Atbalsta papildu tiesības Latvijas Bankai piemērot sankcijas par pārkāpumiem Noguldījumu garantiju fonda dalībā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, ar ko plānots Latvijas Bankai piešķirt papildu tiesības piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par noguldījumu piesaistītāju izdarītajiem pārkāpumiem attiecībā uz dalību Noguldījumu garantiju fondā.
Pērn decembra sākumā Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā bija noteikts, ka tiesības piemērot sankcijas ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Ņemot vērā, ka likumprojekta spēkā stāšanās plānota 2023. gada 1. janvārī, kad FKTK tiks pievienota Latvijas Bankai, komisijas deputāti atbalstīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) priekšlikumu kā sankciju piemērotāju noteikt Latvijas Banku.
Līdzšinējais likuma regulējums nesniedza FKTK tiesības piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par noguldījumu piesaistītāju izdarītajiem pārkāpumiem.
Grozījumus izstrādāja Finanšu ministrija (FM), kas likumprojekta anotācijā norādīja, ka likumā ietvertās Latvijas Bankas tiesības piemērot papildu sankcijas un administratīvos pasākumus motivēs noguldījumu piesaistītājus ievērot likumā noteiktos pienākumus noteiktā termiņā, cita starpā, sniegt precīzu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama garantēto atlīdzību izmaksu procesa organizēšanai.
Naudas sods par summām, kas noteiktajā termiņā nav iemaksātas noguldījumu garantiju fondā, ir 0,05% no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Naudas sods aprēķināms par laiku, par kuru noguldījumu piesaistītājs nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.
Savukārt naudas sods par šajā likumā noteikto pienākumu neizpildi attiecībā uz noguldījumu piesaistītāja pienākumu sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama garantēto atlīdzību izmaksu nodrošināšanai un ikdienas informācijas administrēšanai būs no 1000 līdz 10 000 eiro.
Likumā iecerētās Latvijas Bankas tiesības piemērot nepieciešamos pasākumus gadījumā, ja tiek konstatēts, ka noguldījumu piesaistītājs pārkāpj likuma prasības, saprotamas tādējādi, ka Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par likumā ietverto prasību neizpildi un atbildības noteikšanu. Sankcijas un administratīvos pasākumus Latvijas Banka piemēros tikai tajos gadījumos, ja konkrēto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu paredzēs likums.
Likumprojektā noteikts, ka Latvijas Bankai ir tiesības piemērot sankcijas, ja noguldījumu piesaistītājs neievēro normatīvos noteiktās prasības iesniegt Latvijas Bankai garantēto atlīdzību izmaksas nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, neievēro pārskata sagatavošanas noteikumu par segtajiem noguldījumiem un maksājumiem piemērojamo korekcijas koeficientu noguldījumu garantiju fondā.
Tāpat Latvijas Banka varēs piemērot sankcijas, ja noguldījumu piesaistītājs neievēro prasības veikt maksājumus noteiktajā apmērā un termiņā noguldījumu garantiju fondam, neievēro prasības veikt uzskaiti grāmatvedības reģistros par atbilstīgajiem noguldījumiem, to noguldītājiem un segto noguldījumu apmēru, neievēro termiņu informācijas sniegšanai Latvijas Bankai par uzskaiti grāmatvedības reģistros par atbilstīgajiem noguldījumiem, to noguldītājiem un segto noguldījumu apmēru.
Likumā plānotās sankcijas ir sodoša rakstura administratīvās sankcijas, ko piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu. Tiesību subjekti, uz kuriem attieksies konkrētā tiesību norma, ir noguldījumu piesaistītājs vai fiziskā persona, kura pati izdarījusi pārkāpumu vai kuras rīcība ir pieļāvusi noguldījumu piesaistītājam izdarīt pārkāpumu. Turklāt atbildību šai personai paredzēts noteikt piespiedu kārtā ar konkrētu nolūku sodīt, lai atturētu šo personu no turpmāku līdzīgu, kā arī citu, pārkāpumu izdarīšanas finanšu tirgū. Šī tiesību norma skar minēto personu aizsargājamās intereses, proti, rada ietekmi uz personas reputāciju.
Piemērojamā sankcija var radīt arī personai nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, izpaužoties samazinātu ieņēmumu veidā. Personai nelabvēlīgas sekas var arī neiestāties, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma (tiek konstatēts, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām) informācija par piemēroto sankciju tiks publicēta, neidentificējot personu.
Likumā paredzētie administratīvie pasākumi ir administratīvais pasākums, ko piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu, par kuru nav samērīgi piemērot sodoša rakstura sankciju, taču uz to nepieciešams reaģēt, lai ierobežotu vai novērstu iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm. Šim administratīvajam pasākumam nav krimināltiesiska rakstura. Tiesību subjekti, uz kuriem attiecas konkrētā tiesību norma, ir noguldījumu piesaistītājs vai fiziskā persona, kuras rīcība ir pieļāvusi noguldījumu piesaistītājam izdarīt pārkāpumu. Piemērojamais administratīvais pasākums neietekmē personas reputāciju un nerada nelabvēlīgas ekonomiskās sekas.
Likumā plānotais naudas soda apmērs - 1000 līdz 10 000 eiro - noteikts, ņemot vērā vidējo kredītiestādēm nosakāmo naudas sodu apmēru par līdzīgiem normatīvu pārkāpumiem un iespējamās sekas, ko likumā noteikto prasību neizpilde varētu radīt noguldījumu piesaistītāja noguldītājiem un sabiedrības interesēm. Naudas soda apmēru, likumā ietvertā naudas soda amplitūdas ietvaros, katrā konkrētā pārkāpuma gadījumā Latvijas Banka noteiks, ņemot vērā konkrētā pārkāpuma būtību un pārkāpuma rezultātā radītās vai nākotnē iespējamās sekas.
Tāpat likumā veikts garantētās atlīdzības izmaksai noteiktā minimālā apmēra palielinājums līdz 500 eiro, nolūkā samazināt nepieciešamību dalīt mazos noguldījumus un nesarežģīt noguldītājiem garantētās atlīdzības saņemšanas procesu, pēc iespējas vienkāršojot izmaksu administrēšanu. Minimālā garantētās atlīdzības apmēra summa 500 eiro apmērā izvēlēta, to pielāgojot 2021.gada minimālās algas apmēram.
