Komisija atbalsta atļauju Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šovakar vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, pastāstīja "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis.
Komisija lūgs Saeimai noteikt likumprojektam steidzamību, kas ļaus to izskatīt tikai divos lasījumos. Saeima par šo jautājumu lems ārkārtas sēdē jau rīt, 28.februārī, plkst.9.
Patlaban problēma ir ar Nacionālās drošības likuma 3.pantu, kur ir uzskaitītas valstis, kuru armijās drīkst dienēt Latvijas pilsonis.
Cilvēki izveido svecīšu ceļu Ukrainas atbalstam
Šovakar, 25. februārī, cilvēki Rīgā izveidoja svecīšu ceļu no Ukrainas vēstniecības līdz Krievijas.
Patlaban Nacionālās drošības likumā teikts, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot gadījumu, kad Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī izņemot gadījumus, kad Latvijas pilsonis dienē tādā dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Šo sarakstu ar valstīm kurās Latvijas iedzīvotāji var dienēt, plānots papildināt ar Ukrainu.
Pie Krievijas vēstniecības Rīgā kaunina Putinu un pauž atbalstu Ukrainai
Vairāk nekā 150 cilvēku šovakar pulcējušies pie Krievijas vēstniecības Rīgā, nosodot un aicinot pārtraukt tās karaspēka īstenoto uzbrukumu Ukrainai.
Valsts drošības dienestā (VDD) skaidroja, ka Krimināllikuma 77.prim pants paredz atbildību par karošanu ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, vēršoties pret kādas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību.
Kriminālatbildība draudētu tad, ja persona dotos uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu agresoram Krievijai, mērķtiecīgi vēršoties pret Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību.
Patlaban Krimināllikums par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Saeima šo atbildību noteica 2015.gadā pēc tam, kad vairāki Latvijas iedzīvotāji devās karot Krievijas atbalstīto bandu pusē pret Ukrainas spēkiem.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēc šīs normas pieņemšanas Valsts drošības dienests sāka vairākus kriminālprocesus pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās karot Krievijas pusē. Dažas personas pēc atgriešanās Latvijā izdevās notiesāt ar reāliem cietumsodiem, bet pārējie joprojām izsludināti meklēšanā.
