Atmuitošanas elles loki “Latvijas pastā”: lai saņemtu paciņu, jārēķinās ar bezjēdzīgu birokrātiju
Saņemot sūtījumus (paciņas) no trešajām valstīm, saņēmējam jāveic to atmuitošana, kas daudziem pārvēršas teju vai par neiespējamo misiju. Beigu galos ar lielām klapatām un galvassāpēm viss kaut kā jau nokārtojas, bet birokrātijas absurduma kalngals sit augstu vilni. Ar līdzīgām problēmām kopš pagājušā gada saskaras arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāji, kuri saņem sūtījumus no ārpus ES esošajām valstīm.
Piemēram, tūkstošiem latviešu dzīvo, studē un strādā Lielbritānijā. Viņi saviem radiem un draugiem uz dzimteni sūta paciņas, kuras nu, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir jāatmuito un par kurām jāmaksā nodoklis. Nesen ar neapskaužamu situāciju saskārās arī žurnāla “Likums un Taisnība” redaktors Māris Puķītis.
Neiespējamā atmuitošanas misija
Viņš Jauns.lv pastāstīja: “Reti esmu patiesi nikns par ierēdniecības un likumdevēju izgudrojumiem, un šoreiz ir tā reize. Saņēmu no meitas Lielbritānijā dāvanu. Pareizāk sakot, pasta aicinājumu par saņemšanu. Sūtījums ir jāatmuito. Iepriekšējā reizē noskenēju kvadrātkodu, izgāju uz saiti un samaksāju, lai pasts to izdara. Tagad nekādi - jo sistēma pieprasa lejupielādēt pirkuma rēķinu, kura, protams, man nav.
Piezvanīju uz pastu. Tur atzina, ka “mākslīgais intelekts” neatšķir dāvanu no pirkuma (precīzāk, sistēmas izveidotāji to ir ignorējuši). Ieteica ar roku uzrakstīt uz papīra “Dāvana”, nobildēt to un lejuplādēt, lai tiktu tālāk. Sak, kaut uz netīras rūtiņu lapas. Izdarīju to uz tīras un baltas lapas.
Tad pieprasīja dot pastam pilnvaru atmuitot. Man nav elektroniskā paraksta un nav arī printera. Aizpildīju bez paraksta, kas interesanti - šis juridiskais dokuments nav paredzēts mīkstinājuma un garumzīmēm. Tomēr iesniedzu, varbūt pēc divām dienām piezvanīs pasta brokeris...
Mēģināju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Velti, tur muitas deklarācijā jānorāda sūtījuma vērtība, kuru es nezinu. Arī pastā to nezina.
Saņēmu no pasta rēķinu - 3,99 eiro. Samaksāju. Tomēr nesaprotu, kāpēc tas nevar būt daudz vienkāršāk, piemēram, aizej uz pastu pēc pakas un tur arī samaksā. Vai atsūtītajā paziņojumā jau ir skaidri norādīts, cik un kur?
Vakarā samaksāju prasītos 3,99 eiro, un nākamajā dienā agrā pēcpusdienā cerīgi ierados pastā. Nē, paku nevar dot - sistēmā nav informācijas par samaksu. Jāgaidot kādas divas darbadienas. Uz vietas maksāt nevar.
Lai “Latvijas pasts” beidzot tiek skaidrībā:
- vai tas grib strādāt kā 19. gadsimtā? Bet tad jābūt iespējai visu nokārtot uz vietas;
- vai grib strādāt kā 21. gadsimtā, atbilstīgi interneta laikmetam?”
Puķītis “Latvijas pastam” uzdod vairākus jautājumus: kāpēc par pakalpojumu nevar samaksāt uz vietas? Kāpēc sistēma ir tik samežģīta? Pašam aizpildīt EDS muitas deklarāciju ir neiespējamā misija. Kāpēc uz pasta paziņojuma nav norādīts, kur konkrēti paka atrodas? Kāpēc, skenējot kvadrātkodu un ierakstot norādīto interneta saiti, neparādās iespēja uzreiz iespēja samaksāt? Kas tā par sistēmu, kuras apmānīšanai vajag lejupielādēt ar roku uz lapiņas uzrakstītu tekstu “Dāvana”? Kā tas var būt interneta laikmetā, ka par iepriekšējā vakarā veiktu samaksu nākamajā dienā īsi pirms pulksten 14.00 pastam nav nekādas informācijas?
