Līgatnes pārceltuve
Pārceltuve pāri Gaujai, kas savieno Līgatni ar Straupi, ir iecienīts ceļotāju galamērķis, bet vietējiem tilta neesamība sagādā lielas problēmas. Pirmkārt, ...
Kārtējo reizi spriež par leģendārās Līgatnes pārceltuves likvidāciju un tilta pār Gauju būvniecību
Lai arī pārceltuve pāri Gaujai, kas Līgatnē savieno divus upes krastus, ir iecienīts tūrisma galamērķis, un tā iekļauta tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā, tā sarežģī vietējo ļaužu dzīvi, kuri pakļauti upes tecējumam un pārceltuves darba laikam. Jau gadu desmitiem līgatniešiem sola, ka tilts drīz vien būs – tikai mazliet jāpagaida. Nu atkal kārtējo reizi paspīdējis cerību stariņš – Cēsu novada dome šogad atvēlējusi 20 000 eiro jaunā tilta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei.
Līgatnes pārceltuve ir vienīgā šāda veida (ar straumes spēku darbināma) pārceltuve Baltijā, un tādēļ tā ir ierakstīta tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā. Pārceltuvi veido divas pēc katamarāna principa paralēli novietotas tērauda laivas, kuras savieno dēļu klājs. Trose, kas nostiepta pāri upei, neļauj straumei aiznest prāmi, bet no viena uz otru krastu to pārvieto straumes spēks, prāmnieks to tikai ievirza straumē.
Karos dedzina, mierlaikos atjauno, līdz ledus aiznes
Kopš 19. gadsimta beigām tur atradās koka tilts, kurš gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā tika nodedzināts, bet vēlāk atjaunots.
Pirmo tiltu pabeidza celt 1898. gadā vienlaicīgi ar ceļa Nītaure-Straupe remontu un bruģēšanu. 1919. gadā, Latvijas brīvības cīņu laikā, to atkāpjoties nodedzināja padomju Latvijas armija. 1924. gadā pār upi atklāja jaunu tiltu, ko Otrā pasaules kara laikā atkal sagrāva – vispirms padomju, bet pēc tam nacistu armija. Pēc kara, 1945. gada novembrī, to atjaunoja Līgatnes papīrfabrika, lai strādnieki un bērni no upes pretējā krasta varētu tikt uz darbu un skolu. Tilts noturējās līdz 1949. gada pavasarim, kad to “aiznesa” ledus iešanas izraisītie plūdi. Tad tur arī ierīkoja pārceltuvi, kas darbojas līdz pat šim brīdim.
Jau vairāk kā 40 gadu vietējie tiek baroti ar solījumiem, ka drīz vien viņu dzīve vairs nebūs pakārtota ledus iešanai, plūdiem un pārceltuves darba laikam. Cēsu laikraksts “Druva” raksta, ka pirmo reizi dzelzsbetona tiltu tur nolēma celt 1980. gadā, bija pat izstrādāts projekts, bet tas tika “norakts”.
Tad par tilta būvniecību sprieda gadsimtu mijā un pēc tam atkal 2011. gadā. Pirms desmit gadiem Līgatnes un Pārgaujas novadi pat iesāka priekšdarbus – izstrādāja detālplānojumu, veica ietekmes uz vidi novērtējumi un tamlīdzīgi, bija cerība daļu naudas projektam saņemt no Eiropas Savienības fondiem.
Pašvaldības mājaslapa ligatne.lv 2012. gada augustā rakstīja: “Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un Pārgaujas pašvaldības vadītājs Hardijs Vents tikās ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, „Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētāju Ivaru Pāži, Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktora vietnieci Intu Liepu un ERAF un Kohēzijas projektu uzraudzības nodaļas vadītāju Normundu Gaigalu, kurus iepazīstināja ar Gaujas tilta pie Līgatnes projekta ieceri.
Sarunā tika panākta abpusēja sapratne par tilta nepieciešamību un iezīmēti tālākie ceļi veiksmīgai projekta realizācijai. Tikšanās deva pārliecību, ka projekta iecere – tilts pār Gauju pie Līgatnes - nav tikai sapnis. Abām pašvaldībām ir jāturpina iesāktais, lai sabiedrībai tik nepieciešamais Līgatnes un Pārgaujas novadu savienojums tuvāko gadu laikā tiktu realizēts.”
20 000 eiro pamatojuma izstrādei
Tikai no visa čiks vien iznāca. Abu mazo novadu spēki izrādījās par maziem, lai paceltu tik lielu projektu. Tagad, kad pēc teritoriālās reformas vienotā Cēsu novadā apvienojušies septiņi (Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas) mazie novadi, pašvaldība atkal jūtas varenāka.
Bijušais Līgatnes mērs, tagad Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins "Druvai" saka, ka 20 000 eiro piešķiršana Līgatnes tilta ekonomiskā pamatojuma izstrādei vieš cerības: “Budžeta atvēlētais finansējums ir garantija, ka darbs tiks uzsākts. Tiks izveidota darba grupa, un soli pa solim darīsim, lai saprastu, kā ieceri var īstenot. Izvērtēsim to, kas tika izdarīts pirms 11 gadiem, kas no tā noder, izstrādāsim projekta realizācijas karti, tad būs skaidri redzams katrs nākamais solis un cik vajag naudas.
Ieguvumu ir (būs) daudz: saruks attālums starp Straupi un Līgatni, tilts veicinās teritorijas attīstību, īpaši Lielstraupes, vēl, kas tagad ir ļoti būtiski, kad runājam par klimata pārmaiņām, tiks samazināts CO2 izmešu daudzums.”
Pārceltuves cenrādis
Pašvaldības mājas lapā teikts, ka tā Līgatnes pārceltuves apsaimniekošanu no Gaujas Nacionālā parka pārņēma 2013. gadā. Par pārcelšanos no viena krasta uz otru noteikta takse:
Vienā virzienā: 1 eiro - kājnieki, velo braucēji, motorollers, mopēds, pajūgs; 5 eiro - vieglais auto, motocikls, kvadricikls (tai skaitā pasažieri); 7 eiro - kravas auto, mikroautobuss, traktors, vieglais auto ar piekabi (tai skaitā pasažieri).
Abos virzienos (dienas laikā): attiecīgi 1, 5, 7 un 10 eiro.
Mēneša abonements: 15 eiro - kājnieki/velo braucēji; 40 eiro - vieglais auto, motocikls, kvadricikls, mopēds.
Tūrisma un svinību grupas braucienam: 10 eiro (nenokāpjot no pārceltuves).
P.S.: Līgatnieša kartes īpašniekiem vienreizējai biļetei noteikta 50% atlaide; bez maksas pārceltuvi var izmantot operatīvie un vides dienesti, bērni līdz septiņu gadu vecumam, kā arī vietējie ar pašvaldības atļauju.
Pārceltuves darba laiks: no pulksten 8.00 līdz 18.00.
