsniegtajam doktora diplomam. Svetlana Deruka BSA akadēmiskā personāla sastāvā ir docenta amatā un 13 gadu laikā nebija iemesla apšaubīt viņas godīgumu un apzinīgumu. BSA neatbalsta plaģiāta pielietošanu un BSA ētikas kodeksa neievērošanu jebkurā darbībā. Par iespējamo plaģiāta esamību Svetlanas Derukas zinātņu kandidāta disertācijā var spriest tikai Krievijas Federācijas oficiālās struktūras.”

“Kas Jauns Avīze” vērsās arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) un vecākā eksperte Jana Veinberga apstiprināja: “IKVD, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi iesniegumu par iespējamu plaģiātu BSA docentes disertācijā. Šobrīd notiek minētā iesnieguma izskatīšana, tostarp ir pieprasīta informācija no BSA un Akadēmiskās informācijas centra.”

Tiesnesis pazaudē darbu

Līdzīgs plaģiātisma skandāls notika arī aizvadītā gada nogalē, kad šajā pašā Dissernet tika publicēts pētījums par Daugavpils tiesas tiesneša un pasniedzēja Arvīda Ozerska Sanktpēterburgā 2008. gadā aizstāvēto disertāciju. Pētījumā tika konstatēts, ka darbā “Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos” plaģiātisma apjoms ir teju vai 75% un tas faktiski norakstīts no divus gadus agrāk tapuša Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā. Sākotnēji Ozerskis šim vērtējumam īsti nepiekrita, stāstot, ka viņa darbs saturiski atšķiras un juceklis radies, nepietiekamā apjomā iekļaujot atsauces. Tomēr viņš izlēma no tiesneša amata atkāpties un pēc viņa iesnieguma, Saeima viņu 16. decembrī no tā arī atbrīvoja.

Atgādināsim arī visai skaļo  skandālu saistībā ar prokuroru Uldi Cinkmani, kuram par plaģiātismu tika atņemts bakalaura diploms, tomēr saglabājot maģistra diplomu. Šobrīd Cinkmanis ir iesūdzējis tiesā Latvijas Universitāti (LU), uzskatot, ka mācību iestādei nebija tiesību tā rīkoties. “Kas Jauns Avīze” zināms, ka LU Juridiskajā fakultātē jau vairāk nekā pirms gada ir iesniegti papildus materiāli par iespējamo plaģiātismu arī viņa maģistra darbā, taču nesaprotamu iemeslu dēļ to izskatīšana tiek novilcināta.

Jāatzīmē, ka līdz šim neviens normatīvais akts nosaka augstskolām plaģiātisma novēršanu par tiešu pienākumu, līdz ar ko tā konstatēšanas un novēršanas standarti dažādās valsts akreditētajās augstskolās ir visai atšķirīgi, tādēļ pie šādiem priekšlikumiem Augstskolu likumā šobrīd strādā Augstākās izglītības padome.

Citi šobrīd lasa

"Mani sāpina viņu attieksme," - Liene Kiviča satraukusies, ka meitas noskaņotas pret māti 6
“Būtu slikti, ja kaut kas notiktu...” Medvedevs kinofilmu gangsteru stilā draud Eiropas atomstacijām ar teroraktu 8
Pēc nedēļas komā mirusi Holivudas zvaigzne Anna Heša
Pievienot komentāru