“Pasts kļūst nelietojams”
Kā liecina ieraksti “Facebook”, ar līdzīgām problēmām saskāries ne viens vien:
Iveta Rancāne: “Jā, es arī šādā lietā radiniecei izpalīdzēju - zvanījām dāvanas sūtītājai, izprašņājām, VID ES aizpildījām par paciņas saturu un vērtību. Nodoklis dāvanai - absurdi. Ļoti absurdi!”
Guntis Kalns: “Pasts diemžēl kļūst nelietojams. Zinu, ka savai mammai neko nevaru sūtīt pa pastu, jo tad viņai būs jāiet saņemt sūtījumu kaut kur ellē ratā, kur pat sabiedriskā transporta tuvumā nav. Arī pats visiem lūdzu nesūtīt man neko pa pastu, jo sūtījuma saņemšana prasa pārāk daudz laika - jābrauc uz centru, jāgaida rindā.”
Linda Balode: “Visās elektroniskajās sistēmās ir kļūdas un sarežģīti nosacījumi. Absurds!!! Ik dienu ar kaut ko neloģisku nākas saskarties.”
Didzis Dzelzkalējs: “Kā pakaitināt draugu kurš dzīvo ES? Sūti pasta sūtījumus no trešās valsts.”
Ainārs Vladimirovs: “Oij, es šitā “nopirku” pirkumu Lielbritānijā - ar Islandes firmas tur visādiem šampūniem un dušas želejām... Interneta veikals reģistrēts Lielbritānijā. Un te - bāc! - jāatmuito, izrādās... Čakars tāds, ka bail... Un 90 eiro muita, izrādās. Dārgākā dušas želeja un šampūni manā mūžā.”
Imants Liepiņš: “Šobrīd tā ir aktuāla tēma visās malās, ne tikai pie mums.”
Lielbritānija atmuitot prasa pat pastkartes
“Latvijas pasta” Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa Jauns.lv skaidro:
“Saskaņā ar izmaiņām ES tiesību aktos no 2021. gada 1. jūlija pilnīgi visām precēm, kas tiek sūtītas no valstīm ārpus ES, tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un personai preces ir jādeklarē muitā. Jaunā pasta sūtījumu atmuitošanas sistēma attiecas uz visu pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem, tātad faktiski uz katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no draugiem vai radiem, kuri dzīvo ārpus ES. Arī uz dāvanām – jo arī dāvanas ir jāatmuito, bet PVN jāmaksā, ja dāvanas vērtība pārsniedz 45 eiro.
Aprakstītajā situācijā konkrētajā sūtījumā – dāvanā – bija ievietotas arī pārtikas preces (cepumi), kas ir papildus pakļautas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolei. Šādiem sūtījumiem, atbilstoši VID regulējumam, ir paredzēta nedaudz sarežģītāka atmuitošanas procedūra, kam nepieciešama muitas brokera piesaiste, vai arī klients pats var sūtījumu atmuitot VID EDS sistēmā. VID un PVD burtiski tikko ir izskatījuši iespēju nedaudz atvieglot šāda veida sūtījumu muitošanu, un jau tuvākajā laikā fiziskām personām būs iespējama vienkāršotā atmuitošana sūtījumiem ar pārtikas precēm. “Latvijas pasts” no savas puses ir izstrādājis lietotni, kurā ātri un viegli var veikt atmuitošanu – arī jautājumos minēta labā pieredze ar kvadrātkodu, kuru noskenējot sūtījums viegli tika atmuitots –, bet, kā jau norādījām, situācijas aprakstā minētajam sūtījumam, fiksējot cita veida saturu, bija nepieciešamas papildu darbības, ko var veikt tikai muitas brokeri vai attiecīgi klients pats VID EDS.
PVD stingri regulē un ierobežo dāvanās saņemto pārtikas daudzumu un var izvērtēt katru šādu pasta sūtījumu atsevišķi. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, piena un gaļas produktus no trešajām valstīm vispār aizliegts saņemt, bet tādām ikdienā vienkāršām lietām kā dažādas sējamās sēklas paciņās nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, pretējā gadījumā sēklas saņemt nevarēs.
Muitošanas sistēma ir visai ES vienota elektroniskā datubāze, par kurā ievadīto datu patiesumu un pilnīgumu atbild tās valsts pasta uzņēmums, no kura attiecīgais sūtījums tiek izsūtīts.
Manuāla datu precizēšana, veicot atmuitošanas procedūras, netiek pieļauta un nav iespējama, tāpēc “Latvijas pasts” un jebkurš cits pasta komersants, kas ir sūtījuma galapiegādātājs, savā darbībā ir tiesīgs balstīties tikai uz datiem, kas nosūtītājvalstī ievadīti sistēmā – tos precizēt drīkst tikai nosūtītājvalsts pasta uzņēmums, attiecīgi jebkura veida datu precizēšana prasa laiku. Ar Lielbritānijas pasta uzņēmumu no savas puses nepārtraukti risinām jautājumu par digitālo datu kvalitātes uzlabošanu, jo diemžēl dati regulāri ir nepilnīgi un neprecīzi, kā rezultātā, piemēram, kā muitojami sūtījumi tiek norādītas pat pastkartes.
Attiecībā uz pilnvaru noformēšanu savā sistēmā neatrodam nevienu vietni, kurā nebūtu paredzētas garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Iespējams, tas atkarīgs no klienta lietotās programmatūras vai ierīces.”
Dāvinātam zirgam zobos skatās
“Diemžēl līdz ar jauno ES muitošanas kārtību arī dāvanu saņēmējiem jārēķinās, ka, atmuitojot dāvanas, nāksies uzzināt dāvanas vērtību, lai aizpildītu nepieciešamo muitas deklarāciju un “Latvijas pasts” būtu tiesīgs sūtījumu izsniegt,” turpina Vārpa.
“Tas ir sūtījuma saņēmēja, nevis “Latvijas pasta” vai VID pienākums. Tāpēc varbūt vērts brīdināt savus radus un draugus – dāvanu sūtītājus no trešajām valstīm – par sūtījumu atmuitošanas procedūrām Eiropas Savienībā, lai jau laikus saprastu, kas būs jānorāda deklarācijā.”
Šai gadījumā latviešu tautas parunai “Dāvinātam zirgam zobos neskatās” nav nekāda saistība ar realitāti. “Latvijas pasts” informē, kā atmuitojami nekomerciāli sūtījumi jeb dāvanas:
"Nekomerciāls sūtījums ir sūtījums, ko fiziska persona no valsts, kas nav ES dalībvalsts, nosūta citai personai ES bez maksas. Šādi sūtījumi ir jādeklarē muitā, iesniedzot importa muitas deklarāciju, neatkarīgi no sūtījumā esošo preču vērtības.
Jāuzsver, ka pēc definīcijas par sūtījumu par nekomerciālu var uzskatīt gadījumos, ja tas nav regulārs, tajā ir preces vienīgi saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai, un to īpašības un daudzums neliecina par komerciāliem nodomiem, sūtītājs to sūta saņēmējam bez samaksas.
Lai veiktu muitošanas darbības, var tikt pieprasīta papildu informācija par sūtījumu un tā veidu (dāvana). Sūtījuma veidu un saturu var apliecināt tikai sūtījuma nosūtītājs. Muitas deklarācijai šajā gadījumā obligāti jāpievieno e-pasta vēstule ar preču aprakstu un sarakste ar nosūtītāju, kas apliecina dāvinājuma faktu.
Nodokļu piemērošana un apmērs:
- ja vērtība ir līdz 45 eiro muitas nodoklis un PVN nav jāmaksā (jāmaksā vien pakalpojuma maksa: lietotnē atmuito.pasts.lv – 0,88 eiro, pasta nodaļā – 3,99 eiro);
- no 45 līdz 150 eiro – jāmaksā PVN un sūtījums jādeklarē (jānoformē importa muitas deklarācija);
- no 150 līdz 700 eiro – jāmaksā gan muitas nodoklis, gan PVN, un sūtījums jādeklarē (vienota ievedmuitas likme – 2,5%, jānoformē importa muitas deklarācija);
- virs 700 eiro – jāmaksā gan muitas nodoklis, gan PVN, sūtījums jādeklarē un muitas nodoklim tiek piemērotas standarta nodokļa likmes.
Atmuitošanas kārtība
VID EDS sistēmā katrs pats var veikt saņemtā sūtījuma atmuitošanu. Jau no 2019. gada 19. novembra VID mainīja muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību, un trešo valstu pasta sūtījumu saņēmējiem maksājamos nodokļus un nodevas vairs neaprēķina muitas darbinieki, bet klientiem pašiem jāiesniedz muitas deklarācija.
“Latvijas pasta” lietotnē atmuito.pasts.lv ir norādīts, ka klientam pēc rēķina apmaksas ir jāsagaida paziņojums un tikai tad sūtījums būs pieejams saņemšanai pasta nodaļā.
Vārpa skaidro: “Diemžēl nevaram izsniegt sūtījumu bez šādas informācijas apmaiņas. Tā kā sūtījuma atmuitošanai (minētajā gadījumā) bija nepieciešama muitas brokera iesaiste, pēc sūtījuma atmuitošanas uz klienta norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts rēķins. E-pasta ziņa ar rēķinu klientam tika nosūtīta 8. februārī, bet ziņu no bankas par rēķina apmaksu saņēmām 9. februāra pēcpusdienā, kad attiecīgi nosūtījām arī aicinājuma īsziņu par sūtījuma saņemšanu.
Gadījumā, ja klients nelieto mobilo viedierīci, “Latvijas pasts” nosūta drukātu aicinājumu. Ja klients neveic atmuitošanu mobilajā lietotnē, ir iespēja atmuitošanu veikt pasta nodaļā – uzrādot sūtījuma dokumentus pasta nodaļā, nepieciešamās darbības un informāciju sūtījuma tālākai atmuitošanai veic nodaļas darbinieki.
Izņēmums ir sūtījumi par kopējo vērtību virs 150 eiro un sūtījumi, kuru saturā ir akcīzes preces un pārtikas produkti virs noteikta svara, jo šo sūtījumu atmuitošanu veic sadarbībā ar muitas brokeri. Par pakalpojumu tiek sagatavots rēķins, ko var samaksāt elektroniski vai pasta nodaļā. “Latvijas pasta” nosūtītajā drukātajā aicinājumā (arī sūtot īsziņu) par sūtījuma saņemšanu ir norādīta pasta nodaļa, kurā atrodas sūtījums. Tikmēr “Latvijas pasta” nosūtītajā drukātajā aicinājumā atmuitot sūtījumu nav norādīta pasta nodaļa, jo klātienē atmuitošanu var veikt jebkurā pasta nodaļā.
“Latvijas pasts” neatsaka palīdzību sūtījuma atmuitošanā nevienam klientam un vienmēr iesaka individuāli labāko risinājumu. Tomēr, protams, vairākums klientu izvēlas sūtījumu atmuitošanu lietotnē atmuito.pasts.lv, nevis pasta nodaļā. Neskaidrību gadījumos vienmēr aicinām sazināties ar “Latvijas pasta” Klientu centru – 67008001, 27008001, info@pasts.lv.
Informējam, ka “Latvijas pastā” neglabājas “neatmuitoti sūtījumi”, jo pārliecinošs vairākums klientu savus sūtījumus atmuito un izņem.”